Tagad gan aktivizējušās sarunas par iespējamu izlīgumu. Dīvaino autoceļu ziemas uzturēšanas mašīnu pirkumu izmeklēja arī Valsts policija, un nesen lieta par LAU amatpersonu bezdarbību nodota prokuratūrai.
LAU tagadējais vadītājs Raitis Nešpors pēc neilgas minstināšanās apstiprināja, ka LAU ir iesaistīta gan civiltiesvedībā pret bijušo valdi, gan kriminālprocesā par to pašu darījumu.
“Precizējot, jā – tad šī ir tā otra krimināllieta, par kuru es biju informēts,” atzina Nešpors, kurš pirms brīža “De facto” bija sacījis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tagad sāktais kriminālprocess pēc viņa informācijas esot vienīgais, kas saistīts ar LAU.
Civilprasību par zaudējumu aptuveni 190 tūkstošu eiro apmērā piedziņu "Latvijas Autoceļu uzturētājs" tiesā iesniedza pirms pieciem gadiem. Atbildētāji ir visi pieci valdes locekļi, kas amatā bija 2011.gada rudenī: Aivars Siliņš, Ainars Vilnītis, Vilnis Urbanovičs, Ivars Bārdiņš un Olga Pētersone.
Daļa no viņiem LAU valdē sāka strādāt neilgi pirms tam. Tolaik pirmo reizi satiksmes ministra amatā bija nonācis ZZS pārstāvis Augulis. Viņa politiski pārraudzītā uzņēmuma valdē darbu drīz vien atrada gan Latvijas Zemnieku savienības vecbiedru nodaļas vadītājs Ivars Bārdiņš, gan Olga Pētersone, kas iepriekš ieņēma vadošus amatus "Ventspils naftā" un "Latvijas kuģniecībā".
Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī “zaļzemnieki” zaudēja varu, Augulis – ministra portfeli, un līdz ar to savus amatus arī daļa no LAU valdes. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Kononovs, kuram vismaz tobrīd bija labas attiecības ar vadošiem “Vienotības” politiķiem. Viņa vadībā uzņēmums vēlāk arī nolēma vērsties pret bijušo valdi par tās savulaik akceptēto darījumu – īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos.
"Īpašās" mašīnas
To ceļš gan bijis visai neparasts, izriet no LAU bijušās valdes locekles Olgas Pētersones stāstītā: “Tai laikā ekonomiskā krīze. Piedāvāja profesionālas mašīnas, lētākas no Grieķijas, kur bija finanšu situācija valstī tāda... Caur Vācijas pārstāvi noslēdza līgumu, samaksāja priekšapmaksu.
Vienu mašīnu piegādāja. Otru mašīnu vajadzēja Kononovam atvest – viņš to mašīnu nav atvedis un tā vietā ir teicis: tās mašīnas nav vajadzīgas. Tādas tur vēl visādas stulbības sarunājis un teica, ka "es to otro mašīnu neņemšu". Un paņēma pret mums prasību par to, ka... Nezinu par ko. Par to, ka tās mašīnas nepiegādātas.”
Iespējamais izlīgums
Aprīļa sākumā notika kārtējā tiesas sēde, kurā lietas izskatīšanu atlika līdz novembrim, jo lietā iesniegts priekšlikums par izlīguma sarunu organizēšanu. Tomēr to, ka LAU nodarīti jelkādi zaudējumi, pilnībā neatzīst vismaz četri valdes locekļi, tostarp Pētersone:
"Es nepiekrītu nevienam eiro no tās prasības. Tā prasība ir izdomāta, un tur nekā nav absolūti, ja. Es piekrītu tikai tam, lai izbeigtu tiesvedības izdevumus, un varbūt es varētu runāt par kaut kādu daļu juristu izdevumu kompensācijai. Jo juristu izdevumi uzņēmumam bija ļoti lieli. Kā arī man bija lieli."
Aktīvas sarunas par izlīgumu ir sākušās pagājušajā rudenī – tas sakrīt ar laiku, kad LAU valdi sāka vadīt Nešpors, kurš, līdzīgi kā Olga Pētersone, savulaik ir darbojies "Latvijas kuģniecības" struktūrās.
Nešpors apgalvo, ka šis apstāklis valdes lēmumus neietekmēs, un to apliecināt sauc talkā LAU juristi.
"Nevienas mierizlīguma sarunas nenotiek ne vienas nedēļas laikā, ne mēneša laikā. Principā, lai noslēgtu šādu nopietnu, jebkuru darījumu, kas rada finansiālas sekas, tam jābūt pietiekami izvērtētam. Tas nav vienas dienas jautājums. Un tiesu praksē arī tā ir, ka puses vienojas noslēgt darījumu tad, kad ir vienojušies par visiem nosacījumiem, par visām detaļām," apgalvo LAU Administratīvi juridiskā departamenta direktore Iveta Zeidaka.
Vai valsts atkal zaudēs?
Informēta par mierizlīguma sarunām ir arī LAU padome, kuru vada Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Viņš šaubās, ka uzņēmums piekritīs samierināties vien ar advokātu izdevumu atlīdzību, kas pagaidām ir vienīgais konkrētais atbildētāju piedāvājums:
“Nu tad, ja viņi piekrīt tikai šādai prasībai, tad nu noteikti būs tiesvedība. Mums ir vienošanās ar valdi par to, ka valde informēs par šo tiesvedības gaitu, lai primāri valstij neradītu nekādus zaudējumus; lai sabiedrība neciestu nekādus zaudējumus šīs tiesvedības ietvarā.”
To, ka pirkums no Grieķijas caur Vāciju nav bijis tik nevainīgs, kā pasniedz bijušie LAU valdes locekļi, liecina arī paralēli policijas sāktā izmeklēšana par valsts amatpersonu bezdarbību mantkārīgā nolūkā.
"De facto" zināms, ka kriminālprocess ir pret diviem bijušajiem valdes locekļiem - iespējams, tie ir Ainars Vilnītis un bijušais LAU vadītājs Aivars Siliņš. Marta beigās policija lietu kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja prokuratūrai, kas apsūdzību varētu uzrādīt jau nākamnedēļ.
Tikmēr satiksmes ministrs, kura pilnvaru laikā amatos apstiprināta gan Udalova, gan Grieķijas mašīnu lietā ierautie LAU valdes locekļi, jau tradicionāli ir neizpratnē par jautājumu, kāda ir viņa politiskā atbildība par skandāliem ministrijas kapitālsabiedrībā:
“Nu tāpat ministrija jau arī izvērtēja cilvēkus, ko konkrētam darbam arī deleģēt. (...) Nu bet mums ir tiesībsargājošās iestādes, kas atbilstoši arī strādā saviem uzdevumiem.”
Savukārt versijas par to, ka ministrs vai viņa partija varētu būt ieinteresēti bijušo LAU valdes locekļu situācijas uzlabošanā, Augulis dēvē par sazvērestību.
KONTEKSTS:
Mēneša sākumā, 4.aprīlī, LAU notika kratīšana. Tā veikta kāda kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanos personu grupā. Ziņu aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka kratīšana ir saistīta ar kādu 2016.gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA "Vlakon".
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, kratīts uzņēmuma līdzšinējās valdes locekles, igauņu miljonāra Oļega Osinovska dzīvesbiedres Anastasijas Udalovas kabinets. Viņa iepriekš bijusi arī LAU iepirkumu daļas vadītāja, bet tieši dienu iepriekš aizgājusi no darba uzņēmumā.
