Jau ziņots par plašo ugunsgrēku, kas naktī aptvēra lielāko daļu Lesbas salā esošās bēgļu nometnes. Stipri pārapdzīvotajā 3500 iemītniekiem paredzētajā telšu un konteineru apmetnē mita vairāk nekā 5500 cilvēku. Tiek ziņots, ka pirmdienas vakarā sākušies nemieri, izplatoties baumām par gaidāmo dažu simtu iemītnieku izraidīšanu.
Cilvēktiesību aizstāvju kritizētā ES un Turcijas vienošanās, kas paredz no šīs valsts ienākušo Sīrijas un citu valstu bēgļu atpakaļatgriešanu, ir ievērojami samazinājusi migrantu pieplūdumu Grieķijā un Balkānu valstīs. Tomēr ne pilnībā to pārtraukusi. Turklāt daudzi desmiti tūkstošu vēl arvien atrodas Grieķijā.
Daļa jāpārdala starp ES valstīm, lai gan šis process nesekmējas. Daļai tiks piešķirts patvērums Grieķijā, daļu deportēs uz dzimteni, bet citus — atgriezīs Turcijā.
Ekonomiskās krīzes smagi skartās Grieķijas varas iestādēm nav iespēju nedz efektīvi apstrādāt patvēruma pieprasījumus, nedz nodrošināt bēgļus ar nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem. Gan Lesbas salā, gan nometnē, kas ierīkota pamestā tualetes papīra rūpnīcā Salonikos, ir vienas un tās pašas problēmas.
"Te ir kā ellē. Jūtos kā novedis ģimeni ellē. Nekā citādi. Jā, ellē! Sīrijā mēs varbūt nomirtu ātri, bet šeit mēs mirstam lēnām. Ar to atšķirību," sacīja Abeds Džasims, kurš bēg no Alepo pilsētas Sīrijā.
Arī no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas bēgošais Muhameds Karsons atzina: "Stāvoklis ir ļoti slikts. Nav nekādu plānu attiecībā uz mums."
Bēgļu stāvoklis akcentēts ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībā. Grieķijas premjers Aleksis Ciprs brīdināja starptautisko sabiedrību rīkoties un pieņemt deklarāciju par bēgļu stāvokli pasaulē. Tikmēr bēgļu temats Grieķijā izraisījis jaunas kaislības. Vietējās skolas atsakās uzņemt nometnēs varas iestāžu lēmumus ilgstoši gaidošos bēgļu bērnus.
Emocionālā uzrunā tam pievērsās arī ANO labas gribas vēstniece Nadija Murāda. Viņa ir viena no kurdu jazīdu sievietēm, kuras sagrāba ''Islāma valsts''. Piedzīvojusi sišanu un izvarošanas. Tomēr viņai izdevās bēgt, pretstatā daudziem tautiešiem, kas nogalināti vai padarīti par vergiem.
ANO labas gribas vēstniece Nadija Murāda norādīja, ka viņa Grieķijā ir satikusi daudzus bēgļus, kuru dzīves, brīvība un cilvēka pašcieņa ir iznīcināti.
"Viens no viņiem teica: "Šeit nav dzīves un nav arī, kurp atgriezties. Mēs piedzīvojam Trešo pasaules karu, kaut arī to tā nesauc."
ANO labas gribas vēstniece atgādināja, ka valstsvīru labie un sliktie darbi atsaucas uz vienkāršo cilvēku dzīvi. "Jūs lemjat, vai būt karam vai mieram. Jūs lemjat - dot cerības vai ciešanas. Jūs esat tie, kas var lemt, vai vēl kādai meitenei, gluži kā man, no kādas citas pasaules daļas būs iespējas dzīvot savu vienkāršo dzīvi, vai arī viņa tiks lemta ciešanām un važām."
Politiskā deklarācija gan tika pieņemta, taču tūdaļ arī asi kritizēta kā neefektīva un nekonkrēta.
Pagaidām neveiksmi cietis arī Apvienoto Nāciju vadītāja plāns līdz 2018. gadam panākt starp valstīm saistošu vienošanos par bēgļu uzņemšanu, daloties šajā atbildībā. Tomēr diskusijas turpināsies arī otrdien, 20.septembrī. ASV prezidents Baraks Obama lūkos panākt, lai pasaules valstis darbam ar bēgļiem velta vairāk naudas.
