De Facto

4. novembra «De Facto»

De Facto

25. novembra «De Facto»

Askoldam Kļaviņam maigais sods piemērots nelikumīgi

Maigais sods Askoldam Kļaviņam pieņemts nelikumīgi, taču to labot vairs nevar

Prokurora lēmums par 120 piespiedu darba stundām bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam ir pieņemts ar vairākiem likuma pārkāpumiem. To lietā par Kļaviņa nepamatoti saņemtajām degvielas kompensācijām no Saeimas budžeta teju 10 000 eiro vērtībā ir secinājis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, vēsta LTV raidījums "De facto". Tomēr tas ir noticis par vēlu: prokurora Arvja Miglāna priekšraksts par sodu jau ir nodots izpildei, un tāpēc vairs nav atceļams. Līdz ar to bargāku sodu Kļaviņš nesaņems.

Viltojot dokumentus, no darbavietas nepamatoti saņem gandrīz 10 000 eiro kā degvielas kompensāciju. Pēc pieķeršanas atmaksā noziedzīgi iegūto naudu, bet neko vairāk, un piespiedu darbā atstrādā trīs darba nedēļas. Šāds iznākums ir 12.Saeimas beigu posmā vairākus skandālus izraisījušajai deputāta Askolda Kļaviņa krimināllietai.

Diskreditēta Saeimas darbība, grauta Saeimas deputātu autoritāte un radīta neuzticība valsts varai, kā arī Saeimas budžetam radīti gandrīz 10 000 eiro zaudējumi. Šādas sekas Askolda Kļaviņa nodarījumam – uz fiktīvu dokumentu pamata prettiesiski saņemtām transporta izdevumu kompensācijām – saskatīja prokurors Arvis Miglāns.

Arī pats Kļaviņš pilnībā atzinis sevi par vainīgu un izdarīto nožēlojis, liecina “De facto” rīcībā esošais lēmums par kriminālprocesa pabeigšanu, piemērojot priekšrakstu par sodu.

Lēmumā aprakstīts, ka no 2016. gada novembra līdz 2018. gada maijam savu dzīvesvietu Liepājā deklarējušais Kļaviņš Saeimas prezidijam iesniedza 19 viņa auto faktiskajiem izdevumiem neatbilstošus dokumentus ar degvielas čekiem. Lielāko daļu no iegādātās degvielas deputāts izmantoja nevis braucieniem uz un no Liepājas, bet gan savām personīgajām vajadzībām. Lēmumā fiksēti arī vairāki gadījumi, kad Kļaviņš Saeimā iesniedza čekus par degvielu, kas izmantota viņam piederošās SIA “Gandrs” vajadzībām.

Iepriekš gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājiem, gan žurnālistiem noliedzis, ka būtu kaut ko pārkāpis, savu vainu Kļaviņš atzina tikai oktobrī pēc apsūdzības celšanas. Kāpēc tā, viņš sākumā telefonsarunā skaidrot nevēlas: "Ko jūs no manis dzīvē gribat? Jūs esat mani jau nobeiguši, es esmu politiskais līķis. Es vairs neko nekomentēšu.”

Tomēr pēc brīža paziņo: “Tāpēc, lai mani liktu visi mierā!” Vaicāts, vai tomēr neatzinās tāpēc, ka sapratis - tur bija kaut kādas problēmas vai kas nelikumīgs, Kļaviņš neatbildēja neko.

Sākotnēji KNAB Kļaviņa nodarījumu bija kvalificējis kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas ir smags noziegums. Taču prokurora priekšrakstā par sodu mantkārība kā motīvs neparādās. Kāds gan cits tad bija Kļaviņa nolūks, viltojot dokumentus, iesniedzot tos Saeimas administrācijai un uz to pamata ik mēnesi saņemot ap 600-700 eiro kompensāciju? Prokurora Miglāna skaidrojums par to līdz galam izprotams nav. Galvenais arguments – mantkārību neatzina pats deputāts.

"Nu tad tā lieta būtu virzāma uz tiesu. Tas nozīmē, ka tiktu tērēti finanšu resursi attiecīgi, izskatot lietu. Tā metodika, kā saskaitīja izmeklētāja, varbūt to arī tiesa nepieņemtu, un būtu liels strīds. Būtu, iespējams, vēl jānosaka ekspertīzes kaut kādas, kas arī ir valsts līdzekļi,” klāsta prokurors. Tāpēc Kļaviņa nodarījuma kvalifikācija Miglāna versijā pārtapa par mazāk smagu noziegumu.

