Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijā reģistrēto SIA “Tieto Latvia" par uzņēmuma interesēs notikušu kukuļošanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valstij nodarot zaudējumus lielā apmērā.
Autora ziņas
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” par savu nākotni domās pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās startēs atsevišķi, tomēr līdz tam apvienība turēsies kopā un lielāku lomu piešķirs Saeimas frakcijai. Tā īsumā var raksturot šonedēļ pieņemto lēmumu, kas nāca, reaģējot uz apvienībā ietilpstošo partiju “Latvijas attīstībai” skārušajiem skandāliem. “Kustība Par!”, kas bija paziņojuma iniciatore, radikālākus soļus vismaz šobrīd nesper. Lēmums izstāties no “Attīstībai/Par!” partijai nozīmētu arī risku zaudēt valsts finansējumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Partijas “Latvijas attīstībai” (LA) bijušā biedra, Rīgas domnieka Māra Mičerevska saceltais skandāls nav norimis arī pēc tam, kad bijušais partijas vadītājs Juris Pūce atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kamēr nav novērstas aizdomas par LA finansēm, nav skaidra arī apvienības “Attīstībai/Par!” nākotne.
Rīgas domes (RD) deputāta Māra Mičerevska publiskā izstāšanās no partijas "Latvijas attīstībai" (LA) ar skaļiem pārmetumiem partijas līderiem Edgaram Jaunupam un Jurim Pūcem pamatīgi satricinājusi apvienību "Attīstībai/Par!" (AP). Taisnojoties par Rīgas domes stāvvietu atļaujas izmantošanu, Pūce sapinās melos, kā dēļ bija spiests atkāpties no ministra amata. Tāpēc spriedze gaidāma gan AP Saeimas frakcijā, kur plāno atgriezties Pūce, gan Rīgas domē, kur LA gribētu panākt Mičerevska izslēgšanu no AP un "Progresīvo" frakcijas.
Pēc iekšējā audita par infrastruktūras projektiem Rīgas brīvostas pārvalde uz disciplinārlietas laiku ir atstādinājusi Infrastruktūras attīstības departamenta direktoru Ivo Dubkeviču, vēsta LTV raidījums "de facto". Lai gan Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzskata, ka tas nav nekas neparasts, brīvostas valde par auditā secināto vērsusies arī prokuratūrā.
Savulaik ar politiku cieši saistītais sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks regulāri sadarbojies ar “Latvenergo” kukuļu lietā apsūdzēto un Pļaviņu HES epizodē jau notiesāto konsultantu Andreju Livanoviču. To Liepnieks šonedēļ atklāja “Latvenergo” lietas tiesas sēdē, kur tika pratināts kā liecinieks. LTV raidījums “De facto” vēsta, ka Liepnieka vārds figurēja arī senāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izbeigtā lietas sadaļā par Rīgas TEC-1 rekonstrukciju: viņa sabiedrisko attiecību firmai bija līgums ar šī “Latvenergo” iepirkuma uzvarētāju – koncernu “Alstom”.
Bez šonedēļ apsūdzību saņēmušā Alda Adamoviča (JV) korupcijas apkarotāju interesi izraisīja vēl 12 citu iepriekšējās Saeimas deputātu kompensācijas. Visi pārējie kriminālprocesi šovasar gan tika izbeigti. Izpētot visus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumus par lietu izbeigšanu, Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” konstatēja, ka KNAB bija visai iecietīgs pret deputātu skaidrojumiem. Piemēram, bijušais deputāts un tagadējais “Jaunās Vienotības” politiķu padomnieks Ints Dālderis Saeimas apmaksātu degvielu lējis arī neilgi pirms ceļojuma cauri Eiropai. Vēl daži degvielu pildījuši arī kannās, bet citi priekšvēlēšanu vasarā cītīgi braukājuši tikties ar vēlētājiem uz nodokļu maksātāju rēķina.
Šoruden tiesas priekšā beidzot stājās “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie. Starp tiem ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Lai gan jau vairāk nekā nedēļu savus pienākumus pilda jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"), visi trīs jaunie Rīgas vicemēri un arī viņu biroji, to vadītāji un padomnieki joprojām nav valsts amatpersonas. Pagājušajā vasarā tolaik Rīgas domes opozīcijā esošā “Jaunā Vienotība” bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja amatpersonas statusu noteikt lielo pilsētu vadības padomniekiem, taču attiecīgie grozījumi joprojām ir iestrēguši Saeimas atvilktnēs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
“Latvenergo” padome pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” sižeta par Taureņu pirts sarunām, kurās kopā ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu piedalījās arī “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un toreizējais valdes loceklis Māris Kuņickis, uzsāka auditu par koncerna iepirkumiem kopš 2015. gada. Pārbaudē tiks vērtēts, vai netika izrādīta pārlieka labvēlība pret Martinsonu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādījumus kukuļošanai par iepirkumiem neatrada, taču izmeklēšana tika sākta trīs gadus pēc sarunām Taureņos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām “Taureņu” pirts sarunām. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus. Runa bijusi arī par Martinsona plāniem Itālijā tikties ar Danu, kurai vajagot “uzsviest drosmei” saistībā ar “Latvenergo” valdes konkursu. LTV raidījums “De facto” vēsta, ka KNAB lietā ir pratinājis arī bijušo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu, taču nepierādīja Martinsona maksājumus viņai vai “Latvenergo” amatpersonām.
Divu Saeimas deputātu izslēgšana no partijas un no frakcijas – tik nopietnu satricinājumu šonedēļ piedzīvoja partija “Saskaņa”. Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova pirms diviem gadiem “Saskaņas” vēlēšanu sarakstā nonāca kā jaunas sejas. Abi arī tika plaši reklamēti – Dombrovskis pat kā premjera amata kandidāts. Nu izrādās, ka domstarpības partijā brieda jau ilgāku laiku, bet “Saskaņai” neveiksmīgie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti lika tām izlauzties uz āru. Tagad “Saskaņa” apņēmusies konsolidēties, piemēram, ieviešot ļoti stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Līdz nākamās nedēļas beigām “Rīgas satiksme” tiesā iesniegs prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem. Tās summa varētu pārsniegt pusotru miljonu eiro. Pamatojums: 16 fiktīvu konsultantu nodarbināšana, par ko aizdomas radušās “Rīgas satiksmes” piesaistītajam advokātu birojam. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka dāsnāk atalgotie no šī saraksta ir bijušais žurnālists Konstantīns Gaņins, kādreizējie Rīgas domes deputāti Nikolajs Zaharovs (“Saskaņa”) un Andris Bērziņš ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)), kā arī Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins (GKR).
Pēc jaunās Rīgas domes sanākšanas izveidosies situācija, ka vairākos atslēgas amatos izpildvarā un pašvaldības uzņēmumos ir cilvēki, kas bijuši cieši saistīti ar agrāko varu. Starp tiem ir arī tagad darbam opozīcijā nolemto partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) biedri. Jau šonedēļ ir izskanējušas vairākas idejas par vērienīgām reorganizācijām pašvaldības struktūrās un jaunu vadītāju meklēšanu konkursos. Lai gan jaunās koalīcijas veidotāji Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” uzsver, ka nekādas “raganu medības” rīkotas netiks, bijusī vara pauž bažas par jauno vēlmi pārāk radikāli notīrīt laukumu.
Politiski pietuvināto uzdzīve – tā varētu raksturot to, kas vairākus gadus notika Rīgas domes struktūrās un kapitālsabiedrībās. "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas satiksme", Rīgas Tūrisma attīstības birojs – visās šajās struktūrās ir aktīvi kriminālprocesi par mantas izsaimniekošanu, atgādina Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Lai gan savējo iekārtošanu siltos amatos var pārmest vairākiem Latvijas politiķiem, Rīgas domes politkonsultanti izcēlušies ar īpašu vērienu. Spilgts piemērs: ja ticēt kāda agrākā "Saskaņas" jauniešu aktīvista teiktajam par viņa pienākumiem "Rīgas satiksmē", šīs konsultācijas viņam ļāvušas nopelnīt pat virs 240 eiro stundā.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas piesaistījušas sen nebijušu sarakstu skaitu – uz iekļūšanu Rātsnamā pretendē 15 partijas. Tikpat raibs ir arī pieteikto kandidātu sastāvs. Partijas savos sarakstos iekļāvušas arī personas, kas ierautas dažādos skandālos, arī tādos, par kuriem savulaik stāstījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Sestdien, 13. jūnijā, sāktajās un šonedēļ turpinātajās kratīšanās likvidējamajā “ABLV Bank” un ar to saistītās adresēs – kopā 46 vietās – piedalījušās 230 amatpersonas, galvenokārt no Valsts policijas. Tikpat iespaidīgi ir arī citi ar šo tā dēvēto “ABLV” pamatprocesu saistīti skaitļi. Divi simti bankas klientu, miljardu eiro apgrozījums, simti tūkstošu transakciju 12 gadu periodā (no 2006. līdz 2018. gadam) – ar šādu informācijas apjomu operē izmeklētāji, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Tieslietu padomes izvirzītajam ģenerālprokurora amata kandidātam, tiesnesim Jurim Stukānam sīvākie sāncenši konkursā bija prokurors Juris Juriss un virsprokurors Armīns Meisters. Viņi abi sola Stukānam pozitīva Saeimas balsojuma gadījumā palīdzēt viņam uzlabot prokuratūras darbu un cer ar viņa atbalstu īstenot arī savās koncepcijās pieteiktās idejas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Otro reizi šī gada laikā notiek vērienīgas kratīšanas un aizturēšanas saistībā ar likvidējamo “ABLV Bank”. Valsts policija sadarbībā ar citām iestādēm agri no rīta uzsāka kratīšanas 45 vietās, to skaitā arī bankas augstceltnē Skanstes ielā un Elizabetes ielas namā, kurā iepriekš atradās bankas centrālais birojs. Darbības notiek jau senāk sāktā tā dēvētā “ABLV Bank” pamatprocesa ietvaros, kurā policija izmeklē iespējamu naudas atmazgāšanu vairāku simtu miljonu eiro apmērā.
Solis, lai stiprinātu un attīstītu nacionālos medijus – šādi abu mediju uzņēmumu vadība komentēja nupat notikušo darījumu, kura rezultātā portāls “LA.lv” tika iekļauts “RīgaTV 24” struktūrā. Gan izdevēja “Latvijas Mediji” īpašnieks Olafs Berķis, gan AS “TV Latvija” vadītājs Klāvs Kalniņš apgalvo, ka runa esot par sadarbības plāniem vairāku gadu garumā, bet jautājumi par darījuma summu netiek atbildēti.
Vairākos noziegumos apsūdzētais Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) savā valsts amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu pirmo reizi deklarējis patiesā labuma guvēja tiesības, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Iepriekš Lembergs Uzņēmumu reģistram sūdzējies, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. Tomēr tagad šīs savas tiesības Lembergs ir novērtējis astoņu centu apmērā.
''Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) māju iekšējo siltumtīklu tehnisko apkopi pēdējos pāris gadus veic pilnsabiedrība "Siltumserviss Rīga", kas pēc uzvaras iepirkuma konkursā to pārņēma no "Rīgas siltuma". RNP nesen veiktajā auditā tika vērtēts arī šis iepirkums un tā rezultātā noslēgtais 24 miljonus eiro vērtais pakalpojuma līgums, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Šonedēļ noslēdzās pieteikšanās konkursā uz ģenerālprokurora amatu, jo Ēriks Kalnmeiers vasarā to atstās. Konkurence ir diezgan liela – astoņi pretendenti. Seši no tiem ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas: pieci prokurori un viens tiesnesis. Atlikušie divi ir bijušie prokurori – Gunārs Kūtris, kurš bijis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, un zvērināts advokāts Aldis Pundurs, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Līdz 2017. gada beigām Rīgā jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem – to paredz arvien spēkā esošais “Rīgas satiksmes” (RS) līgums ar Čehijas kompāniju “Škoda Transportation”. Līdz 2018. gada nogalē notikušajām skandalozajām aizturēšanām lietā par iespējamo korupciju RS iepirkumos, Rīga bija saņēmusi septiņus tramvajus. LTV raidījums “De facto” pārliecinājās, ka šobrīd nekursē neviens no tiem.