Nedēļā pēc Ungārijas premjera Viktora Orbāna vadītās partijas “Fidesz” uzvaras parlamenta vēlēšanās, iegūstot konstitucionālo vairākumu, Orbāns un viņa līdzgaitnieki jau paguvuši vairākkārt publiski pakritizēt Ukrainu, sveikt ar uzvaru vēlēšanās prokremliski noskaņoto Serbijas prezidentu un paziņot, ka neatteiksies no Krievijas enerģijas.
Autora ziņas
Nedēļas sākumā Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nosauca trīs kandidātus, par viņu iecelšanu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē plānots izlemt jau 4. aprīlī. Tie ir tagadējais LTV valdes loceklis Ivars Priede, žurnālists un scenārists Kaspars Odiņš un kādreizējā "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) vadītāja Baiba Strautmane. Šo trijnieku padome izvēlējās no pieciem nominācijas komisijas izvirzītajiem finālistiem.
Mēnesis kopš Krievijas iebrukumu Ukrainā nozīmē arī mēnesi, kurā Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumu valstis regulāri papildina sankciju sarakstus ar jaunām Krievijas un Baltkrievijas personām – gan fiziskām, gan juridiskām – saistībā ar karu. Tāpēc arvien biežāk parādās ziņas par aktīvistiem, kas iekļūst sankcionēto oligarhu īpašumos un aicina nodot tos Ukrainas bēgļu izmitināšanai. Juridiski šī manta gan nav konfiscēta, bet iesaldēta vai arestēta. Taču nākotnē tas varētu mainīties, turklāt nav izslēgts, ka Latvijā atsevišķos gadījumos tas varētu notikt, arī negaidot kara beigas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka šobrīd tas ir atkarīgs no mūsu valsts tiesībsargājošajām iestādēm, proti, to spējas atklāt sankciju apiešanas gadījumus un ar tām saistītās mantas izcelsmi – nelegāli iegūta manta ir konfiscējama.
Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ piemērotās Eiropas Savienības (ES) sankcijas tiek noteiktas arvien plašākam Krievijas un Baltkrievijas personu un uzņēmumu lokam. Šonedēļ Latvijas iestādes regulāri ziņoja par to, cik aresti ir uzlikti sankcionēto Krievijas oligarhu un ar tiem saistīto firmu naudai un īpašumiem. Sankcijas skārušas arī vairākus Latvijā reģistrētus uzņēmumus, kuru patiesā labuma guvēji aiz garām ķēdēm ir Kremlim pietuvinātie miljardieri.
Eiropas Savienības sankcijas par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir skārušas ne tikai Krievijas politiķus un amatpersonas, bet arī oligarhus. Latvijā zināmākais no tiem ir Pjotrs Avens, latviešu strēlnieka mazdēls, kurš pirms dažiem gadiem saņēma Latvijas pilsonību līdz galam neizprotamā procesā. Mūsu valstī ar viņu ir saistīts daudz lietu – labdarības fonds “Paaudze”, mūzikas festivāls “Rīga Jūrmala”, iecere veidot muzeju Rīgā – līdz ar to daudz ir arī ar Avenu saistītu īpašumu. Tomēr ar to iesaldēšanu Latvijai neveicas tik ātri kā ar Triju Zvaigžņu ordeņa atņemšanu, konstatēja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas Radio galvenā redaktora izvēles process ir sašķēlis šī sabiedriskā medija valdi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Valdes locekles Mārīte Tukiša un Sanita Dika-Bokmeldere, kuras pagājušā gada nogalē konkursa komisijā balsoja pret Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājas Anitas Braunas kandidatūru, taču palika mazākumā, tikai šonedēļ piekrita nokārtot visas formalitātes, lai viņu varētu pārcelt jaunajā amatā. Taču gan Brauna, gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata, ka šādā sastāvā valde sastrādāties vairs nespēj. Turklāt ap Latvijas Radio galvenā redaktora konkursu virmo arī politiķu interese – slēgtā sēdē nesen to apsprieda Saeimas Cilvēktiesību komisija Artusa Kaimiņa vadībā.
