Aizliegums izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijai likumā ir ierakstīts, lai novērstu negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem un nepieļautu kāda politiskā spēka reklamēšanu par nodokļu maksātāju naudu. Šī norma ir spēkā jau vairāk nekā piecus gadus, tomēr izskatās, ka kārdinājums to pārkāpt valsts vai pašvaldības līmenī vadošiem politiķiem joprojām nav rimis.
Piemēram, Rīgas mēra un partijas “Saskaņa” vadītāja Nila Ušakova pārraudzītā “Rīgas centrāltirgus” izdevums “Centrāltirgus Vēstis” septembra numurā uz vāka ir uzlicis uzņēmuma bijušā vadītāja, tagad Saeimas deputāta Andra Morozova bildi. Viņš ir arī “Saskaņas” saraksta kandidāts un intervijā piemin gan savas frakcijas cīņu ar OIK, gan atzīst, ka arī turpmāk grib piedalīties likumdošanas darbā, proti – strādāt Saeimā.
Morozovs nespēj izskaidrot, kāpēc šāda “intervija”, kura sastāv no garas atbildes uz vienu vispārīgu jautājumu, Centrāltirgus apmaksātā izdevumā parādījusies mēnesī pirms vēlēšanām.
“Es arī interesējos Centrāltirgus valdē, kāpēc šī avīze bija priekšvēlēšanu asajā laikā, uz ko man bija atbilde par to, ka tagadējais priekšsēdētājs strādā gadu, viņš arī atskaitās par savu paveikto darbu. Un es arī sniedzu savu vārdu par to, kādā veidā ir jāstrādā kopā valsts līmenī,” skaidro deputāts Morozovs.
Uz norādi, ka viņam taču bija iespēja pateikt šādai intervijai “nē”, bijušais “Rīgas centrāltirgus” vadītājs attrauc: ”Tieši tā, es taču iepriekš arī sniedzu to interviju, un, kad tā tiks iesniegta vai kad tā tiks publicēta, tas nav mans jautājums, nu. Es taču tur nestrādāju,” un aicina izbeigt viņu provocēt. Morozovs zinot, ka par šo gadījumu ir sākta pārbaude, un apgalvo, ka samaksās sodu, ja KNAB viņam to prasīs.
Satiksmes ministrijas pārraudzītajam uzņēmumam “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) savas avīzes nav, taču tas reizi gadalaikā veic publisku iepirkumu informatīvi izglītojošai kampaņai par autoceļu uzturēšanas specifiku. Šogad šim mērķim trīs iepirkumos kopā izlietoti gandrīz 100 tūkstoši eiro. Līgumi slēgti ar izdevniecību “Dienas Mediji” un SIA "Mediju Nams".
Pēc “De facto” lūguma LAU apkopoja publikācijas, kas šogad tapušas līgumu ietvaros.
Vairākos materiālos, kuri pēdējos mēnešos publicēti avīzēs “Diena” un “Neatkarīgā”, kā arī to portālos, būtiska loma atvēlēta satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS).
Viņš parādās gan bildēs, gan tiek plaši citēts. Gan pats Augulis, gan kādā no publikācijām intervētais ministra padomnieks Reinis Uzulnieks kandidē Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības. Satiksmes ministrijas vadības pieminēšana publikācijās esot “dialoga ar medijiem rezultāts”, skaidro LAU preses pārstāve.
Tikmēr Augulis no jautājumiem par parādīšanos LAU apmaksātajās publikācijās vispirms mēģina izvairīties. “Tas jums jājautā ir “Autoceļu uzturētājam”. Es taču nezinu, kam kādi līgumi,” saka Augulis. Ministram arī nešķiet dīvaini, ka viņš tiek izcelts kā centrālais tēls ceļu labošanā: “Bet tā arī ir. Mēs arī labojam ceļus. Ja jūs neesat ievērojis vēl.” Augulis uzsver, ka viņš esot “atbildīgais, kas nodrošina to, lai ceļiem ir finansējums, lai tos tiešām var arī remontēt.”
Vaicāts, vai viņam šāda publicitāte palīdz, Augulis paziņo: “Nu es domāju, vairāk palīdz visai sabiedrībai, ka visa sabiedrība tomēr redz to, kas notiek labais, kas veicina to, ka cilvēkiem ir izpratne par to, kādi arī ceļi tiek remontēti.” Ar priekšvēlēšanu laiku LAU publikācijas neesot saistītas, apgalvo ministrs: “Pilnīgi noteikti nē.”
Īpatnējs gadījums ir “Jaunās Vienotības” kampaņas pārklāšanās ar Labklājības ministrijas skaidrojošajiem materiāliem par pensiju indeksāciju.
Viena un tā pati infografika, kurā dāsni izmantotas apvienības logo krāsas, ievietota gan ministrijas, gan politiskā spēka “Facebook” lapās. “Jaunās Vienotības” versijā to gan papildina labklājības ministra un saraksta kandidāta Jāna Reira ģīmetne.
Labklājības ministrs apgalvo, ka šoreiz nevis partija izmantojusi ministrijas darbu, bet gan otrādi: ““Vienotība” gatavoja, jo katrai iestādei, katrai organizācijai ir vajadzīgi savi materiāli vai savi uzsvari, un “Vienotība” gatavoja tieši tos uzsvarus, kas tai ir nepieciešami. Un Labklājības ministrijas rīcībā tādas informācijas nebija, jo tur ir analītiskā informācija, un Labklājības ministrija arī izmantoja šo informāciju.”
Ja ir tā, kā apgalvo Reirs, tad faktiski sanāk, ka Labklājības ministrija ir paņēmusi partijas reklāmas bukletu ar partijai svarīgajiem uzsvariem, nogrieza no tā Reira bildi un tagad lieto to sabiedrības informēšanai.
KNAB nenoliedz, ka ir informēti par vairākiem “De facto” pamanītiem iespējamo pārkāpumu piemēriem.
"Mēs šobrīd jau vērtējam vairāk kā 20 gadījumus, kad ir saskatīta iespējama administratīvo resursu izmantošana tieši priekšvēlēšanu aģitācijas mērķiem. Šobrīd ir grūti paredzēt, ar ko rezultēsies tās pārbaudes. Tās ir gan presē kaut kāda veida nopublicētas intervijas, tās ir dažāda veida reklāmas kampaņas, kurās ir saskatāmas šīs priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes,” stāsta KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.
Ja šajos gadījumos politiskā labuma guvēji ir izskaitļojami diezgan viegli, citādi ir aģitācijas materiāliem, kas ir vērsti pret kādu kandidātu. Augustā un septembrī Zemgalē lielā tirāžā izplatītas avīzes, kas bija vērstas pret “Saskaņas” deputātu un kandidātu Vitāliju Orlovu. Uz tām nebija norādīts ne izdevējs, ne apmaksātājs. Materiālos arī mēģināts radīt iespaidu, ka tie ir saistīti ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”. Patiesībā avīzes apmaksāja SIA “Žurnāls Nauda Ir”, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis ir Endo Lapsa. To pārbaudē atklāja KNAB, kas uzņēmumam aizliedza veikt turpmāku aģitāciju, jo tas bija pārsniedzis trešajām personām atļauto limitu – aptuveni 6,5 tūkstošus eiro.
Vai patiesais avīzes sponsors ir kāds cits, tagad skaidros Valsts policija, kas pēc Orlova iesnieguma uzsāka kriminālprocesu par neslavas celšanu, stāsta deputāts: “Tad, kad parādījās pirmais žurnāls, portāls “Re:Baltica” man paziņoja, ka izplatīta informācija, ar kuru viņi nav saistīti, bet it kā aiz viņu sejas mēģina nomelnot mani. Es, protams, noreaģēju, uzrakstīju KNAB un Drošības policijai. Saņēmu atbildi, ka lietās izmeklēšana uzsākta un tā pabeigta ar to, ka uzsākta krimināllieta.”
KNAB liegums turpināt aģitāciju šajā gadījumā attiecas uz konkrētu juridisko personu. Tāpēc nav izslēgts, ka nākotnē melno kampaņu organizētāji varētu rīkoties uzmanīgāk – nodibināt vairākas firmas un izdevumus sadalīt starp tām, lai nepārsniegtu limitus. “Ko darīt ar saistītām kaut kādām tā saucamām trešajām personām vai personām, kas organizēti veido kampaņas un mēģina apiet varbūt tām noteiktos limita ierobežojumus?” KNAB pārstāve Raituma stāsta, ka tas varētu būt viens no izaicinājumiem, kuru risināšanai birojs nākamajai Saeimai varētu rosināt jaunus likumu grozījumus.
Raituma atklāj arī citas KNAB ieceres. “Noteikti no mūsu puses pēc vēlēšanām būs iniciatīva, lai pārskatītu arī citus normatīvos aktus, ne tikai Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet tos, kuri regulē tieši valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu. Piemēram, varbūt jāpārskata ierobežojumi kaut vai priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā pirkt reklāmas ārpakalpojumus vai kaut kādus sabiedrisko attiecību pakalpojumu ārpakalpojumus,” viņa paskaidro.
KNAB padomā ir arī kāds ļoti kardināls risinājums - birojs varētu rosināt mēnesi līdz vēlēšanām aizliegt valsts vai pašvaldības iestāžu vadītājiem, kas vienlaikus ir arī kandidāti, piedalīties ar darbu saistītos publiskos pasākumos, jo tai laikā šos pienākumus varētu pildīt kāds nepolitisks iestādes darbinieks.
Par dažādiem jauniem ierobežojumiem KNAB jau nesen ir runājis saistībā ar aģitāciju lielajos sociālajos tīklos. Proti, ka arī to varētu aizliegt mēnesi līdz vēlēšanām, jo šobrīd birojam ir sarežģīti izkontrolēt patiesās izmaksas, ko partijas atvēlējušas savu reklāmu izplatīšanai, piemēram, “Facebook” vai “YouTube” platformās.
