Kanādas avotos – un tas ir uzmanības vērts apstāklis – lasāma skepse par dalību NATO spēku izvietojumā Baltijas valstīs. Un tiek teikts, ka tam maza jēga, ja NATO neīstenos pretdarbību Krievijai. To teikuši politiskie analītiķi, bet - vai šī skepse piemīt arī plašākai publikai Kanādā? Vai arī plašāka sabiedrība par to nemaz nezina?
Gluži otrādi. Sabiedrība par to zina ļoti labi. Mēs informējam, gan par to, ko darām ārvalstīs, gan par saviem nodomiem. Pat vēl vairāk – tika veikta sabiedrības viedokļa aptauja. Un kanādieši atbalsta mūsu karavīru iesaistīšanos ārvalstīs. Kanādieši ir lepni par savas valsts vēsturi, kas bijusi atbildīgs partneris pasaulē. Tas ir tas, ko šobrīd dara arī mūsu premjerministrs un valdība. Daudzpusēja starptautiska sadarbība ir ļoti svarīga, un Kanādai tur būs sava loma. Ne tikai attiecībā uz NATO. Arī koalīcijas cīņā pret teroristisko islāma valsti jeb "Daīš". Kanādieši ir Irākā un kopā ar koalīciju karo pret "Daīš". Mēs piedalīsimies arī miera uzturēšanas operācijās. Varu ar pārliecību jums teikt, ka saskaņā ar jaunākajām aptaujām, 70% kanādiešu atbalsta mūsu iesaisti ārvalstīs. Un kanādieši ir pie tā raduši. Vai tā būtu mūsu iesaiste Pirmajā un Otrajā pasaules karā un tieši upuri, vai arī miera uzturēšanas operācijas pēc kariem.
Bet kāda būtu rīcība Krievijas uzbrukuma gadījumā? Jūs pats esat izteicies, ka nostaigāts ceļš no drošības apliecināšanas līdz atturēšanai. Bet kādi ir spēka lietošanas nosacījumi šim NATO izvietojumam? Vai esat gatavi šaut? Vai, piemēram, varat veikt patruļas uz robežām un, - šo jautājumu minējuši jūsu valsts analītiķi – ko darīsit konfrontācijā ar Krievijas aģentiem? Šausiet vai nē? Kādi ir spēka lietošanas nosacījumi miera laikā un kara apstākļos?
Esmu bijis gan policijas virsnieks, gan karavīrs. Bijusi darīšana ar spēka lietošanas nosacījumiem un spēka eskalāciju dažādos aspektos. Vienu varu droši teikt – mēs nespekulējam par to, kas varētu notikt. Fokusējamies uz pašreizējo brīdi.
Un tas, ko šobrīd darām NATO ar savu spēku klātbūtni, ir atturēšana. Tas ir tas, kādēļ pastāv NATO, kura dibinātājvalsts ir arī Kanāda.
Tā ir kolektīvā aizsardzība — dažādu valstu sadarbībā izveidotas četras kaujas grupas un četras valstis nostājas to vadībā. Viena no šīm valstīm ir Kanāda. Mēs veiksim treniņus un mācības, kas demonstrē valstu sadarbības spēju un plānošanu. Tā ir arī operācija, kas pauž atturēšanu. Daudznacionālā kaujas grupa ir pilnībā aprīkota kaujas situācijām. Spēka lietošanas noteikumi būs atbilstoši aizsardzībai. Tā tas bijis viscaur pasaulē. Taču, lai nebūtu nekādu pārpratumu – mūsu darbības šeit ir atbilde Krievijas rīcībai pagātnē, proti, agresija Ukrainā, Krima un pašreiz notiekošie manevri. Mēs to darām, lai parādīto NATO apņēmību un vienotību, un dotu pārliecību mūsu dalībvalstīm.
Vienlaikus ievērojiet, ka mūsu darbības apmēri nav tādi, lai iebiedētu.
Kā jūs saprotat vārdu “atturēšana”? Lasu Jūsu bruņoto spēku komandiera teikto – tas ir riska slieksnis. Un līdz ar šo jauno spēku izvietojumu mēs runājam par zināmu riska slieksni. Bet iedomāsimies, ka mūs neierobežo ne pieejamie resursi, ne NATO-Krievijas dibināšanas līgums. Cik daudz karavīriem un kādam aprīkojumam būtu jābūt, lai šis riska slieksnis būtu nevis “zināms”, kāds tas būs tagad, bet, piemēram, ievērojams?
Pašreizējā formā atturēšana nozīmē atturēšanas klātbūtni ar četrām kaujas grupām, ko veido daudzas NATO valstis.
