"Apvienotais saraksts" (AS) ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu, Māri Kučinski un Māri Sprindžuku, otrdien paziņoja AS.
Autora ziņas
Arī pēc notiesājoša sprieduma un tā rezultātā zaudēta deputāta mandāta ilggadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Latvijas Zaļā partija (LZP)) joprojām ir palicis strādāt Jūrmalas domē. Viņš steidzami tika pieņemts darbā kā vicemēra padomnieks, lai, kā klāsta partijas biedri, turpinātu pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Domes priekšsēdētāja biroja vadītājas amatu saglabājusi arī par dienesta viltojumu notiesātā Ingrīda Vilkārse, kas bija izdomājusi Trukšņa prombūtni piesegt ar viltus komandējumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Trīs nedēļas pēc 14. Saeimas sanākšanas šonedēļ beidzot sāka darboties tās komisijas, to skaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras pārziņā ir arī mediju politika. Komisiju, kuras priekšsēdētājs iepriekšējā parlamenta sasaukumā bija Artuss Kaimiņš, nu vadīs viņa bijušais partijas biedrs, tagad Apvienotā saraksta (AS) pārstāvis Didzis Šmits. Neilgi pirms nonākšanas šai amatā viņam vēl kā ierindas deputātam paguva izveidoties konflikts ar sabiedrisko mediju ombudu. Šmits gan Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvo, ka vairs strīdēties viņš negrasās, un politisko spiedienu noliedz. Tomēr komisijā ir atsevišķi deputāti, kas naidīgu attieksmi pret medijiem, jo sevišķi sabiedriskajiem, pat neslēpj.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret kādreizējā Babītes novada pašvaldības kapitālsabiedrības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, bijušo novada mēru Andreju Enci (Latvijas Reģionu apvienība) par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi izmaksājot gandrīz 38 tūkstošu eiro atvaļinājuma kompensāciju, tādējādi nodarot mantisko zaudējumu pašvaldības kapitālsabiedrībai, informēja KNAB.
Viens ministra biedrs Aizsardzības ministrijā; četri vai pieci viceministri; ne vairāk kā trīs ministra biedri. Tik pretrunīgas versijas par to, cik plašas izmaiņas varētu notikt Ministru kabineta struktūrā, šonedēļ skanēja no valdības veidošanā iesaistītajiem politiķiem. To, ka sākotnēji ideja par šāda amata ieviešanu nākusi no viņa, publiski atgādināja arī Valsts prezidents Egils Levits. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka galu galā ministra biedru jaunajā valdība varētu nebūt vispār, jo, redzot "Jaunās Vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) skepsi, ''Apvienotais saraksts'' (AS) no ieceres par šī amata veidošanu varētu atteikties vispār.
Par iespējamu krāpšanu lielā apmērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret uzņēmuma "Rīgas karte" bijušo valdes locekli Pāvelu Tulovski un sabiedrisko attiecību speciālistu Gintu Federu, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.
Pēc jaunās valdības veidošanas sarunu vadītāja Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) pirmdienas tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu tapa zināms, ka JV ar jaunās koalīcijas partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – panākusi vienošanos par atbildības jomu sadali nākamajā valdībā. Līdz ar to, prezidenta ieskatā, politiskie spēki var sākt darbu pie valdības deklarācijas. Taču dažas stundas vēlāk AS pārstāvis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka šāda vienošanās nav panākta.
14. Saeimas vēlēšanās dārgākā kampaņa bijusi "Attīstībai/Par!", dārgākais parlamenta deputāta mandāts – partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet vislētāk katra vieta 14. Saeimā izmaksājusi "Stabilitātei!", liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" aprēķini.