Konkurss uz Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amatu, kas galu galā noslēdzās ar lēmumu amatā virzīt esošo pienākumu pildītāju Vladimiru Ozoliņu, izraisījis viļņošanos tā dēvētajā “pārmaiņu koalīcijā” galvaspilsētas domē. Jaunā konservatīvā partija (JKP) pārmet koalīcijas partneriem politisko tirgu par amatiem un veco tradīciju turpināšanu, jo nav apstiprināts kandidāts, kurš ieguva lielāko punktu skaitu konkursā. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka sašutis par konkursā izniekoto laiku ir arī pats kandidāts, nekustamo īpašumu biznesā strādājošais bijušais JKP biedrs Andris Kupcis.
Tā dēvētais “Brīvības konvojs” Kanādā, kurā kravas automašīnu šoferi devās uz galvaspilsētu Otavu, bloķējot tur satiksmi, ir iedvesmojis protesta rīkotājus visā pasaulē. Arī Latvijā nedēļas sākumā notika mēģinājums rīkot līdzīgu konvoju, kurā gan piedalījās vien pāris smagie auto. Taču ar vieglajiem auto sabraukušie daži desmiti protesta dalībnieku Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas (LTV) sarīkoja skaļu jandāliņu ar sirēnas kaukšanu un dūmu svecēm.
Bijušā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas šefa Andreja Sozinova aizturēšana pagājušā gada maijā bija būtisks notikums tiesībsargājošo iestāžu aprindās. Lai gan Sozinovs pusgadu iepriekš tika aizrotēts uz VP Zemgales reģiona pārvaldi, viņa pieredze un kontakti nebija zuduši, padarot viņu par vienu no ietekmīgākajiem policistiem valstī. Nu Sozinovs ir iesaistīts divos kriminālprocesos, vienā no kuriem viņam jau celta apsūdzība. Pie apsūdzībām ir tikuši arī citi Sozinova bijušie kolēģi no Rīgas reģiona policijas, vēsta LTV raidījums "De facto".
Partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), kas Saeimā tika ievēlēta kā "KPV LV", visticamāk, šogad tā arī neizdosies saņemt valsts finansējumu vairāk nekā 640 tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums uz gadu pārtraukt to izmaksāt gan ir pārsūdzams, taču tiesāšanās lēmumu neapturēs un maz ticams, ka līdz vēlēšanām spēkā stāsies galīgais spriedums. Partija šobrīd arī negrasās pildīt KNAB prasību atmaksāt valsts budžetam 70 tūkstošus eiro, kas biroja ieskatā izlietoti pretlikumīgi. Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" rīcībā esošais KNAB lēmums rāda, ka "KPV LV" Rīgas domes vēlēšanu kampaņā liela loma bija Ērikam Stendzeniekam, un KNAB pārmetumi partijai ir saistīti arī ar tēriņiem reklāmas speciālista atlīdzībai.
Pirms trīs gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica vērienīgas kratīšanas Rīgas domē, uzņēmumā “Rīgas satiksme” (RS) un vairāku amatpersonu dzīvesvietās aizdomās par vērienīgu kukuļošanu transportlīdzekļu iepirkumos. Pēc izmaiņām uzņēmuma vadībā tika uzsākti vairāki auditi, kuru rezultātā tika sāktas krimināllietas arī par tā dēvēto politkonsultantu līgumiem.
Kukuļņemšanas lieta Terehovas muitas kontroles punktā, kur aizdomās par koruptīvām darbībām apsūdzības celtas 20 muitniekiem, atklāja ne vien to, cik izveicīgi muitnieki prata slēpt naudu, bet arī to, ka sistēmiska korupcija muitā nav novecojis 90. gadu mīts. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka uz apsūdzēto sola nonākuši gan ļoti pieredzējuši muitnieki, gan arī visai nesen par muitniekiem kļuvuši jaunieši. Kolektīvās kukuļņemšanas sistēma bijusi tik brutāla, ka daži no apsūdzētajiem prokuroriem pat atzina: pēc aizturēšanas jutušies atviegloti, ka tas ir beidzies. Taču ir arī tādi, kas savu vainu nesaskata un pēc darba muitā turpina strādāt publiskajā sektorā.
