Šonedēļ noslēdzās pieteikšanās konkursā uz ģenerālprokurora amatu, jo Ēriks Kalnmeiers vasarā to atstās. Konkurence ir diezgan liela – astoņi pretendenti. Seši no tiem ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas: pieci prokurori un viens tiesnesis. Atlikušie divi ir bijušie prokurori – Gunārs Kūtris, kurš bijis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, un zvērināts advokāts Aldis Pundurs, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Autora ziņas
Līdz 2017. gada beigām Rīgā jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem – to paredz arvien spēkā esošais “Rīgas satiksmes” (RS) līgums ar Čehijas kompāniju “Škoda Transportation”. Līdz 2018. gada nogalē notikušajām skandalozajām aizturēšanām lietā par iespējamo korupciju RS iepirkumos, Rīga bija saņēmusi septiņus tramvajus. LTV raidījums “De facto” pārliecinājās, ka šobrīd nekursē neviens no tiem.
Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga, Ventspils brīvostas pārvaldes un dažu Lemberga vadīto biedrību iekļaušanas ASV sankciju sarakstā atsevišķi politiķi pauda satraukumu, ka sankcijas varētu skart arī Rīgas ostu. Par Lemberga interesēm Rīgas ostā savulaik viesnīcā "Rīdzene" runāja arī bijušais politiķis Ainārs Šlesers, kura ģimene tagad oficiāli ir starp uzņēmuma "Rīgas tirdzniecības ostas" (RTO) īpašniekiem. Lembergs savu saistību publiski vienmēr ir noliedzis, tomēr nesen RTO saiknes ar politiķi pētīja arī uzņēmumu apkalpojošā "Swedbank", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai gan valsts augstākās amatpersonas publiski aicina, ka krīzes laikā politiķiem vajadzētu aizmirst visus strīdus un saliedēties epidēmijas pārvarēšanai, ne visi tam ir gatavi atsaukties. Senais teiciens "krīze kā iespēja" vairāku politiķu izpratnē, izskatās, tiek tulkots kā iespēja izcelties, mēģināt izbīdīt savu dienaskārtību vai vienkārši jaukt gaisu. Tomēr gan premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), gan Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvo, ka valdības stabilitāti šie strīdi neapdraud.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 epidēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir skāruši arī tiesas. Tiesās gandrīz vairs netiek ielaisti apmeklētāji, un arī lietu skatīšana klātienē notiek tikai izņēmuma gadījumos. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka viena no retajām krimināllietām, kurā procesu ir iecerēts turpināt pēc iepriekš sastādītā grafika, ir Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta. Tiesu vismaz pagaidām nav izbiedējis pat tas, ka viens no apsūdzētajiem – politiķa dēls Anrijs Lembergs – marta vidū pabijis ārzemēs.
Covid-19 krīze izrādījusies pateicīga augsne visāda veida viltus ziņu izplatītājiem. Vieni mēģina reklamēt vai pat tirgot brīnumzāles, kas it kā palīdzot izvairīties vai pat ārstēt jauno koronavīrusu. Otri sēj paniku ar īsziņām par valdības it kā iecerētajiem ierobežojumiem, piemēram, pilnīgu veikalu slēgšanu. Trešie izplata sazvērestības teorijas par to, ka koronavīruss esot vai nu izdomājums, vai arī globālo lielvaru radīts bioloģiskais ierocis cilvēces pakļaušanai vai pat iznīcināšanai. Saņemot signālus, Valsts policija vērtē, vai paustais ir ziņas vai arī viedoklis, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tomēr arī aiz viedokļa var slēpties krimināli sodāmas darbības, piemēram, naida kurināšana vai krāpšana.
Dzeltenās preses slejās nelāgu slavu kā pavedējs guvušais Ronalds Alpe notiesāts par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu. Par mēģinājumu pārdod viltus informāciju “ABLV Bank” akcionāram Ernestam Bernim viņam piemērots nosacīts cietumsods un naudassods. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka Alpe sodu nesamaksāja, tāpēc tagad viņam draud nonākšana aiz restēm uz diviem mēnešiem. Turklāt Alpe iesaistīts arī citos kriminālprocesos par krāpšanu, piemēram, par gadījumu, kad uzdevies par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuram vajagot līdzekļus drošības naudai, zināms “De facto”.
Gadiem ilgi vairākos publiskos strīdos ierauto vērienīgo nekustamo īpašumu projektu "Z-Towers" jeb "Z-Torņus" Rīgas būvvalde pirms diviem mēnešiem pieņēma ekspluatācijā. Tomēr konflikti ap augstceltnēm joprojām turpinās. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apturējis būveksperta sertifikātu "Z-Torņu" ekspertīzi veikušajam Artim Dzirkalim, pārmetot viņam profesionālās darbības pārkāpumus.
Pirmā līdz spriedumam nonākusī partiju nelikumīgas finansēšanas lieta, kurā iesaistīta partija “No sirds Latvijai” (NSL) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), beigusies ar naudas sodiem, kas ir mazāki nekā nelikumīgi izmaksātās summas. Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un par viņa finansistu dēvētais Jorens Raitums prokuratūras piespriestos naudas sodus jau samaksājuši. Prokurore uzskata kriminālsods savu mērķi ir sasniedzis. Tikmēr Krūmiņš publiski lielās, ka sodu neuztver nopietni, tāpēc ir gatavs nākotnē rīkoties tāpat.
Lai gan oficiāli Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņa sāksies nākamnedēļ, tā beidzot ir uzņēmusi apgriezienus. Dažas partijas paziņojušas par apvienību veidošanu, citas – par startu individuāli, nosaukti arī pirmie Rīgas mēra amata kandidāti. Šoreiz priekšvēlēšanu process notiek partijām neierasti īsos termiņos un cīņas ir īpaši spraigas – gan ķīviņi par kopīgo sarakstu veidošanu, gan sacīkstes par saraksta pirmo numuru partiju iekšienē. Piemēram, ilgus gadus Rīgā valdījusī “Saskaņa” mēra kandidātu joprojām nav izvēlējusies, tāpēc uz šo pozīciju cer pat politikā nepieredzējušais aktīvists Konstantīns Čekušins, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Daudzdzīvokļu nams dzelzceļa aizsargjoslā – teritorijā, kurā tiek pārvadāti arī naftas produkti. Lai gan dzīvojamo māju apbūve šajā vietā ir aizliegta, būvvalde 40 dzīvokļu māju Rencēnu ielā 38 pie Rīgas Preču stacijas pieņēma ekspluatācijā. Māja, kas sākumā bija pieteikta kā ražošanas ēka, uzbūvēta uz zemes, ko projekta attīstītājs nomā no "Latvijas dzelzceļa". Valsts uzņēmumā par to uzzināja vien tad, kad dzīvokļu pircēji gribēja tos ierakstīt zemesgrāmatā un vērsās pie zemes īpašnieka. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka tagad notikušo izmeklē Valsts policija.
Gada vidū beidzas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera amata pilnvaru termiņš. Tas ir viņa otrais termiņš, tāpēc saskaņā ar likumu ir jāmeklē jauns ģenerālprokurors. Visticamāk, šis process notiks pēc jaunas kārtības, jo Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja attiecīgos grozījumus Prokuratūras likumā. Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimas balsojumam virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs viens pats, bet tagad to darīs Tieslietu padome, izvēloties piemērotāko no atklātā konkursa dalībniekiem.
Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) vadītāja amatā Guntaru Grīnvaldu nomainījis līdzšinējais nodibinājuma valdes loceklis un stratēģiskais direktors Jānis Jenzis. RTAB dibinātāju valde par to lēmusi pirmdien pēcpusdienā. Savukārt līdzšinējais RTAB vadītājs Grīnvalds paziņojis, ka vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saistībā ar dokumentu viltošanu iestādē, kas notikusi grupā un kurā, pēc viņa teiktā, iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi – Ieva Lasmane un Jānis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Par RTAB trešo valdes locekli iecelta Eva Juhņēviča, zināms LTV.
Lietā par 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju likvidējamajā “ABLV Bank” kriminālprocess uzsākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, ziņoja LTV raidījums “De facto”.
Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē lietu par 50 miljonu eiro atmazgāšanu, saistībā ar to otrdien likvidējamajā “ABLV bankā” notika izmeklēšanas darbības. Ģenerālprokuratūra Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka lietā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību un kratīšanas veiktas arī Baltkrievijā.
Pēc divām nedēļām uz kongresu sanāks partija “KPV LV”, kas Saeimas vēlēšanās ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu, taču jau frakcijas darba pirmajos mēnešos konfliktu dēļ sāka zaudēt kādreizējos līderus. Nu kārta ir pienākusi vienam no partijas līdzpriekšsēdētājiem un dibinātājam Artusam Kaimiņam. No frakcijas viņš jau ir izslēgts, taču no partijas vismaz pagaidām pats neaiziet un tā vietā rosina biedru balsojumu par “KPV LV” pašlikvidēšanos.
Gāzēji tiek nogāzti paši, bet savu gāzēju sola gāzt nākamnedēļ. Tāda šī nedēļa izvērtās Rīgas domes vadībai, kurā nu vismaz pagaidām ir palicis viens pats mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Anna Vladova (“Saskaņa”) un Druvis Keins (deputātu bloks “Rīgai!”) atteicās atsaukt savus parakstus zem Burova demisijas pieprasījuma, tāpēc Burovs ar dažiem frakcijas biedriem atbalstīja opozīcijas ierosināto vicemēru atlaišanu. Līdz ar to ir sabrukusi kārtējā Rīgas domes koalīcija pēdējo mēnešu laikā.
Lai gan “Rīgas satiksmei” (RS) kopš gada sākuma ir jauna vadība – par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Džineta Innusa, kas līdz šim pildīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāres pienākumus, tomēr “Rīgas satiksme” vajājušās reputācijas problēmas nekur nav pazudušas, turklāt kļuvuši zināmi arī vairāki jauni zemūdens akmeņi. Piemēram, finansista amatā “Rīgas satiksmē” gandrīz tika pieņemts kādreizējais SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs, kurš ir apsūdzēts par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ilggadējā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga iekļūšana ASV sankciju sarakstos izraisījusi viļņošanos arī šajā politisko spēku apvienībā. No Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" politikā ienākusī Dana Reizniece-Ozola publiski aicinājusi Ventspils mēru aiziet no politikas. Tomēr citi ZZS politiķi ir krietni piesardzīgāki – no Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" aptaujātajiem frakcijas deputātiem vien Māris Kučinskis pauda atklātu atbalstu Reiznieces-Ozolas viedoklim.