Topošā koalīcija beidzot ir tikusi līdz dramatiskākajai fāzei katras valdības veidošanā – amatu sadalei. "Jaunās Vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa piedāvājumu Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) uzreiz nodēvēja par "interesantu". Visticamāk, aiz šīs pieklājības frāzes slēpās neizpratne par to, kāpēc "nacionāļiem" netiek piešķirta Zemkopības ministrija (ZM), kurā darbu nepārprotami gribēja turpināt Kaspars Gerhards. Savukārt AS varētu būt vīlies par Satiksmes ministrijas (SM) paslīdēšanu garām, jo šis portfelis interesējis vismaz trīs apvienības pārstāvjus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Atteikšanos sniegt konkrētu atbildi par piedāvāto ministru amatu sadalījumu abas partijas gan skaidro ar vēlmi vispirms ķerties pie valdības deklarācijas.
Turpinot 14. Saeimas koalīcijas veidošanu, partiju apvienības "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība plāno šonedēļ parakstīt sadarbības memorandu. Politiķiem izdevies vienoties par jaunas ministrijas izveidi, par kuras atbildības tvērumu vēl spriedīs.
Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apturētais Rīgas attīstības plānojums varētu tomēr tikt apstiprināts ātrāk, nekā savu spriedumu par strīdu starp ministriju un Rīgas domi (RD) sniegs Satversmes tiesa? Uz to cer ārpus topošās koalīcijas palikušie "Progresīvie", kam ir lielākā no RD valdošajām frakcijām un kas iepriekš pārmeta aizejošajam ministram Artūram Tomam Plešam ("Attīstībai/Par!") plāna nobremzēšanu azartspēļu biznesa interesēs.
14. Saeimas koalīcijas veidošanas sarunās pašlaik iezīmējas sadarbība starp trim politiskajiem spēkiem, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar "Jaunās Vienotības" (JV) līderi Krišjāni Kariņu. "Jaunā Vienotība" piedāvās Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet partijai "Progresīvie" – divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā un valdībā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret kādas pašvaldības izpilddirektori par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, ar ko radīts būtisks kaitējums attiecīgajai pašvaldībai, informēja KNAB.
Turpinoties "Jaunās Vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa mēģinājumiem izveidot valdību, politiķi un arī mediji šonedēļ partijas birojā pavadīja teju desmit stundas. "Kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk," dažubrīd jau šķita, ka šī "Apvienotā saraksta" (AS) priekšvēlēšanu programmā apsolītā metode jau tiek izmantota. Tomēr pēc divpusējām sarunām ar visām trim partijām, kuras Kariņš joprojām vēlētos redzēt valdībā, par koalīcijas modeli vienošanās tā arī nav, bet valdības darāmo darbu sarakstā bez pašsaprotamām visus vienojošām lietām, ir arī visai daudz pretrunu, secina Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Piemēram, tādas ir gan par jauniem ministru portfeļiem, gan par to, kas īsti ir krīze.
14. Saeimas vēlēšanās uzvarējusī partiju apvienība "Jaunā Vienotība" ("JV"), kas uzņēmusies iniciatīvu jaunās koalīcijas izveidē, saviem potenciālajiem partneriem piedāvājusi izveidot jaunu ministra amatu, to pēc sarunām ar partijas "Progresīvie" pārstāvjiem atzina "JV" līderis Krišjānis Kariņš.
Šonedēļ notikušās politisko partiju konsultācijas par iespējamo koalīciju šķietami novedušas pie galvenā jautājuma – trīs vai četri spēki valdībā. "Jaunās Vienotības" (''JV'') līderis Krišjānis Kariņš uzskata – valdība būtu jāveido četrām partijām. Divas no tām – "Apvienotais saraksts" (''AS'') un Nacionālā apvienība (NA) – rīcībspējīgu valdību redz tikai trīs partiju koalīcijā, un pret "Progresīvo" piesaistīšanu iebilst. Talkā nāk argumenti par ideoloģiskajām domstarpībām, aritmētika, jo 54 deputātu atbalstītai valdībai Saeimā būšot 8 balsu vairākums, metaforas par to, ka visstabilākais galds esot uz trim kājām, no kurām viena – ''AS'' – gan ir visai nesen salipināta kopā no četriem dažādiem materiāliem. Tāpat daži ''AS'' kandidāti visai cieši bijuši iesaistīti būvnieku sarunās par karteļa veidošanu.
Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valde sliecas uz valdības posteņiem nevirzīt Saeimā neievēlētos, arī līdzšinējo finanšu ministru Jāni Reiru, pēcvēlēšanu dienas diskusijā LTV sacīja "Jauno Vienotību" pārstāvošais Edgars Rinkēvičs.
"Jaunā Vienotība", kas saskaņā ar provizoriskajiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem saņēmusi lielāko balsu skaitu, sāks divpusējas sarunas ar "valstiskām partijām". To diskusijā LTV sacīja "Jauno Vienotību" pārstāvošais Edgars Rinkēvičs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par iespējamu gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kā arī šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, informēja KNAB. Rosina arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sāktos piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret divām juridiskām personām, kuru interesēs plānots, kā arī īstenots noziegums.
Jau aprīlī tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas ļauj atņemt Latvijas pilsonību personām, kuras ir sniegušas dažāda veida atbalstu agresorvalstīm. Lai gan grozījumi nepārprotami tapa ar domu par Krievijas miljardieri Pjotru Avenu, kurš kopš februāra ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš joprojām ir Latvijas pilsonis.
Aizejošās Saeimas sasaukums ir izcēlies ar diezgan lielu krimināllietās apsūdzēto deputātu skaitu. Galīgais spriedums ir sagaidīts tikai "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvja Alda Adamoviča lietā, kurš šovasar zaudēja mandātu par krāpšanos ar deputātu kompensācijām. Daži no apsūdzētajiem deputātiem vēlēšanās vairs nekandidē, taču citi ir arī 14. Saeimas vēlēšanu sarakstos. Turklāt krimināli vajātos savu kandidātu rindās ir iekļāvuši ne vien opozicionāri, bet arī varas partijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". No publiski zināmajiem visvairāk apsūdzēto – pa diviem – ir JV, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Katram un katrai" ("KuK") sarakstos.
Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) ilggadējais vadītājs, kādreizējais zemkopības ministrs Roberts Dilba šonedēļ atstāja šo amatu. Atlūgumu viņš uzrakstīja pēc tam, kad ministrija uzzināja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret Dilbu un otru valdes locekli Sergeju Zikinu par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Pret bijušo zemkopības ministru Robertu Dilbu, kurš kopš 2004. gada vada valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" jeb ZMNĪ, ir uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, noskaidroja Latvijas Televīzija (LTV).
Lai gan dažas partijas aktīvu aģitācijas kampaņu sākušas jau vasarā, citas stāsta, ka īstā kampaņa sāksies tikai tagad – mēnesi pirms vēlēšanām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija par partiju limitētajiem aģitācijas izdevumiem liecina, ka starp lielākajiem tērētājiem galvenokārt ir Saeimā pārstāvētās partijas, kuras saņem valsts finansējumu. Taču daudz tērē arī jaunizveidotās partijas un apvienības, kurām tāpēc ir jāpiesaista ziedotāji. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka starp tiem ir arī pretrunīgi vērtētas personas.
Šīs būs otrās Saeimas vēlēšanas, kurās ir spēkā dalības ierobežojumi partijām – kandidātu sarakstu drīkst iesniegt partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 biedru, turklāt partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu līdz vēlēšanām. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka šādas partijas šogad bija visai populārs produkts Latvijas politiskajā tirgū, kurā ambiciozu personību ar vēlmi vadīt politisku spēku izrādījās vairāk nekā svaigi dibinātu partiju. Daži vecās partijas piesaistīja, lai saglabātu esošo politisko apvienību zīmolu. Taču ir arī gadījumi, kad partijas ar visiem biedriem neilgi pirms vēlēšanām tika pārņemtas un pārveidotas pilnībā, nomainot to līderi, valdi, statūtus un pat nosaukumu.
