Azartspēļu lobēšanu pārmet Pūcem
Kad Rīgas dome pagājušā gada rudenī lēma anulēt atļaujas kopumā 42 azartspēļu vietām Rīgas vēsturiskajā centrā, balsojums bija visai pārliecinošs, tomēr debates tāpat izvērtās diezgan asas, un tajās tika piesaukts politiskajā cīņā nereti izmantotais pārmetums par azartspēļu lobēšanu. Opozīcijā esošā frakcija "Latvijas attīstībai"(LA) par lēmumprojektiem nebalsoja, un domes valdošās koalīcijas pārstāvji nevilcinājās to izmantot, lai uzbruktu partijas vadītājam Jurim Pūcem.
"Pūces kungs, jūsu gadījumā tas ir noziedzīgi! Es jums atgādināšu, ka no Ekonomikas ministrijas jūs izlidojāt par to, ka jūsu ģimenei piederošai biedrībai “Ascendum” spēļu zāļu lielākie operatori tāpat vien ir skaitījuši naudu. Pēdējais pārskaitījums, un tie ir publiski pieejami dati, no “Alfor”, tie ir tie paši “Fenikss" – 80 000 eiro. Noziedzīgi šodien balsot pret šo jautājumu ar tādu nopietnu pagātni," debatēs pauda Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs no “Saskaņas”.
Patiesībā no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata Juris Pūce atkāpās neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas, jo viņa sievas Zaigas Pūces vadītajai biedrībai "Ascendum" bija ziedojuši sagruvušā lielveikala "Maxima" būvnieki "Re&Re". Pūce savu atkāpšanos toreiz skaidroja ar vēlmi novērst jebkādu aizdomu ēnu pār traģēdijas iemeslu izmeklēšanu.
Tomēr azartspēļu bizness biedrībai "Ascendum" patiešām ir ziedojis. Pēdējo reizi tas notika 2016.gadā, kad no diviem ar nozares redzamāko pārstāvi Jāni Zuzānu saistītajiem uzņēmumiem – "Alfor" un "Admirāļu klubs" – biedrība saņēma kopumā 61 tūkstoti eiro.
Pūce: Likumprojekti ir juridiski vāji sagatavoti
Taču Pūce apgalvo ka viņa vadītās LA Rīgas domes frakcijas lēmums neatbalstīt spēļu zāļu atļauju anulēšanu neesot saistīts ar to, bet gan ar bažām par domes juristu vāji sagatavotajiem lēmumprojektiem: “Jānis Zuzāns ir viens no lielākajiem Latvijā kultūras mecenātiem, un gandrīz jebkura kultūras organizācija Latvijā ir saņēmusi finansiālu atbalstu no šīm organizācijām un droši vien turpinās saņemt tik ilgi, kamēr šos uzņēmumus vadīs un līdzīpašnieks būs Jānis Zuzāns. Bet tam nav nekāda sakara ar maniem lēmumiem. Es nekad neesmu pārrunājis ar Jāni Zuzānu azartspēļu regulējumu, un vispār neesmu dzīvē pārāk daudz ar viņu runājis.”
Savukārt no paša Zuzāna atbildes izriet, ka pērn viņa uzņēmumi Pūces sievas vadīto biedrību beidza atbalstīt apzināti. “Manis vadīto uzņēmumu un manis paša sniegtais atbalsts vienmēr ir saistīts tikai un vienīgi ar konkrētā projekta vai idejas īpašo raksturu un nozīmi sabiedrībā. Citi kritēriji atbalstāmo projektu izvēlē nekad nav bijuši. Kas attiecas uz biedrību "Ascendum", tad vēlētos norādīt, ka atbalsts tika sniegts tikai un vienīgi laika periodā, kad Juris Pūce neieņēma nevienu politisku amatu, nebija ievēlēts Rīgas domē. Tiklīdz Juris Pūce aktīvi sāka piedalīties politiskajos procesos, tā mēs savu atbalstu pārtraucām, lai pat neradītu šķietamību interešu konfliktam,” rakstiskā atbildē skaidro uzņēmumu“Alfor” un “Admirāļu klubs” valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks.
Arī Saeimā vēl pērn novembrī, diskutējot par izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu likuma izmaiņām, no tribīnes skanēja pārmetumi par azartspēļu lobēšanu. Tos pauda deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība): “Šobrīd jau izskatās, ka šādā veidā Parādnieka kungs un, jāsaka, arī visa Nacionālā apvienība kopumā sāk lobēt ne tikai maksātnespējas administratoru rūpalu, bet arī azartspēļu biznesu, vismaz lielāko uzņēmumu intereses noteikti. Piedodiet, Parādnieka kungs, mani kolēģi sāk teikt, ka šādā veidā, iespējams, jūs mēģināt nodrošināt nākamās priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu.”
Runa tolaik bija par nodevas piemērošanu interaktīvajām azartspēlēm. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) savu priekšlikumu skaidroja ar vēlmi, lai neveidotos "mazi kaktu uzņēmumi", bet gan "normāli uzņēmumi", kurus varētu kontrolēt, taču azartspēļu biznesa lobētājs viņš noteikti neesot: “Vai mēs gribētu, lai katrā miestā Latgalē tagad būtu privātmājā vai viensētā viens galds, kuru tagad ar videokameru filmē un cilvēks pārdod ārpakalpojumus? Nu absurds, ja. (..) Manuprāt, ja kāds ir lielākais naidnieks azartspēļu nozarei, tad tas noteikti esmu es, jo no paša sākuma, kopš esmu Saeimā, esmu piedāvājis nodokļu palielinājumus pat par 100 un vairāk procentiem, un daudzkārt ir izdevies arī panākt šos palielinājumus.” Parādnieks arī ironizē, ka azartspēļu uzņēmēji stājoties rindā, lai ziedotu viņa partijai.