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc divu gadu pauzes drīzumā atgriezīsies uz apsūdzēto sola. Jau nākamā gada sākumā iecerēta tiesas sēde Rimšēviča iespējamās kukuļņemšanas lietā, kura bija apturēta, kamēr Eiropas Savienības Tiesa (EST) sprieda par Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonu imunitātes niansēm.
Jau uzreiz pēc tam, kad naktī uz Lāčplēša dienu mūžībā aizgāja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, no atsevišķiem politiķiem izskanēja aicinājumi nevilcināties ar jauna vadītāja iecelšanu. Šai valsts drošības iestādei, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, direktoru ievēl Saeima, bet izvirza Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome (NDP). Padome SAB direktora meklēšanu nesasteigs, jo ir vēlme panākt, lai atlasītajam kandidātam būtu ļoti pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsts, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ne visas agresijas izpausmes ir sodāmas krimināli un arī administratīvi sodīt par to ne vienmēr esot iespējams. Pie šādiem secinājumiem šonedēļ nonāca Saeimā pēc diskusijas par to, kā cīnīties ar agresiju, draudiem un vajāšanu, kas vērstas, piemēram, pret mediķiem un policistiem. Tur tika apspriesti arī gadījumi, kad pret skandalozu slavu guvušo protestu aktīvistu Jāni Sondaru policijā tika izbeigti vai netika uzsākti kriminālprocesi par agresīvu rīcību, ko cietušie traktēja kā vajāšanu vai draudu izteikšanu. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka drīzumā Saeimā varētu nonākt likuma grozījumi, kas tomēr ļautu pret Sondara tipa agresoriem vērsties administratīvā kārtā. Šādu ideju atbalsta arī policijā un prokuratūrā.
Prokuratūra šonedēļ sāka pārbaudi par Alekseja Ļedjajeva vadītās evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” darbību, atkārtoti ignorējot epidemioloģiskos ierobežojumus. Likums paredz ģenerālprokuroram tiesības vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt reliģiskas organizācijas darbību, ja tā aicina neievērot likumus vai apdraud citu personu veselību. Laikā, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ ir aizliegti publiski pasākumi, arī dievkalpojumi ar apmeklētājiem, “Jaunā paaudze” turpināja klātienē pulcēt draudzes locekļus. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” pārliecinājās, ka tas notika arī pēc tam, kad draudze jau bija nonākusi prokuratūras redzeslokā.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), kura demisiju šonedēļ pieprasīja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un citas mediķu organizācijas, esot darījis visu, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju Latvijā, tāpēc viņa sodīšana politisku motīvu dēļ nebūtu godīga – ar šādiem argumentiem pret savu ministra demisiju iebilda apvienība "Attīstībai/Par!". Apvienības pārstāvji arī pauž aizdomas par premjera Krišjāņa Kariņa vadītās "Jaunās Vienotības" (JV) politiķu dalību veselības nozares uzkūdīšanā pret Pavļutu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"Lokdauna" ieviešana vispār vai – gluži otrādi – pārāk vēla tā ieviešana, pārāk skarbie vai pārāk mīkstie ierobežojumi, zemā senioru vakcinācijas aptvere – šie ir galvenie pārmetumi, kas šobrīd saistībā ar Covid-19 krīzi tiek veltīti politiķiem gan no ekspertiem, gan sabiedrības, gan arī citam no cita. Taču valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" pauda uzskatu, ka šobrīd vēl neesot pienācis īstais laiks analizēt kļūdas, kuru dēļ Latvija atkal nonākusi līdz "lokdaunam".
Bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ tika pie jaunas apsūdzības saistībā ar iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku korupcijas lietā, kas jau pirms pāris gadiem nonāca tiesā. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka tagad Rimšēvičam draud ne vien sods par jauno lietu, bet arī 100 tūkstošus eiro lielās vecajā kriminālprocesā iemaksātās drošības naudas zaudēšana un bargāka drošības līdzekļa piemērošana.
Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata kandidāte Irēna Kucina Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” apliecināja, ka negrasās atsaukt savu kandidatūru pēc ziņām par Valsts prezidenta Egila Levita personīgo iesaistīšanos savas padomnieces atbalstīšanā. Kucina par savu piemērotību amatam ir pārliecināta, bet jautājumi par atlases procedūru un politiķu komunikāciju neesot viņas ziņā.
Tā kā pēc šī gada 1.oktobra dibinātas partijas vairs nevarēs piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās, tad var uzskatīt, ka piedāvājums vēlētājiem nu ir nokomplektēts. Šogad jaunas partijas nodibināt paguva gan Saeimas deputāti, gan bijušie ministri, gan sociālo tīklu aktīvisti. Kā ierasts, jaunie politiskie spēki nāk ar līdzšinējās varas kritiku, taču šoreiz cīņa par neapmierināto vēlētāju balsīm varētu būt visai sīva. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vērtē, ka šobrīd partiju apvienību veidošanās šajā flangā šķiet maz ticama – vismaz līdz brīdim, kad ambiciozie politiķi noskaidros, kurš no viņiem tad patiesībā pārstāvot tautu.
20. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret kādreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Uģi Taboru par liecinieka iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību, noskaidroja LTV.
Valsts policijas aplēses liecina, ka pēdējos gados telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem ir izmānījuši vismaz 8 miljonus eiro. Piemēram, kāda sieviete Ogrē noticēja viltvāržiem un piekrita izpaust savu personīgo informāciju un bankas konta datus, tā pazaudējot gandrīz 13 tūkstošus eiro. Tas notika tai pašā dienā, kad krāpniece bija sazvanījusi Latvijas Televīziju.
Aizdomīgs darījums no jūsu konta, kas steidzami jābloķē, – šādus zvanus it kā no bankas darbiniekiem pēdējā laikā aizvien biežāk saņem Latvijas iedzīvotāji. Šo zvanu mērķis ir viens – apvārdojot cilvēku, piekļūt viņa internetbankai un pārliecināt caur “Smart-ID” apstiprināt izejošos maksājumus, iespējams, iztīrot kontu pilnībā. Diezgan regulāri kāds arī uzķeras.
Divu miljonāru un mākslas kolekcionāru cīņa ap gleznu kolekciju – tik neierastā civillietā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai oktobrī būs jāpasludina spriedums. Kādreizējais “SWH” grupas dibinātājs Ainārs Gulbis jau pērn vērsies tiesā pret vienu no lielākajiem Latvijas azartspēļu nozares spēlētājiem Jāni Zuzānu par mākslas priekšmetu atdošanu. Šonedēļ sākotnēji kā atklāta paredzētā tiesas sēde pēc Zuzāna pārstāvju lūguma tika padarīta par slēgtu. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka lietā strīds ir par to, kā vairākas agrāk Gulbja īpašumā bijušas gleznas nonākušas pie Zuzāna. “De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka prāvā tikuši apspriesti miljonos eiro mērāmi maksājumi skaidrā naudā.
Tā dēvētājā būvnieku lietā, kurā tika izmeklētas aizdomas par fiktīviem darījumiem, tostarp Rīgas pašvaldības būvobjektos, ar mērķi samazināt valstij nomaksājamo nodokļu apjomu, noticis jauns pavērsiens. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka tiesā ir nonācis no "būvnieku lietas" izdalīts process, kurā skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons kā bijušais SIA "Moduls-Rīga" valdes loceklis sēdēs uz apsūdzēto sola aizdomās par 102 000 eiro nesamaksāšanu nodokļos un krāpšanu.
Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija veica kratīšanas pie publicista Lato Lapsas un sabiedrisko attiecību speciālista Jurģa Liepnieka, abi publiski izvirzīja versijas, ka tas noticis Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā, lai novērstu viņam neglaimojošu grāmatu iznākšanu. Par VID aizdomu būtību Lapsa nerunāja, jo to nedrīkstot, bet Liepnieks – jo neko par to nezinot. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka Nodokļu un muitas policija izmeklē aizdomas par fiktīvu darījumu ķēdi, izmantojot vairākus vienas personu grupas kontrolē esošus uzņēmumus. Uzkrājot nodokļu parādu līdz zināmai robežai, uzņēmumi tikuši pārrakstīti uz fiktīviem īpašniekiem un likvidēti, valsti atstājot bešā. Zaudējumu summa varētu sasniegt pat vairākus simtus tūkstošu eiro.