Rimšēviča lieta: Latvijas Bankas prezidents sācis liecināt

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā turpinās pimstiesas kriminālprocess, jo viens no apsūdzētajiem sācis liecināt, tāpēc par tā virzību šogad nav iespējams izlemt, ar prokuratūras preses dienesta starpniecību informēja lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka liecināt sācis Rimšēvičs.

Prokuratūras paziņojumā presei norādīts, ka sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt. Tādēļ pēc apsūdzību izsniegšanas Jirgena pieļāva, ka līdz 2018. gada beigām varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem. Prokuratūra norāda, ka apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta un ir jāveic arī citas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā liecību ticamības pārbaudi. Tādējādi joprojām turpinās pirmstiesas process.

Sīkākus komentārus prokuratūra nesniedz.

KONTEKSTS:

KNAB šā gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Martinsons vēlāk tika atbrīvots un viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Iepriekš tika pieļauts, ka aktīvāka virzība procesā varētu notikt līdz gada beigām.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti