Panorāma

Sola pilnveidot «Sadales tīkls» tarifu mehānismu

Panorāma

Panorāma

Britu ģenerālis: mūsu uzdevums – sniegt pārliecību

Britu ģenerālis: Ātrās reaģēšanas vienības uzdevums – sniegt pārliecību NATO dalībvalstij

NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienības uzdevums, pirmkārt, ir sniegt pārliecību NATO dalībvalstij, tātad – sniegt atbalstu pašas Latvijas spēkiem. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina britu armijas ģenerālis Maikls Elviss. Viņš no nākamā gada komandēs NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienību uz sauszemes, kur iekļausies arī Latvijas bruņoto spēku karavīri.

Runājot par spēkiem, kurus pārraugāt Latvijā, esat teicis, ka tie veiks atbalsta funkcijas, savienojot Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izvietotās kaujas grupas. Ko ar to domājat un ko tas dod mūsu drošībai?

Maikls Elviss: Spēki, ko komandēšu no nākamā gada, ir NATO apvienotās spēku grupas sevišķi ātrās reaģēšanas vienība uz sauszemes. Pilna gatavība būs panākta uz nākamā gada 1.janvāri. Tie ir bāzēti ap Vācijā bāzēto Britu kājnieku brigādi. Lielbritānija nodrošina apvienotajiem spēkiem līdz tūkstotim karavīru ik gadus līdz 2020.gadam. Nākamgad būsim šī spēka kodols. Tas nozīmē, ka mūs var dislocēt, kur vien tas nepieciešams, lai atvairītu jebkādus potenciālus draudus alianses dalībvalstīm.

Tāpat esat teicis, ka, ja jūs būtu Baltijas valstis, jums patiktu šo spēku izvietošana, jo tie ir adekvāti spēki, lai radītu drošības pārliecību. Kā šis adekvātums tiek mērīts? Robežas viņā pusē ir dislocēti lielāki spēki, savukārt Kaļiņingradā dislocētas "Iskander" raķešu sistēmas.

Tas, ko pieminat, ir man uzdotais jautājums, kā es justos, ja es  būtu Baltijas valsts, uz kuru nosūtīti apvienotie spēki. Teicu, ka justos labi par šo daudznacionālo brigādi ar vairākiem tūkstošiem karavīru, kas būvēti ap britu kājnieku brigādi. Tas noteikti dod pārliecību uzņemošajai valstij un novērš agresiju vai naidīgu rīcību. To var vērtēt tikai labi. Un es uzsvērtu, ka šie spēki ir tikai pati NATO sauszemes komponenta spice, bet ir arī jūras un gaisa spēki. Mēs esam ātrās reaģēšanas elements, kura gvardi var ierasties jau 40 stundu laikā un vēl ātrāk. 

Iedomāsimies, ka pastāv reāli bruņota uzbrukuma draudi. Ko šādi sevišķi ātrās reaģēšanas spēki dara?

Teiksim tā – mans uzdevums, – kas man jāmāca un kādēļ šī vienība radīta, ir pirmām kārtām sniegt pārliecību NATO dalībvalstij.

Tātad – sniegt atbalstu pašas Latvijas spēkiem, potenciāli atbrīvojot spēkus citiem uzdevumiem. Tāpat atturēt pretinieku, lai tas pārtrauktu uzvedību, kas radīja draudu sajūtu.

Un, galu galā, ja rodas vajadzība, – stāties pretim naidīgai rīcībai un agresijai uz sauszemes un sargāt, lai šī rīcība neatkārtotos. Taču, kā jau teicu, mēs būtu tikai daļa. Vadošs elements, kas var īpaši ātri reaģēt. 

Divus gadus mēs vērojam saasinātu politiķu diskusiju, kurā piedalās arī sabiedrība, par  drošības draudiem, kas nāk no Krievijas.  Īpaši trijās Baltijas valstīs, bet arī Polijā un Rumānijā. Taču mēs esam civilisti. Par ko runā karavīri un virsnieki - vai arī viņi uzskata, ka reāla konfrontācija ir iespējama?

Ar patiku teikšu, ka esmu vienkāršs karavīrs. Tātad mans darbs būtu aizstāvēt sabiedrotos pret jebkādiem draudiem. Ir pavisam smalka robeža starp atturēšanu un provokāciju, kuru, domāju, atpazīsim. Mēs esam gatavībā. Tas nebūs mans, bet gan NATO dalībvalstu lēmums, taču mēs esam gatavībā doties jebkur, kur alianse vēlēsies. Vai mani tas apmierina? Pilnīgi noteikti. Vai esmu gandarīts komandēt reālu, jūtamu un  kaujas spējīgu spēku? Pilnīgi noteikti. Vai es, dzīvojot kādā no Baltijas valstīm vai, patiesībā, jebkurā alianses vietā, justos labāk, ja daudznacionāli spēki ir gatavībā dislocēšanai, lai atbalstītu manus bruņotos spēkus? Pilnīgi un un galīgi noteikti.

Man nav jāuztraucas par lēmumu, kurp doties. To manā vietā izdarīs citi. Bet, ja man dos pavēli doties, tad mēs tur būsim ātri. Un tas būs jūtams spēks un atbalsts. 

Jūsu komandētā britu 20. kājnieku brigāde pēc Otrā pasaules kara izvietota Vācijā. Vai Jums pašam arī ir jauna Aukstā kara sajūta, par ko mēdz izteikties politiķi un mediji?

 Īsā atbilde ir “nē”. 20. kājnieku brigāde, kuru man ir liela privilēģija komandēt, veidota, apvienojot britu spēkus no divām pavalstīm – Ziemeļreinas un Vestfālijas, kuras šodien ir Vācijas pēckara ekonomikas brīnuma sirds. Mēs esam tur kā mājās. Un esam drīzāk palieka no Otrā pasaules kara, nevis Aukstā kara, kad jau atradāmies Vācijā. Nē, es neteiktu, ka es personiski savā taktiskajā līmenī justos tā, ka tuvojas jauns aukstais karš.  Taču Vācijā es noteikti jūtos kā mājās. Tā ir svētība, ka varam tur būt pēc Vācijas valdības uzaicinājuma. Mums ir lieliskas kazarmas, mums ir lieliskas mācību teritorijas un lieliskas attiecības ar vāciešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti