Saeimas Juridiskajai komisijai trešdien neizdevās iecere virzīt tālāk pirmajā lasījumā pieņemtos Satversmes grozījumus, kas paredz atcelt deputātu administratīvo imunitāti.
Saistībā ar 12. Saeimas vēlētāju balsu pirkšanu par labu „Vienotības” deputātam Dzintaram Zaķim jeb tā sauktajā Zaķa plusiņu lietā prokurors apsūdzētajiem - Viļānu novada deputātam un uzņēmējam Andrim Kozulim un Andrejam Sačkovskim - piektdien, 27.novembrī, Rēzeknes tiesā prasīja piespriest reālus cietumsodus.
Valsts kancelejā tapušos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē žurnālistu akreditācijas kārtību un ko bija iecerēts jau nākamnedēļ iekļaut valdības sēdes darba kārtībā, kanceleja sola nesteidzināt un pirms tam rīkot plašāku diskusiju ar visām iesaistītajām pusēm.
Valsts kancelejā ir tapuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē žurnālistu akreditācijas kārtību. To mērķis ir paredzēt iespēju atteikt žurnālistam akreditēties valdībā, Saeimā vai Valsts prezidenta kancelejā, jo šobrīd var vien apturēt vai anulēt jau piešķirto akreditāciju. Grozījumi tiek pamatoti ar drošības apsvērumiem, tomēr žurnālisti pret tiem iebilst, jo nav pārliecības, ka izmaiņas nedos iespēju drošības iestādēm nepamatoti ierobežot mediju darbu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 25.novembrī, pabeidza uzklausīt kandidātus uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatu. Deputātus ar savu redzējumu nu ir iepazīstinājuši visi septiņi pretendenti uz vietu, kas ir vakanta kopš vasaras, kad Saeima no padomes priekšsēdētāja amata atlaida Aināru Dimantu. Gala lēmumu par to, kuru virzīt uz padomi, komisija pieņems decembrī.
Akciju sabiedrības „Diena” koncernā agrāk esošie mediju uzņēmumi turpmāk nepiederēs SIA „Rīgas tirdzniecības osta” (RTO). Tagad koncerns ir sadalīts trīs daļās, kuras ir nonākušas vairāku „Dienas” esošo un bijušo menedžeru īpašumā. Viņi apgalvo, ka medijus nopirkuši par saviem līdzekļiem, darījumos nepārstāvot nevienu citu.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā diskusija par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un mediju tiesībām izraudzīties raidījumu dalībniekus par īstu diskusiju tomēr neizvērtās. Ne žurnālistu organizācijas, ne Latvijas Televīzijas redakcijas un vadība pārstāvji uz to neieradās, līdz ar to par Ilariona Girsa uzaicināšanu uz LTV7 raidījumu „Točki nad i” un tās sekām galvenokārt runāja politiķi un daži padomes locekļa kandidāti.
Saeima ceturtdien, 19.novembrī, konceptuāli atbalstīja atbildīgās parlamenta komisijas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā saistībā ar to, kā pašvaldības līdzfinansē privātos bērnudārzus. Saeima komisijas izstrādātos grozījumus noteica par steidzamiem, un to galīgā izskatīšana ir paredzēta decembra sākumā
Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” sestdien, 14.novembrī, pulcējas uz ikgadējo kongresu, kurā šoreiz paredzētas arī vadības vēlēšanas. Tomēr pārsteigumi nav gaidāmi – visticamāk, amatā tiks pārvēlēts gan partijas vadītājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan viņa vietnieks Jānis Urbanovičs, kurš vada Saeimas lielāko, tomēr allaž opozīcijā paliekošo frakciju.
Nacionālās elektronisko plašsaziņu padomes (NEPLP) aicinājums politiķiem un mediju pārstāvjiem uz diskusiju “par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un mediju tiesībām izraudzīties raidījumu dalībniekus” izraisījis žurnālistu neizpratni, jo demokrātiskajā sabiedrībā šādas mediju tiesības ir pašsaprotamas. Padome gan skaidro, ka vienkārši grib ieviest šajos jautājumos pilnīgu skaidrību.
Saeimas darba kārtībā ceturtdien, 12.novembrī, ir jautājums par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Šis ir pirmais Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa neizsludinātais un parlamentam atpakaļ atmestais likumprojekts.
Koalīcijas partneru iebildumu dēļ šobrīd juristiem būtu jāmeklē citi risinājumi nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” finansēšanas jautājumā, jo koalīcijā nav atbalsta 80 miljonu eiro aizdevumam lidsabiedrībai un, iespējams, būtu jāmeklē cits stratēģiskais investors, to pēc „Vienotības” valdes sēdes paziņoja partijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
Vācijas investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kuram Latvijas valdība nolēmusi pārdot 20% nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” akciju, apgalvo, ka darījumam nepieciešamie 52 miljoni eiro ir viņa paša nauda, kas neesot saistīta ar personām, pret kurām vērstas Eiropas Savienības sankcijas. To Montāgs-Girmess paziņoja savā pirmajā preses konferencē Latvijā.