Taču paturiet prātā, ka arī mums – visām NATO dalībvalstīm – ir arī katrai sava armija un resursi. Mēs varētu arī palielināt savu izvietojumu. Tomēr jāatceras, ka mūsu atbilde ir atbilstoša Krievijas rīcībai šeit. Mēs neesam tie, kas eskalē situāciju, bet gan demonstrējam, ka NATO ļoti nopietni izturas pret kolektīvo aizsardzību visām tās dalībvalstīm. Tas ir tas, kas tiek demonstrēts. Bet visas mūsu darbības ir ļoti atklātas un caurspīdīgas. Arī spēks, ko demonstrējam, nerada satraukumu. Taču vienlaikus tas raida ļoti pozitīvu vienotības vēsti.
Visa atturēšanas teorija nāk no septiņdesmitajiem. Tai ir arī spēcīga kritika, balstoties uzskatā, ka dažkārt atturēšanas vietā notiek provocēšana. Un savādi, ka pēdējā laikā šīs balsis atskan tieši Eiropā, sakot, ka NATO spēku izvietojumi šeit provocēs Krieviju. Vai tas ir iespējams?
Jābūt skaidram, kurš provocē kuru. Paraugieties uz situāciju Krimā un situāciju Ukrainā.
Paraugieties uz provokācijām, kas tiek radītas uz Baltijas valstu robežām. Tā ir provokācija! Mūsu rīcība demonstrē mūsu kolektīvo aizsardzību, reaģējot uz to.
Un rādot savu atklāto un caurspīdīgo atturēšanu, mēs vēlamies būt skaidri un nepārprotami. Tā ir dialoga atgriešana pie sarunu galda. Lai Krievija nepārprotami saprastu, ka vēlamies konstruktīvu dialogu. Tas vienmēr bijis. Taču komunikācijai par stāvokļa deeskalāciju jābūt daudz nopietnākai. Krievija ir spēks, kam var būt stabilizējoša iedarbība pasaulē. Taču, diemžēl, tās rīcība pasaulē demonstrē tieši pretējo.
Tiek teikts, ka Kanādai šo dalību starptautisko spēku izvietojumā vajadzēja, lai novērstu Vašingtonas kritiku Kanādas valdībai par to, ka nav sasniegts divu procentu mērķis tēriņiem bruņotajiem spēkiem. Kā arī, lai atvieglotu sarunas ar Briseli par Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu.
Atbilde ir ļoti vienkārša. Divu procentu mērķis ir vēlamais, taču tas, ko jūs tērējat, neparāda to, ko jūs darāt. Mēs pieņemam savus lēmumus tā, lai būtu atbildīgs partneris pasaulē. To esam darījuši arī pagātnē. Un tādēļ mēs arī šo darām. Mēs pilnībā apzināmies izaicinājumus visā pasaulē. Nevaram raudzīties tikai paši uz savām robežām. Mums jāspēj sadarboties un nest stabilitāti arī citās pasaules daļās. Ja jūs to nedarāt, koncentrējaties tikai paši uz savām robežām un ļaujat situācijai ārpusē pāraugt, tad galu galā tā nonāks arī līdz jūsu robežām.
Vislabākais scenārijs ir novērst situācijas. Vai vismaz tās deeskalēt. Nevis pieļaut notikumu attīstību un tad reaģēt.
Mēs gandrīz esam pabeiguši aizsardzības politikas pārskatīšanu. Un mūsu piegājiens ir tāds, ka izdevumi aizsardzībai būs atbilstoši vajadzībām. Nevis strikti pieturoties divu procentu skaitlim. Paraugoties, ko sniedz Kanāda - mūsu valstij ir sestais lielākais pienesums NATO budžetam. Nozīmīgus līdzekļus ieguldām kapitālos projektos, modernizējot bruņotos spēkus un uzturot tos mūsdienīgus. Un mums ir labi panākumi tajā. Mūsu karavīri ir ļoti labi sagatavoti. Pārbaudīti kaujās Afganistānā, pierādījuši sevi miera uzturēšanas operācijās gandrīz visur pasaulē. Un turpināsim to darīt. Mums arī šobrīd ir vadoša loma Irākā. Un dosimies arī turpmāk miera uzturēšanas operācijās. Un tam nav nekāda sakara ar procentiem. Esmu lepns par to, ka mūsu karavīriem ir Kanādas nākotnei atbilstošs bruņojums un spējas. Un Kanādas nākotne ir saistīta ar mūsu atbalstu NATO, Apvienotajām Nācijām un koalīcijām, kur tas nepieciešams.