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis vairāku Latvijas partiju reitingus – jo sevišķi redzams tas ir tradicionāli par krievvalodīgo vēlētāju partijām saukto spēku gadījumā. Partiju reitingi rāda, ka šai nišā ir palielinājusies konkurence, turklāt ticamas iespējas iekļūt Saeimā šoreiz ir divām vai pat trim partijām, kuras cer uz nelatviešu balsīm. Visticamāk, tām jebkurā gadījumā nāksies palikt aiz sarkanajām līnijām – sabloķēties, lai mēģinātu nonākt pozīcijā, varētu traucēt gan domstarpības par ģeopolitiku, gan personīgie konflikti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, 8. jūnijā, aizturējis kādu Ventspils Augstskolas juristu, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Sestdien, 4. jūnijā, ir oficiāli sācies 14. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā partijām ir sīki jāatskaitās par visiem kampaņas izdevumiem. Spēkā stājas arī vairāki ierobežojumi, piemēram, liegums kandidātu popularizēšanai izmantot administratīvos resursus.
"Esi vairākums – tā ir īstā puse, un arī taisnība ir vairākumam, tāpēc nepaliec viens pret visiem." Apmēram šāds ir galvenais motīvs Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajai "sabiedrības saliedēšanas kampaņai", kuru īstenoja reklāmas aģentūra "McCANN Riga". Kampaņas mērķis bija pārliecināt Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju svārstīgo daļu par karu Ukrainā. Piemēram, mājaslapā "esivairakums.lv" tika piedāvāts lasīt starptautiskos medijus, to sarakstā neiekļaujot nevienu avotu krievu valodā. Lai gan kampaņas autori uzskata, ka tā ir izdevusies, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka popularizēt to nepiekrita gandrīz neviens no KM ieteiktajiem viedokļu līderiem. Viņi kritizē kampaņas saukli, paviršo izpildījumu un arī plānotās izmaksas.
Pirms nepilna gada Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība pieredzēja restartu, nomainot vairākus ministrus pēc "KPV LV" izmešanas no koalīcijas. Tāpēc šīs nedēļas notikumus, kad portfeļus zaudēja divi ministri, varētu nosaukt par valdības mini restartu, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Lai gan pašlaik koalīcijā valda vairāki savstarpējās apvainošanās daudzstūri, tās izjukšanu līdz rudenim, kad sanāks jaunā Saeima, neviens neprognozē.
Lai gan tā dēvētās "Uzvaras dienas" svinības Latvijā oficiāli šogad bija liegtas, jo 9. maijs tika noteikts par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu, faktiski Rīgā tās izvērtās gandrīz vai "uzvaras nedēļā", ko pavadīja arī agresīva, Krieviju slavinoša retorika. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pārliecinājās, ka daudz mierīgāk 9. maijs pagāja Daugavpilī. Tur karogi Ukrainas atbalstam pie pašvaldības iestādēm neplīvo, taču vietvara norāda: tā labāk palīdz ar darbiem, piemēram, organizējot autobusus ukraiņu bēgļu atgādāšanai. Tiesa gan, negācijas pret ukraiņu tautu un valsti šonedēļ bija dzirdamas gan Daugavpilī, gan Rīgā.
Pirms gada tika aizturēts, bet drīz pēc tam no dienesta Valsts policijā aizgāja Andrejs Sozinovs, kurš ilgus gadus vadīja Rīgas kriminālpoliciju. Daļa no viņam inkriminētajiem noziegumiem nu ir nosūtīti tiesai, kam būs jāvērtē, cik pamatotas ir apsūdzības. LTV raidījums "De facto" vēsta, ka saskaņā ar apsūdzību Sozinovs esot nelikumīgi vācis valsts noslēpumu un legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus caur māju Spānijas kūrortpilsētā Alikantē. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests izmeklē aizdomas par Sozinova nereģistrētu uzņēmējdarbību, jo viņš esot tirgojis no Vācijas ievestas automašīnas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
