Jaunais Baldones mērs Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML)) arī pēc kļūšanas par pašvaldības vadītāju ir saglabājis dāsni atalgoto amatu “Rīgas satiksmes” valdē. To viņam atļāvuši gan Baldones domes deputāti, gan “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”). Požarnovs Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” apgalvo, ka amatu apvienošana nevienā no darbiem viņam netraucējot. Tikmēr Baldones domē notiek audits, kas pasūtīts Požarnova vadītās partijas “Gods kalpot mūsu Latvijai” ģenerālsekretāra uzņēmumam.
Zaldāts, kas pildīs politiskos uzstādījumus, kā vajag - tā “Latvijas dzelzceļa” (LDz) toreizējo vadītāju Uģi Magoni raksturojis pēc 10.Saeimas vēlēšanām opozīcijā palikušais Ainārs Šlesers, mēģinot panākt Aivara Lemberga atbalstu Magoņa palikšanai amatā. Par to liecina Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” zināmās jaunās detaļas par tā dēvētajām “Rīdzenes” sarunām.
Partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) atkārtotā uzvara Rīgas domes vēlēšanās nozīmē, ka jau trešo reizi par Rīgas mēru kļūs Nils Ušakovs. Tomēr “Saskaņa”/GKR Rīgā zaudēja gan vēlētājus, gan mandātu skaitu Rīgas domē, turklāt opozīcijā vairākumā būs jauni, domes rutīnā neieslīguši deputāti. LTV raidījumam “De facto” Ušakovs atzīst, ka viņa personālpolitikā ir bijušas kļūdas, kuras būtu jālabo, tomēr vienlaikus neplāno atteikties no paša vadītās partijas “Saskaņa” cilvēku likšanas Rīgas domes kapitālsabiedrībās. Tikmēr Andris Ameriks sola Oļegam Burovam Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja vietu.
No uzņēmējdarbības un autosporta nākušais Uldis Sesks Liepājā pie varas ir jau 20 gadus. Šai laikā viņam ir izdevies izveidot reģionālo partiju, kas allaž pratusi sadarboties ar nacionālajām varas partijām: agrāk ar Tautas partiju, tagad – ar Zaļo un Zemnieku savienību, turklāt arī premjers Māris Kučinskis ir tieši Liepājas partijas biedrs. Lai gan formāli Liepājas partijas pozīcijas izskatās visai spēcīgas, tās var apdraudēt pilsētā arvien biežāk skanošā kurnēšana, ka vara ir ieslīgusi rutīnā un attīstība notiek pārāk lēni, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, kuru pēc ilgiem saskaņošanas gadiem valdība martā beidzot atbalstīja un nosūtīja Saeimai, tagad, visticamāk, iestrēgs parlamenta atvilktnēs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas otras lielākās pilsētas Daugavpils dome šo sasaukumu uzsāka ar apņemšanos strādāt lielā koalīcijā bez opozīcijas, jo iedzīvotāji esot noguruši no skandāliem. Iepriekšējās domes laikā pilsētu satricināja gan viena vicemēra slepkavība, kas joprojām nav atklāta, gan cita domes priekšsēdētāja vietnieka apcietināšana aizdomās par kukuļņemšanu. Salīdzinājumā ar tiem laikiem Daugavpili varēja dēvēt par miera ostu, taču nu tas ir beidzies un tiek vilktas “sarkanās līnijas”.
Šajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis jau desmit pārbaudes par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijai. Viena no tām attiecas uz vairākiem video Ventspils pilsētas domes portālā, kuros vietējās valdošās partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs slavē sevi un sava saraksta kandidātus, kā arī nopeļ iespējamos konkurentus gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas ekonomikas policija jau pirms četriem gadiem uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu un naudas atmazgāšanu, kurā ASV kompānija “Google” ir atzīta par cietušo, jo Daugavpilī reģistrētai mazkapitāla firmai maldīgi pārskaitīja 23 miljonus ASV dolāru, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Aizdomās turētais ir Lietuvas pilsonis Ēvalds Rimašausks, kurš ASV apsūdzēts par 100 miljonu dolāru izkrāpšanu no diviem ASV informācijas tehnoloģiju gigantiem un tagad apcietinājumā Viļņā gaida izdošanu Amerikai.
Saistībā ar naudas atmazgāšanas lietu Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra pieprasījusi "Rietumu bankai" 90 miljonu eiro naudassodu, bet bankas prezidentam Aleksandram Pankovam – četru gadu cietumsodu, ziņo portāls "NordLittoral".
Starp 12 apsūdzētajiem tā dēvētajā “Latvenergo” pamatlietā, kas ir saistīta ar korupciju TEC-2 rekonstrukcijas projektā, ir arī bijušā “Latvenergo” prezidenta Kārļa Miķelsona znots Kristaps Štrauss un ekonomists un uzņēmējs Andris Deniņš. Viņiem apsūdzība celta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu – “Latvenergo” amatpersonām maksāto kukuļu – legalizēšanu lielā apmērā organizētā grupā. Pēc apsūdzības versijas kukuļu atmazgāšanas ceļi bija daudzveidīgi.
Nopietns konflikts nobriedis valdošajā Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošajā Latvijas Zaļajā partijā (LZP), un to lielā mērā ietekmē vasarā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, jo sevišķi – Rīgā un Jūrmalā. LZP pēc asām diskusijām ir atteikusies no sava kandidāta virzīšanas ZZS Rīgas domes vēlēšanu saraksta pirmajam numuram. Turklāt kā pārsteigums nāca lēmums atcelt nu jau bijušā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa izslēgšanu no partijas, kas radījis jaunu spriedzi “zaļajos”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) tuvāko trīs gadu laikā informācijas pasākumos plāno ieguldīt gandrīz 3,5 miljonus eiro. 80% no šīs summas nāks no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda. Bet reklāmas nozarē ir bažas par veidu, kādā LPCS meklē kampaņas rīkotāju, piemēram, par īso pieteikšanās termiņu un vairākām prasībām nolikumā, vēsta LTV raidījums “De facto”.
1.janvāra vakarā apvidus automašīna "Volkswagen Touareg", pārbraucot pāri Kokneses un Meža prospektu krustojumam, iztriecoties cauri norobežojumam un notriecot ielu rādītāju, avarēja gājēju zonā pie Rīgas Zooloģiskā dārza, kur parasti vērojama liela cilvēku plūsma. Par laimi, avārijā neviens necieta.
Rīgas domes (RD) pieņemtie noteikumi, kuriem būtu jānodrošina atklāta un profesionāla pašvaldības uzņēmumu valdes locekļu atlase – pretstatā līdzšinējai politisko ielikteņu praksei, realitātē šobrīd pieļauj situāciju, ka konkursu komisijas vada Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) biroja vadītāja un sieva, bet iespēja piesaistīt neatkarīgus ekspertus tiek ignorēta, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.