Ameriks brīnās par ziedotājiem
Patiesībā pēdējo gadu laikā ziedojumu politiskajiem spēkiem no lielāko spēļu biznesa uzņēmumu īpašniekiem vai valdes locekļiem nav bijis gandrīz vispār. Tomēr ir kāds izņēmums. Rīgas domes valdošajā tandēmā ietilpstošajai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pērn novembrī 10 tūkstošus eiro noziedoja Miks Stabulnieks – spēļu zāļu "Klondaika" operatora SIA "Furors" devītās daļas īpašnieks.
Ziedojuma saikne ar azartspēļu biznesu GKR vadītājam, Rīgas vicemēram Andrim Amerikam esot pārsteigums: "Es dzīvē neesmu šo cilvēku saticis, nezinu, kāds viņš izskatās, un man nav bijuši nekādi kontakti. Līdz ar to man arī nav īsti skaidrs, kādas kapitāldaļas kam kurā vietā pieder. Tas vairāk ir saistīts ar cilvēka attieksmi pret partiju, manuprāt. (..) Es to varu pilnīgi droši jums arī apgalvot, ka mēs būsim par visstriktākajiem nosacījumiem, kas saistīti ar azartspēlēm. Ziedojiet, neziedojiet – no tā nekas nemainīsies."
Ziedojumi partijām nav vienīgais veids, kā mēģināt rast dzirdīgas ausis nozares problēmām – tam der arī sabiedriskās organizācijas. Iespējams, tāpēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedri pirms nepilna gada uzaicināja valdei pievienoties Andi Jacino. Iepriekš viņš septiņus gadus nostrādāja tolaik "Jaunā laika" un "Vienotības" vadītajā Finanšu ministrijā, konkrētāk – ministra birojā. Padomnieka amatā Jacino sāka strādāt pie Einara Repšes, turpināja pie Andra Vilka, bet atstāja to līdz ar Jāņa Reira aiziešanu uz Labklājības ministriju Māra Kučinska valdībā.
Reirs gan neatminoties, ka Jacino būtu strādājis ar azartspēļu jautājumiem: “Praktiski galvenais uzdevums, veicot pārrunas, bija darbs, līdz tiek pabeigta Nacionālās bibliotēkas ēkas uzraudzības komisijas darbs, jo Finanšu ministrija pēc likuma nodrošināja sekretariāta funkcijas, un Jacino kungs tieši nodrošināja šīs funkcijas.”
Tikmēr pats LSBA valdes loceklis Jacino nenoliedz – laikā, kad strādāja ministrijā, viņš piedalījās sanāksmēs par dažādiem jautājumiem, arī par azartspēlēm. Taču tas bija pirms vairāk nekā diviem gadiem, turklāt Jacino kompetencē nebija nekādu lēmumu pieņemšana, tāpēc interešu konflikta te neesot, apgalvo Jacino: "Viņi mani uzrunāja, kad sākās nodokļu reforma, un tas bija laiks, kad arī asociācijai acīmredzot trūka kapacitātes. Un es neredzēju tur vispār ne juridisku, ne kādu citu iemeslu, lai nepiekristu. Nu tā es arī gāju un viņus pārstāvēju sarunās. Nu, kā jūs redzat, rezultējies tas īpaši... Es nedomāju, ka ir īpaši panākumi. Ir nodokļu pieaugums, ir visādas citādas lietas, kas šobrīd ir jārisina."
Zuzāns: Problēmās neiedziļinās pēc būtības
Aizdomas, ka politiķi – valsts un pašvaldību līmenī – tagad ņemtu vērā azartspēļu biznesa intereses, noraida arī Jānis Zuzāns: “Faktiski nē. Ļoti reti politiķi uz šo jomu spēj skatīties pragmatiski un profesionāli. Vairāk dominē emocionāls un daļēji populistisks viedoklis, bez iedziļināšanās jomā pēc būtības.”
Zuzāns tajā vaino arī medijus, jo tajos, atspoguļojot nozares darbību, dominē viedoklis aizliegt, taču jomas pārspīlēta ierobežošana veicināšot noziedzīgās pasaules ietekmi azartspēlēs, jo izplatīšoties nelegālās spēļu vietas, aizdošana spēlētājiem un rekets.
Tagad azartspēļu nozare sūdzas par nodokļu likmju pieaugumu un stingriem ierobežojumiem, bet jāatgādina, ka savulaik bija gluži pretēji. Nodokļus cēla vairākām nozarēm, kamēr azartspēļu joma baudīja īpašu labvēlību, kas radīja iespaidu par īpašām spējām ietekmēt politiķu lēmumus. Lai gan nozares interese par politiku, visticamāk, nav zudusi, tomēr izskatās, ka reālā ietekme vismaz pagaidām ir sarukusi. Arī ar tiesu varu neiet diez ko labi – līdz šim vēl nav apturēts neviens no uzņēmumu pārsūdzētajiem Rīgas domes lēmumiem, kas liek piecu gadu laikā slēgt spēļu zāles vēsturiskajā centrā.
