Ģenerālprokurors noraida Rimšēviča sūdzību par anulēto pielaidi valsts noslēpumam

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noraidījis kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņam pielaidi valsts noslēpumam.

Ģenerālprokuratūrā arī uzsver, ka šis lēmums vairs nav pārsūdzams.  

Rimšēvičam pašam par to paziņots likumā noteiktajā kārtībā. 

Iepriekš Rimšēviča advokāts gan pieļāva, ka Kalnmeiers šo lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību Administratīvajā apgabaltiesā. Taču lēmums jau ir pieņemts, un Rimšēviča sūdzība par pielaides anulēšanu ir noraidīta un nav pārsūdzama.  

KONTEKSTS: 

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) maija beigās anulēja pielaidi valsts noslēpumam  Rimšēvičam. Viņš SAB lēmumu pārsūdzēja ģenerālprokuroram. No 1.jūlija spēkā stāsies izmaiņas likumā "Par valsts noslēpumu", kas ļaus ģenerālprokurora lēmumu par pielaides anulēšanu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc Rimšēvičs bija lūdzis lēmuma pieņemšanu un jautājuma izvērtēšanu atlikt līdz 1.jūlijam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pabeidzis izmeklēšanu Rimšēviča lietā un 18.jūnijā nosūtījis krimināllietu Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret Rimšēviču par kukuļņemšanu, bet uzņēmēju Māri Martinsonu – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. KNAB arī oficiāli apstiprinājis, ka lieta ir saistīta ar pašlaik likvidējamo "Trasta komercbanku".  

Latvijas Televīzijai ir zināms, kā atšifrēt arī pārējo infografiku, kas ir izraisījusi ne mazums minējumu. Tā ilustrē KNAB aizdomas par to, ka Latvijas Bankas prezidents ir spējis uzspiest pareizās pogas, lai ietekmētu banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un dažādas tās darbības attiecībā uz “Trasta komercbanku”. Konkrētas FKTK amatpersonas šai sadaļā gan nefigurē.

Savukārt Māris Martinsons saskaņā ar KNAB versiju izmantojis savas ietekmes sviras, lai palīdzētu organizēt “Trasta komercbankas” un Rimšēviča sadarbību. Caur viņu vēlāk esot nākusi arī  Rimšēvičam domātā skaidrā nauda. Precīzu summu KNAB pagaidām neatklāj, tomēr tā esot lielāka par sākotnēji minētajiem 100 tūkstošiem eiro.

Vēl kāda epizode ir saistīta ar “Trasta komercbankas” apmaksātu ceļojumu kā dāvanu Rimšēvičam. Latvijas Televīzijai zināms: KNAB ieskatā, šādi patiesībā bijis apmaksāts kāds no Latvijas Bankas prezidenta makšķerēšanas ceļojumiem Kamčatkā. Tas esot noticis jau dažus gadus pirms 2013.gada, kad notikusi naudas nodošana.

No “Trasta komercbankas” puses lietā ir iesaistīti kādreizējais bankas līdzīpašnieks Igors Buimisters un bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis, zināms Latvijas Televīzijai.

Martinsons savu vainu pilnībā noliedz un apgalvo, ka visa lieta balstoties uz, viņaprāt, “nesaprotamiem 2013.gada audio ierakstu fragmentiem” un esot vien “kārtējās politiskās intrigas”.  

KNAB Rimšēviču un Martinsonu aizturēja februārī. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti