Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noraidījis kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņam pielaidi valsts noslēpumam.
Autora ziņas
Jau otro dienu pēc kārtas Latvijas parlamentam nākas lemt par piekrišanu kāda deputāta kratīšanai. Ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā šāds lēmums pieņemts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu Askoldu Kļaviņu.
Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, vienbalsīgi nolēma atcelt no amata Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo, jo viņš darbā ieradies alkohola reibumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, 20.jūnijā, aizturēja Saeimas deputātu, partijas "KPV LV" līderi Artusu Kaimiņu kriminālprocesā par partijas nelikumīgu finansēšanu. Pirms tam parlamentā notika balsojums, atļaujot veikt kratīšanu un aizturēt deputātu.
Partija "Progresīvie" par savu Ministru prezidenta amata kandidātu apstiprinājusi politiskā spēka līderi Robertu Putni, kurš vienlaikus būs arī partijas veselības ministra amata kandidāts, liecina partijas paziņojums medijiem.
Joprojām kavējas apjomīgās “Latvenergo” amatpersonu korupcijas lietas izskatīšana tiesā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pabeidzis izmeklēšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā un lūdz viņam celt apsūdzību. KNAB pirmdien, 18.jūnijā, nosūtījis krimināllietu Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas sākšanai.
“Kontrolēta pašlikvidācija” – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām.
Tiesai nodots viens no "būvnieku lietas" kriminālprocesiem – astoņu cilvēku lielo organizēto grupu apsūdz par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanā un krāpšanā. Starp šīm personām nav uzņēmēja Māra Martinsona, jo daļa, kurā figurē viņa vārds, izņemta no šīs lietas, LSM.lv apliecināja Ģenerālprokuratūrā.
Otro reizi pāris gadu laikā skandālu dēļ nav izdevies atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru. Konkursā par labāko atzītā kandidāta Māra Skujiņa pagātni uzņēmējdarbībā Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (FM) organizētā komisija pastiprināti vētīt apņēmās vien pēc uzvarētāja pasludināšanas. Komisijai, kurai bija gandrīz mēnesis informācijas pārbaudei, jautājumi par Skujiņa agrāko darba gaitu krustošanos ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu izrādījās pārsteigums. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka VID konkursa komisija turklāt arī nepamanīja vai vismaz sabiedrībai neatklāja pretrunas par Skujiņa lomu Vaiņodes biogāzes stacijas projektā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) trešdien, 6.jūnijā, vakarā apstiprināja, ka Māra Skujiņa kandidatūru apstiprināšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatā pagaidām nevirzīs, līdz būs sagaidīti atzinumi no atbildīgajām iestādēm par atklātībā nākušajiem faktiem.
Vēl pirms maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības politiskajās aprindās bija radušās domstarpības saistībā ar kādu citu ar banku sektoru saistītu jautājumu. Saeimas Budžeta komisijas iesniegtās izmaiņas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kuras sākotnēji atbalstīja parlamenta vairākums, nu ir kļuvušas par jaunu strīdu iemeslu.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, Latvijas Televīzijai apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Pēc divām nedēļām sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kura laikā partijām jāuzskaita visi ar 13.Saeimas vēlēšanām saistītie ieņēmumi un izdevumi. Taču jau pirms tam vairākas partijas uzsākušas reklāmas kampaņas radio, televīzijā un iedzīvotāju pastkastēs, kuru apmaksātāji gan ir skaidri redzami. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” secinājis, ka politiķi nokļūt vēlētāju uzmanības lokā mēģina arī citos veidos.
Prokuratūra nodevusi tiesai bijušā Daugavpils vicemēra Vjačeslava Širjakova (“Saskaņa”) kukuļošanas lietu, kas saistīta ar iepirkumu par Daugavpils ielu uzturēšanu.
Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa uz lapiņas uzrakstītie un tiesnesei Aijai Orniņai parādītie jautājumi "Vai no viņa ko vajag? Vai 5000?" vērtējami vien kā mājiens, ka gadījumā, ja būs nepieciešams, kukuli varētu maksāt. Tas robežojas ar nodoma atklāšanu, kas varētu būt morāli, taču ne krimināli nosodāma rīcība.
Ogres pašvaldības aģentūras “Ogres namsaimnieks” bijušais direktors Aigars Briedis, kurš pirms pusgada bija viens no Valsts policijas aizturētajiem kriminālprocesā par krāpšanu, nesen atgriezies aģentūrā jaunā amatā, turklāt arī saņēmis no Ogres domes kompensāciju par piespiedu darba kavējumu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
“Azartspēļu biznesa lobijs” ir viens no klasiskajiem pārmetumiem, ar ko Latvijā mēdz apmainīties politiskie oponenti. Tas vēl joprojām tiek izmantots debatēs gan Saeimā, gan pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē. Spēļu biznesa nozare gan apgalvo, ka tās ietekme politikā ir stipri pārspīlēta, jo pēdējos gados varasvīri tajā ieklausoties ļoti reti, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” Arī starp lielākajiem partiju atbalstītājiem azartspēļu uzņēmēji gandrīz nav sastopami, tomēr dažādas cita veida saiknes ar politiķiem gan ir atrodamas – gan caur ziedojumiem dažādām biedrībām, gan caur bijušo padomnieku algošanu.
Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds šonedēļ divas naktis pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, jo tika pie aizdomās turētā statusa jaunā kriminālprocesā. Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” zināms, ka lieta ir saistīta ar Ķekavas noliktavu kompleksa īpašnieces SIA “Roņu ieleja 2” maksātnespējas procesu.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 26. aprīlī, nepaturēja apcietinājumā aizturēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuru kopā ar vēl trim cilvēkiem tur aizdomās par iespējamu krāpniecību.
Kopā vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās kopš šī gada sākuma ir saņēmušas Latvijas partijas. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi vismaz pagaidām pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai "Saskaņa", savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). "Saskaņas" sponsori lielā mērā ir saistīti ar Rīgas domi, savukārt ZZS – ar partijas politiķiem un to padotajiem, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Krimināllietā par valsts uzņēmuma “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) amatpersonu bezdarbību prokuratūra pieņēmusi lēmumu par divu bijušo uzņēmuma valdes locekļu saukšanu pie kriminālatbildības, informēja prokuratūrā.
Uzņēmums “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) jau piecus gadus tiesājas ar bijušajiem valdes locekļiem, kuri tika iecelti Ulda Auguļa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) pirmajā piegājienā satiksmes ministra amatā.
Tā dēvētajā “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) fiktīvo darbinieku lietā savu vainu jau ir atzinusi un sodu nomaksājusi viena apsūdzētā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Bijušo "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu šonedēļ sāka tiesāt jau trešajā kriminālprocesā. Šoreiz Abramovs tiek apsūdzēts par regulāru kukuļa izspiešanu no kāda tirgus nomnieka - par to, lai līgums netiktu lauzts pirms laika.
Pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvprātīgi veidota filma ar mērķi veicināt jauniešu politisko atbildību laikā, kad krītas vēlētāju aktivitāte. Tā pirms nepilna gada tika reklamēta kustības "Ghetto Games" līdera Raimonda Elbakjana un režisora Māra Martinsona dokumentālā filma "Pārgājiens". Tās galvenais varonis bija Nils Ušakovs un viņa ceļš "no Imantas puikas līdz Rīgas mēram". Tomēr LTV raidījums "De facto" ziņo, ka Ušakova vadītā partija "Saskaņa" neapstrīdēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu – filma bijusi priekšvēlēšanu aģitācija.
Bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kas nesen atbrīvots no apcietinājuma pret 0,5 miljonu eiro drošības naudu, neilgi pirms tam celta apsūdzība arī par pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos. Šī krimināllieta tagad ir apvienota ar “Trasta komercbankas” (TKB) likvidācijas lietu, jo centrālais varonis abās ir Māris Sprūds, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Avots pusmiljonam eiro bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda drošības naudai, ko iemaksāja viņa brālis Kristaps, ir aizdevums no “Latvijas autoceļu uzturētāja” (LAU) valdes locekles Anastasijas Udalovas, kļuvis zināms Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”. Udalovas līgavainis ir “Latvijas dzelzceļa” (LDz) kukuļu lietā apsūdzētais Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.
Piektdien, 2.martā, tiesas sēdē par kukuļošanas lietu, kurā apsūdzēti bijušais "Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, Magonis vainu neatzina, bet Osinovskis lūdza apsūdzību precizēt.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess pret Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku" (TKB). Tās pārstāvji ir ierauti vairākos kriminālprocesos par naudas atmazgāšanu, un šajās Valsts policijas izmeklētajās lietās izdevās iegūt būtiskas liecības no bankas bijušās vadības loka, kas arī bija iemesls KNAB aktivitātēm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Skandāls par Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas izcēlās pirms pusotra gada, kad viņa pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatu, uzvirmojis ar jaunu jaudu. Koļegovas tā arī netapusī darbavieta pabeidza izmeklēšanu un nosūtīja prokuratūrai kriminālprocesu par nepatiesām ziņām viņas deklarācijās. Apsūdzības gadījumā tas var radīt izmaiņas arī VVD vadībā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tikmēr agrāk aktīvākie Koļegovas aizstāvji – premjers un finanšu ministre – par notikušo nav pārāk runīgi.
Uzņēmējs Māris Martinsons, kuru piektdien, 16.februārī, aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un kurš svētdien vakarā ir atbrīvots no aizturēšanas izolatora, noraida visas apsūdzības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
