De Facto

19. augusta «De Facto»

De Facto

Prokurors: Emša brīdinājums Kļaviņam nekaitēja lietas izmeklēšanai

KNAB nesteidz izmeklēt deputāta Kļaviņa pabrīdināšanu par kriminālprocesu

KNAB nesteidz izmeklēt deputāta Kļaviņa pabrīdināšanu par kriminālprocesu

Pēdējo mēnešu laikā ir bijuši daži gadījumi, kuri rada aizdomas, ka ziņas par izmeklēšanu pāragri varētu būt nonākušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) interesējošu personu rīcībā. Piemēram, Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) pats atzina, ka pirms degvielas kompensāciju lietas saņēmis brīdinājumu par nepatikšanām. Tomēr KNAB priekšnieks un biroja pārraugi neuzskata, ka notikušais varētu būt traucējis izmeklēšanai, tāpēc sevišķu satraukumu par šādām noplūdēm nepauž, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB izkratīt Zaļo un Zemnieku savienības deputātu Askoldu Kļaviņu, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot. To deputāts apstiprināja arī žurnālistiem: “To, ka kaut kas pret mani tiek gatavots, es dzirdēju jau dažus mēnešus atpakaļ, bet, nu, es tā pieņēmu to mierīgi. (..) Nekad neesmu bijis KNAB, šī būs pirmā [reize]. (..)

Anonīmu īsziņu saņēmu, tātad, ka mani brīdināja, ka man būs nepatikšanas.”

Vaicāts, ko īsti nozīmē “nepatikšanas” un vai tās varētu nākt no KNAB puses, Kļaviņš toreiz apgalvoja, ka tas tur neesot bijis rakstīts, tomēr parādīt īsziņu žurnālistiem atteicās: “Man tā īsziņa ir saglabājusies, bet es jums viņu nerādīšu. Tāpēc, ka šobrīd es domāju, ka es vairs neesmu brīvs cilvēks. Manas darbības droši vien ir jāsaskaņo ar tiesībsargājošajām iestādēm. Varbūt, ka izmeklēšanai tas ir ļoti svarīgi.”

Vai izmeklēšanai tas patiešām bijis svarīgi, tagad Kļaviņš vairs nestāsta. Bīdamies no kriminālprocesa par ziņu izpaušanu bez izmeklētāja atļaujas, deputāts savu lietu, līdz ar to arī mīklaino īsziņu, šobrīd nekomentē vispār.

Tikmēr KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem neesot aizdomu par informācijas noplūdi no biroja Kļaviņa un cita deputāta, partijas "KPV LV" līdera Artusa Kaimiņa lietās: “Nē, nē, nekādu indikāciju par to, ka kāda no šīm personām, Saeimas deputātiem būtu iepriekš zinājuši... Nu nē, tāda informācija manā rīcībā, mūsu rīcībā visdrīzāk nav.

Bet nu, kas attiecas uz Saeimas deputātu saistībā ar to kriminālprocesu par kompensācijām, nu, tā jau bija publiski zināma informācija, jo pavasarī tika publicēts, ka, iespējams, ir kādas problēmas ar šīm kompensācijām.

Un faktiski no tā jau arī sākās - KNAB pievērsa uzmanību šim jautājumam un sāka šo jautājumu pētīt, kas beigās rezultējās kriminālprocesā.”

Straume gan apgalvo, ka šajā gadījumā neesot bažu par to, ka būtu notikuši mēģinājumi slēpt pierādījumus. Aizdomīgi bijuši arī notikumi pavasarī, kad dienu pirms KNAB kratīšanas "Latvijas Autoceļu uzturētāja" (LAU) valdes locekles Anastasijas Udalovas kabinetā viņa attālināti informēja uzņēmuma padomi par atkāpšanos no amata. Tomēr arī tas neesot būtiski traucējis izmeklēšanai, klāsta KNAB priekšnieks.

Iespēja, ka deputāts varētu būt iepriekš pabrīdināts par notiekošo izmeklēšanu, esot jaunums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, viņš apgalvoja “de facto”: “Nevaru atbildēt. Neesmu informēts. Es vispār par šādu īsziņu dzirdu pirmo reizi kaut ko. Tā kā tur jums jājautā KNAB ir,

bet es domāju, ka tur nekāds kaitējums vai sekas nevienam nav iestājušās arī.”

Vaicāts, vai nepastāv bažas, ka varētu tikt noslēpti kādi pierādījumi, ģenerālprokurors atzīst: “Nu, it sevišķi runājot par deputāta Kļaviņa gadījumu, šāda īsziņa... Es neesmu kompetents atbildēt, tiešām es nezinu. (..) Prokuratūrā katrā ziņā šāds jautājums nav lemts.”

To, kurš varētu būt pabrīdinājis viņa pārstāvētās apvienības deputātu Kļaviņu, nezinot arī KNAB pārraugs - premjers Māris Kučinskis (ZZS): “Nav man informācijas. Es tik daudz, kā toreiz jutu, ka bija zināma intriga, kas tur gatavojas. Bet nē, nav.” Ka gatavojoties šāda intriga, premjers esot uzzinājis “tajā dienā, protams”.

Kučinskis gan atzīst, ka par valstiski svarīgām lietām viņš informāciju saņem brīdi pirms citiem, tomēr noliedz, ka tas rada riskus par noplūdi, piemēram, no premjera biroja, jo ar iestāžu vadītājiem viņš komunicējot viens pret vienu: "Saskaņā ar visu mūsu likumdošanu, protams, tiesībsargājošās institūcijas mani informē, ja [kaut kas] būs – kā premjeru. Taču tas nenozīmē, ka es tālāk eju kaut kur stāstu kādam."

Uz cita veida informācijas noplūdi KNAB ir reaģējis zibenīgi. Augustā saistībā ar jau pieminēto "KPV LV" finansēšanas lietu Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu pret partijas līdzpriekšsēdētāju Lindu Liepiņu par to, ka viņa bez procesa virzītāja atļaujas medijos komentējusi savas liecības. KNAB priekšnieks Straume atzīst, ka pamatā ir biroja iesniegumi:

"Lai kā mums atkal pārmestu, ka mēs kaut kādā veidā vēršamies, šeit jau varbūt ir šī izaicinošā provokatīvā rīcība no pašu iesaistīto personu puses.

Nu ja mums ir Krimināllikumā noteikts - ja tu esi liecinieks, liecini kā liecinieks un paraksties, ka nedrīksti šo informāciju izpaust, bet tu to izpaud, tad te tomēr iestādēm, kuras šādus Krimināllikuma pantus izmeklē, tātad ir jāreaģē."

Ģenerālprokurors Kalnmeiers saka, ka pamats aizdomas izmeklēt ir tikai, ja tiek uzskatīts, ka informācijas noplūde notikusi noziedzīgā kārtā.

"Nedomāju, ka par katru šādu gadījumu būtu jārosina process, jāsāk pārbaudīt. Ja ir pamatoti uzskatīt, ka tas ir noticis noziedzīgā kārtā – tad jā. Bet tikai tāpēc, ka kādam ir kaut kādas aizdomas tur, ka varbūt kāds kaut ko... Nu ziniet, tad mēs aiziesim tik daudz procesos, ka nebūs, kas tos pat izmeklē," stāstīja Kalnmeiers.

Kādu pārbaudi Ģenerālprokuratūra šonedēļ tomēr ir sākusi. Tā ir uzdevusi KNAB izvērtēt publiski parādījušos informāciju par tā dēvēto “Taureņu” pirts sarunu iespējamu noplūšanu. Šo operatīvā ceļā ierakstīto sarunu galvenais varonis ir uzņēmējs Māris Martinsons, bet piedalījušies tajās ir arī citi uzņēmēji, politiķi un amatpersonas, piemēram, kopā ar Martinsonu apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. KNAB ir jāvērtē, vai par to būtu jāveic dienesta pārbaude vai jāsāk kriminālprocess.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti