Tā dēvētājā būvnieku lietā, kurā tika izmeklētas aizdomas par fiktīviem darījumiem, tostarp Rīgas pašvaldības būvobjektos, ar mērķi samazināt valstij nomaksājamo nodokļu apjomu, noticis jauns pavērsiens. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka tiesā ir nonācis no "būvnieku lietas" izdalīts process, kurā skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons kā bijušais SIA "Moduls-Rīga" valdes loceklis sēdēs uz apsūdzēto sola aizdomās par 102 000 eiro nesamaksāšanu nodokļos un krāpšanu.
Autora ziņas
Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija veica kratīšanas pie publicista Lato Lapsas un sabiedrisko attiecību speciālista Jurģa Liepnieka, abi publiski izvirzīja versijas, ka tas noticis Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā, lai novērstu viņam neglaimojošu grāmatu iznākšanu. Par VID aizdomu būtību Lapsa nerunāja, jo to nedrīkstot, bet Liepnieks – jo neko par to nezinot. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka Nodokļu un muitas policija izmeklē aizdomas par fiktīvu darījumu ķēdi, izmantojot vairākus vienas personu grupas kontrolē esošus uzņēmumus. Uzkrājot nodokļu parādu līdz zināmai robežai, uzņēmumi tikuši pārrakstīti uz fiktīviem īpašniekiem un likvidēti, valsti atstājot bešā. Zaudējumu summa varētu sasniegt pat vairākus simtus tūkstošu eiro.
Runas par iespējamu Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām bijušas aktuālas vēl pirms "Varakļānu incidenta". To Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apstiprināja vairāki politiķi. Pēc koalīcijas un valdības restarta politiskā situācija esot stabilizējusies, uzskata premjera Krišjāņa Kariņa vadītās "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvji.
Vai "Saskaņas" pārstāvis Andrejs Elksniņš trešo reizi kļūs par Daugavpils mēru? Atbilde uz šo jautājumu būtu neapšaubāms “jā”, ja Daugavpils pilsētas domes vēlēšanās uzvarējusī partija "Saskaņa" būtu saņēmusi par vienu deputāta mandātu vairāk. Tagad ar septiņiem mandātiem no 15 "Saskaņa" ir tālu priekšā konkurentiem, tomēr bez partneriem koalīciju izveidot nevarēs. Tāpēc politiķu sarunas par jaunās Daugavpils domes darbību sākās jau šodien.
Tā dēvētās “būvnieku karteļa” krimināllietas izbeigšanas lēmumā atšifrētajās uzņēmēju sarunās vairākkārt ir pieminēta maksāšana politiķiem un partijām. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādījumus kukuļošanai atrast nespēja. Krimināli sodāmas darbības pierādītas nav, tomēr sarunas visai skaidri liek nojaust būvnieku un politiķu ciešās saites. To, cik šīs ilggadējās attiecības bijušas ētiskas un kādu iespaidu atstājušas uz likumdošanas procesu, varētu pētīt parlamentārās izmeklēšanas komisija. Piemēram, iepriekšējā Saeima izmeklēja “oligarhu lietas” izbeigšanu un meklēja valsts nozagšanas pazīmes viesnīcas “Rīdzene” sarunās. Šobrīd parlamentā liela entuziasma pētīt “Taureņu” pirts un zvejnieku kolhoza “Jūras līcis” sarunas gan nav.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā gada nogalē izbeidza kriminālprocesu, kurā tika pētīts, vai par Krievijas miljardierim Pjotram Avenam 2016. gadā piešķirto Latvijas pilsonības tika dots kukulis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniekam Vilnim Jēkabsonam. LTV raidījums “De facto” vēsta, ka sākotnējās aizdomas radās pēc KNAB fiksētajām būvuzņēmēja Gunta Rāvja sarunām ar politiķi Edgaru Jaunupu, kurš tālāk komunicēja ar Jēkabsonu. KNAB kukuļošanu nekonstatēja, taču lūdza Iekšlietu ministrijai (IeM) dienesta pārbaudē vērtēt iespējamos pārkāpumus procedūrā, kādā Avenam piešķirta pilsonība.
Jēkabpils ir mazākā no Latvijas lielajām pilsētām, taču pēc vēlēšanām pašvaldības iedzīvotāju skaits dubultosies: jauno Jēkabpils novadu veidos Jēkabpils pilsēta kopā ar pieciem līdzšinējiem novadiem tās apkārtnē. Pilsētas domi satricinājuši skandāli, novadi – jaunpienācēji – cer atšķaidīt gaisotni.
Pagājušajā rudenī "Rīgas satiksme" cēla prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt 1,3 miljonu eiro zaudējumus, kas radušies no 16 iespējami fiktīvu konsultantu algošanas, taču pēc būtības lietu varētu sākt skatīt tikai šoruden, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto". Jau tagad var prognozēt, ka tiesvedība būs ilga, jo Rīgas rajona tiesa piedalīties lietā pieaicināja visus konsultantus, kuri dalībai procesā varēs deleģēt arī savus advokātus.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šogad februārī uzsāka kriminālprocesu par būvniecības nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona ir Jēkabpils pilsētas domes deputāts Andrejs Gavrilovs (“Saskaņa”), kura uzņēmums vairāku gadu garumā regulāri piedalījās un uzvarēja pašvaldību rīkotajos iepirkumos, liecina LTV rīcībā esošā informācija.
Šīs nedēļas ziņu virsraksti par masveida aizturēšanām Terehovas muitas kontroles punktā sasaucas ar 2007. gadu, kad līdzīgi tika vēstīts par iespaidīgu operāciju Terehovā, kurā tika aizturēti vairāki muitnieki, robežsargi un pat politiķi. Ģenerālprokurors un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība sola, ka jaunajā lietā tuvāko mēnešu laikā varētu būt reāli rezultāti. Pēc vecās lietas notiesājošu spriedumu gan nav vēl joprojām, ziņoja LTV raidījums “De facto”.
Otrs lielākais Latvijas novads pēc iedzīvotāju skaita būs Valmieras novads, kurā apvienota Valmieras valstspilsēta un septiņi līdzšinējie novadi. Te uz varu pretendē deviņi politiskie spēki – gan Valmieras pilsētā ilgstoši valdījusī reģionālā partija "Valmierai un Vidzemei", kuras sarakstā startē arī vairāki novadu vadītāji, gan nacionālās partijas. Vairākas no tām jau noskaņojušās sadarboties ar tagadējo Valmieras mēru Jāni Baiku, savukārt citas, galvenokārt "zaļzemnieki", ir noskaņotas kareivīgāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vairākkārt locīts prokurora Ulda Cinkmaņa vārds. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte lēmusi anulēt viņa bakalaura diplomu, saglabājot maģistra diplomu. Tāpat prokurors šonedēļ publiski atvainojies sabiedrībai par savu uzvedību Rēzeknes koncertzālē "Gors" pērn rudenī, kas tika nofilmēta un atspoguļota medijos. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" Cinkmanis solīja pārsūdzēt bakalaura grāda anulēšanu un norādīja, ka iesniegumus LU rakstījis bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram viņš savulaik uzrādījis apsūdzību. Tikmēr Sprūds apgalvoja – neesot svarīgi, kurš tieši norādījis uz plaģiātu, un pauda sašutumu, ka Cinkmanis ir saglabājis maģistra grādu un līdz ar to arī prokurora amatu.
Šonedēļ sākās sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām, kurās tiks vēlētas domes sešās valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas un process, kas sekos pēc tam, būs pārbaudījums ne vien administratīvi teritoriālajai reformai, bet arī partijām, jo vēlētāju apvienības kandidātus pieteikt vairs nevar. Vieni politiskie spēki vēlēšanās mēģinās nodemonstrēt, ka joprojām ir spēcīgi reģionos, citi – apliecināt, ka nav tikai Rīgas partija.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD), kas apsaimnieko vairāk nekā trešo daļu no vienu miljardu eiro lielā galvaspilsētas budžeta, nupat ir ticis pie jauna Finanšu pārvaldes priekšnieka. Konkursā, uz kuru varēja pieteikties desmit dienas, par jauno finansistu departaments izvēlējās Māri Skujiņu, kurš pirms trīs gadiem pēc uzvaras citā konkursā tā arī nekļuva par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Jaunais Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārraugs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – vēl joprojām nav uzsācis darbu. Šajā trīs cilvēku institūcijā pa vienam pārstāvim ir jāizvirza Saeimai, Valsts prezidentam un nevalstiskajām organizācijām. Tomēr visu šo institūciju pārstāvji Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pieļāva, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Valsts prezidents varētu rosināt diskusiju par likumā noteiktā SEPLP atalgojuma palielināšanu, lai jaunajā padomē būtu gatavi strādāt arī augstu kvalificēti profesionāļi.
Lai gan pats Aivars Lembergs apgalvoja, ka savai apcietināšanai tiesas zālē bijis gatavs, viņa politiskajiem līdzgaitniekiem šāds lēmums esot bijis šokējošs. Tomēr gan Ventspils pilsētas dome, gan Lemberga vadītā partija "Latvijai un Ventspilij", gan sadarbības partnere Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) visai ātri paspēja nokritizēt spriedumu vai vismaz tiesas piemēroto drošības līdzekli.
Varas pārstāvju goda un cieņas aizskaršana, tiem pildot dienesta pienākumus, varētu kļūt par krimināli sodāmu darbību – šādus Krimināllikuma grozījumus pēc Valsts policijas priekšnieka ierosinājuma ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), jo Covid-19 krīze esot aktualizējusi šo problēmu. Iekšlietu darbinieku arodbiedrība ieceri atbalsta, tomēr rodas bažas par to, ka norma būs vien deklaratīva. Likums "Par policiju" jau šobrīd paredz, ka policists atrodas valsts aizsardzībā, tomēr praksē policistiem par savām tiesībām bieži vien ir jācīnās, paļaujoties vien uz saviem spēkiem. Tikmēr Tieslietu ministrija šādus grozījumus vairāku iemeslu dēļ neatbalsta.
Lai gan Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības gals gandrīz nemitīgi ir ticis prognozēts jau kopš tās apstiprināšanas pirms diviem gadiem, pēdējo nedēļu laikā šādas runas ir kļuvušas daudz intensīvākas. Piemēram, sociālo partneru sasauktā preses konference ar kritiku par to neiesaisti Covid-19 krīzes vadībā aizkulisēs tika gaidīta ar neslēptām bažām, ka tajā tiks pieprasīta premjera demisija. Neformāli bažas par Ministru kabineta krišanu pauž vairāku partiju politiķi, tomēr kameras priekšā visi apgalvo, ka tic valdības stabilitātei. Pats Kariņš runas par valdības krišanu Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" skaidro ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes.
Lai gan jau gandrīz septiņus gadus kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas augstas valsts amatpersonas, ir priekšrocības saprātīga termiņa nodrošināšanā, amatpersonu ilgā tiesāšana joprojām ir problēma. Kritiku tiesām par to šonedēļ publiski pauda gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, gan Saeimas deputāti, kas to pieminēja, lemjot par Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs sola pievērsties šai problēmai un pārrunāt ar tiesu priekšsēdētājiem to, kā šo principu ievēro viņu vadītajās tiesās.
Jēkabpils, kuras oficiālais sauklis ir “Labo pārmaiņu pilsēta”, pēdējo nedēļu laikā piedzīvoja vairākus satricinājumus: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanu pašvaldības struktūrās un ar politiķiem saistītos uzņēmumos, divi aizturēti pilsētas domes deputāti, mēra atkāpšanās no amata. Ticis pie aizdomās turētā statusa, nu jau bijušais Jēkabpils mērs Aivars Kraps ("Latvijas attīstībai") Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” tagad apgalvo, ka viņam pašam esot daudz stāstāmā par politiskajiem oponentiem. Līdz ar to vēlēšanu gads Jēkabpilī ir iesācies ar attiecību saasinājumu starp pilsētā ilgstoši konkurējušajiem politiskajiem grupējumiem.
Sākoties pašvaldību vēlēšanu gadam, ir sācies arī partiju dibināšanas bums, kas vairāk saistīts ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Tajās varēs piedalīties līdz šī gada oktobra sākumam dibinātas partijas un to apvienības. Gandrīz tūkstoti partijas dibinātāju esot savācis Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Jaunu politisko spēku dibina pēdējo pāris gadu laikā divas partijas nomainīt paguvušie bijušie Rīgas domnieki Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs. Savukārt deputāts, bijušais ministrs un iepriekšējo vēlēšanu “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis partiju sola dibināt tuvāk rudenim, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Labāk organizēts prokuratūras darbs uzlabotu apsūdzību kvalitāti un vairotu tiesiskumu, turklāt prokuratūrai būtu ciešāk jāsadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. To pēc revīzijas par problēmām ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā secināja Valsts kontrole. Ģenerālprokurors Juris Stukāns secinājumiem piekrīt un jau ir uzsācis reformas. Ir apvienotas vairākas prokuratūras Rīgā un izveidota jauna prokuratūra, kas izmeklēs tieši amatpersonu noziegumus. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka pieredzējuši prokurori strādāt šai struktūrā gan neraujas, tomēr Stukāns ir pārliecināts, ka pēc apmācībām jaunie kadri ar korupciju varēs cīnīties veiksmīgāk, nekā tas darīts līdz šim.
141,9 tūkstošu eiro naudassods par gandrīz tikpat liela kukuļa došanas mēģinājumu – par šādu sodu pagājušā gada nogalē ar prokuratūru vienojās Jelgavā ietekmīgais uzņēmējs Gunārs Bubulis, kurš vēl nesen bija pašvaldības faktiskais partneris uzņēmumā “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Nevienu konkrētu amatpersonu, kam bija domāts jau sagatavotais 150 tūkstošu eiro kukulis, izmeklēšanā noskaidrot neizdevās. Tomēr Bubulis atzinis, ka vēlējies panākt, lai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konkursā noraidītais “Jelgavas komunālo pakalpojumu” projekts, kas paredzēja atkritumu pārstrādes iekārtas izveidi Brakšķu poligonā, tomēr tiktu pie Kohēzijas fonda miljoniem.