Valdību veidojošās partijas, kuras pirms četriem gadiem kopā ieguva 61 Saeimas deputāta vietu, tagad tika vien pie 32 mandātiem. Vēlēšanu laikā pie varas esoša premjera partijai neparasti lielu popularitātes kritumu piedzīvoja Māra Kučinska pārstāvētā ZZS, kas zaudēja teju pusi savu mandātu – desmit no divdesmit viena.
Savu izskaidrojumu tam piedāvā Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs un "zaļzemnieku" apvienības vadītājs Armands Krauze: "Valdība pēdējo divu gadu laikā ir veikusi vairākas reformas, kuras ir nākotnē ar pozitīvu devumu un efektu, bet, protams, ka šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību un arī ir iedzīvotājiem neērtības. Varbūt ne tikai neērtības, bet arī varbūt atsevišķos gadījumos ir samazinājušies ienākumi.
Un līdz ar to es uzskatu, ka šis laiks ir bijis ļoti īss no reformu uzsākšanas un un realizācijas līdz kaut kādam pozitīvam efektam."
Krauze arī atgādina, ka pēdējos gados liela neapmierinātība ar valdošo eliti raksturo vairākas vēlēšanas vai referendumus visā pasaulē.
Vēl smagākus zaudējumus pret pagājušo vēlēšanu rezultātu piedzīvoja "Vienotība", kas šogad izveidoja vēlēšanu apvienību ar vairākām reģionālajām partijām. "Jaunās Vienotības" astoņi mandāti ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā pirms četriem gadiem partijas "Vienotība" saņemtie 23 deputātu krēsli.
Arī "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš piesauc globālās tendences: "Jāatceras, ka visā pasaulē, Eiropā, un arī Latvija nav izņēmums, šalc tāds vilnis, pārmaiņu vilnis. Mani vairs tā pagātne maz interesē. Es domāju, ka lai žurnālisti, lai analītiķi, lai politologi, lai vēsturnieki raksta un spriež, kas un kāpēc."
Par četriem mandātiem mazāk šoreiz saņēma NA, kurai līdz šim katrās vēlēšanās atbalsts bija pieaudzis. Tas varētu būt saistīts arī ar sīvāku konkurenci partijas līdz šim komfortabli aizņemtajā nacionāli konservatīvajā nišā, pieļauj NA līderis Raivis Dzintars.
"Jaunā konservatīvā partija ļoti mērķtiecīgi ar dažādiem simboliem mēģināja Nacionālās apvienības vēlētāju uzrunāt.
Es domāju, ka cīņai pret Nacionālo apvienību – es gan nevaru to ar pētījumiem apliecināt, bet subjektīvā sajūta ir tāda, ka viņi Nacionālās apvienības apkarošanai un konkurencei pievērsās vairāk nekā pretestībai "Saskaņai"," lēsa Dzintars.
Koalīcijas noraidīšana ne vienmēr nozīmē to, ka vēlētājus neapmierina tieši tās realizētā politika, uzsver politologs Jānis Ikstens. Viņš domā, ka tā tas varētu būt arī šoruden Latvijā.
"Galvenā diskusija ir par politiķu savstarpējām attiecībām, kā politiķi pieņem lēmumus, par koalīcijas padomi. Šeit nav runa par to, ka mēs gribam tādu vai citādu ekonomisko politiku, mēs gribam tādu vai citādu nodokļu politiku, mēs gribam tādu vai citādu reģionālo politiku," vērtē Ikstens.
Tāpēc politologs domā, ka liela daļa Latvijas vēlētāju patiesībā nevis nobalsoja par dramatiskām politiskā kursa izmaiņām, bet gan vienkārši gribēja redzēt citus politiķus un atšķirīgu politikas veidošanas stilu.