Taču ne tas vien rada jautājumus. Kāpēc līdz ar piespiedu darbu bijušajam deputātam nevarēja piemērot arī naudas sodu, jo viņam uzlikts vien pienākums atmaksāt tikai no Saeimas noziedzīgi iegūtos līdzekļus? Prokurors to skaidro gan ar nozieguma raksturu, gan ar Kļaviņa rocību: "Tas noziedzīgais nodarījums – tā jau vairāk bija tāda blēdīšanās ar degvielas čekiem. Nezinu, kā citi, bet es uzskatu, ka šāda noziedzīgā nodarījuma bīstamība un kaitīgā ietekme, kā es to uzskatu, nav tik liela kā, piemēram, ja viņš, būdams deputāts, izdarītu kādu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, saņem kādu finansiālu atlīdzību, lobē kādu likumprojektu, kas nav sabiedrības interesēs, un tā tālāk. (..)

Cik es sapratu arī, Kļaviņa kungs, viņam tas bizness neiet tik labi, un viņš teica, ka pat to summu, lai viņš varētu nomaksāt, viņam tur jāiet, jāmeklē un kaut kur jāaizņemas.

Un par to naudassodu tad arī attiecīgi tālāk netika runāts."

Prokurors aicina viedokli par piespiedu darbam pavaicāt viņa kādreizējam pasniedzējam Andrejam Judinam, kurš savulaik par šo soda veidu ir stāstījis lekcijās. Tagadējais politiķis un Kļaviņa bijušais kolēģis 12. Saeimā prokurora lēmumā gan saskata problēmas. "Par naudas sodu mēs iestrādājām tādu normu, tādu formulējumu: gadījumā, ja cilvēks nav spējīgs samaksāt naudas sodu uzreiz, viņam nav nekādu nekustamo īpašumu, nekādas mantas, bet viņš strādā un var nopelnīt naudu nākotnē, tad arī tajos gadījumos var piemērot naudas sodu. (..)

Es tikai nevaru saprast, vai prokuratūra nesaprot vai apzināti nepareizi interpretē likuma normu,” norāda Judins.

Jautājumi par Miglāna lēmumu radās arī Ģenerālprokuratūrā. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers uzsāka tā likumības un pamatotības pārbaudi. "Tas nozīmē, ka es lemšu, vai nav nepieciešams šo lēmumu par prokurora priekšrakstu par sodu atcelt un nodot kriminālprocesu izmeklēšanas turpināšanai. Tas nenozīmē, ka, atceļot šo lēmumu, tiek atcelti arī visi citi lēmumi. Jau uz patreizējo brīdi ir redzams, ka ir atsevišķi Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pārkāpumi, kas var dot pamatu šo lēmumu atcelšanai," paziņoja virsprokurors.

Jau vēlāk Adlers "De facto" apstiprināja, ka būtiski likumu pārkāpumi Miglāna lēmumā ir bijuši. Prokurors Kļaviņam nav inkriminējis mantkārīgu nolūku, par ko šajā gadījumā Krimināllikumā būtu paredzēta pastiprināta atbildība – kā par smagu noziegumu. Noprotams, ka bijušajam deputātam salīdzinoši maigo sodu nemaz nevarētu piemērot, ja apsūdzība viņam būtu uzrādīta par to, ka dokumenti viltoti un dienesta stāvoklis ļaunprātīgi izmantots tieši mantkārības dēļ.

Lai gan Adlers bija iecerējis Miglāna lēmumu atcelt kā neatbilstošu likumu prasībām un  nodot lietu citam prokuroram kriminālvajāšanas turpināšanai, tas tomēr nenotika. Virsprokurors secināja, ka priekšraksts par sodu jau bija stājies spēkā un nodots izpildei, tādēļ viņam kā amatā augstākam prokuroram likums vairs nedeva tiesības to atcelt.

Tas nozīmē, ka piepildīsies Askolda Kļaviņa paustā vēlme – pateicoties prokurora Miglāna kļūdām, prokuratūra viņu liks mierā. Problēmas šobrīd draud vien pašam prokuroram – par viņa pieļautajiem Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem viņam varētu piemērot disciplinārsodu. Šādu ierosinājumu virsprokurors Adlers ir nosūtījis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti