ĪSUMĀ:
- Grobiņas poligonā pārstrādā līdz 70% dalīti vākto atkritumu; pārējos dedzina.
- Bioloģisko atkritumu rūpnīcā pusgada laikā savākts pietiekošs daudzums atkritumu biogāzes ražošanai.
- Valstī pietrūkst kopīgu vadlīniju par to, ko un kā šķirot.
- Vislabāk ar atkritumu šķirošanu klājas Liepājā.
- Liepājas atkritumu poligonā tiecas uz mērķi līdz 2035. gadam noglabāt tikai 10% no saražotiem atkritumiem.
Pirms astoņiem gadiem Liepājas pusē, Grobiņas atkrituma poligona "Ķīvītes" teritorijā sāka darboties atkritumu šķirošanas komplekss. Šo gadu laikā jūtams būtisks progress, īpaši dalīti vākto atkritumu jomā.
"Pirms astoņiem gadiem mums mēnesī bija kādas 24 tonnas ienākošie dalīti vāktie [atkritumi], bet tagad tās ir vairāk nekā 200 tonnas. Progress ir, cilvēki šķiro vairāk, protams, ar apjomu [augšanu] kaut kādā ziņā cieš kvalitāte, jo, ja sākumā šķiroja paši apzinīgākie un visrūpīgākie, tad tagad šķiro vairāk cilvēku. Kāds kaut ko nav sapratis vai neinteresē tik ļoti, kas notiek tālāk ar to materiālu, tad arī ir piejaukumu vairāk," uzsvēra SIA "Eco Baltia Vide" šķirošanas kompleksa ražošanas vadītājs Jānis Višņevskis.
Viņš norādīja, ka visbiežāk cilvēki nepareizi šķiro stiklu, piemēram, konteineros metot arī keramiskas pudeles, bet, lai stiklu varētu pārstrādāt, materiālam jābūt pēc iespējas tīrākam.
Kādā stadijā var pārstrādāt visu veidu iepakojumus
Višņevskis Latvijas Radio izrādīja jau stingri sablīvētus atkritumus, kas nonāks Brocēnu cementa rūpnīcā, kur tos izmanto kā kurināmo. Starp tiem dažādi polimēri, kas pārstrādē nav tik pieprasīti.
Ja no sadzīves atkritumiem var pastrādāt aptuveni 10 līdz 12%, tad no dalīti vāktiem – līdz pat 70%, pārējo sadedzina.
Joprojām nākas saskarties arī ar absurdām situācijām, un atkritumu šķirošanas kompleksā redzam autoriepas, velosipēdus, elektroierīces un citas lietas, kam nebūtu jānonāk sadzīves atkritumos.
"Šeit no šī apjoma [redzama] lielākā daļa, kam būtu jānonāk elektronikas konteineros. Ir šķirošanas laukumi, akcijas. Ja ir lieli daudzumi, var pieteikt un atbrauks pakaļ. Tomēr vēl arvien sadzīves atkritumos nonāk cepeškrāsnis, mazi ledusskapji, visa iespējamā mājas elektronika, sadzīves tehnika, kam nebūtu jābūt sadzīves atkritumos," pastāstīja Višņevskis.
Pēdējā laikā viens no lielākajiem ieguvumiem ir tekstila konteineru uzstādīšana.
Pirms 8 gadiem atkritumos mēnesī nonāca pat līdz 100 tonnām tekstila, nu apjoms ir krietni mazāks, pastāstīja Višņevskis.
Visu veidu iepakojumu kādā stadijā var pārstrādāt, bet sliktākā gadījumā izmantot kā alternatīvu kurināmo katlu mājās, uzsvēra Višņevskis. Ja tas ir slapjš un netīrs, vērtība tam dramatiski krīt.
"Visu laiku jau pamatā fokusējas uz PET un dažādu citu viegli pārstrādājumu materiālu, bet var arī cita veida plēves pārstrādāt. Šeit svarīgi ir sasniegt zināmu apjomu. Pirms astoņiem gadiem ar kaut kāda veida iepakojumu nebija rentabli kaut ko darīt, jo apjomi bija mazi. Tagad jau tās pašas tetra pakas pietiekami lielā skaitā ir arī dalīti vāktajos."
Rūpnīcā no bioloģiskajiem atkritumiem ražo biogāzi
Turpat netālu Grobiņas atkritumu poligonā atrodas arī jaunā bioloģisko atkritumu rūpnīca, kas darbojas jau aptuveni pusgadu. Bioloģisko atkritumu apjoms, kaut arī tam bijuši piejaukumi, jau šajā laikā ir bijis pietiekošs, lai varētu notikt gāzes ražošanas process.
"Kad mēra pēc analīzēm, bioloģisko ir daudz – vismaz 70% šajā materiālā, ko liekam iekšā," norādīja SIA "Liepājas RAS" ražošanas tehniskais speciālists Pēteris Dovgvillo.
Viņš skaidroja, ka no bioloģiskajiem atkritumiem tiek izskalotas bioloģiskās vielas, no kurām pēcāk ražo biogāzi.
"Kad materiāls ir izstrādājies, pēcapstrādē sijājam visus piemaisījumus. Tā notiek komposta ieguve.
Jo sliktāks materiāls, jo vairāk sadārdzina procesu un apgrūtina komposta iegūšanu," skaidroja speciālists.
Pietrūkst šķirošanas vadlīniju valstiskā līmenī
Lieģu iedzīvotāja Sintija pēc atkritumu apsaimniekotāja piedāvājuma sākusi atkritumus šķirot cītīgāk, tomēr viņai līdz galam neesot skaidrs, vai nesaņems sodu, ja ko sašķiros nepareizi.
"Problēma sākas ar iepakojumiem – maizes, man te ir pelmeņu iepakojums –, drīkstu mest vai nedrīkstu. Plēve it kā ir polietilēns, bet, vai es to drīkstu mest, īsti nav skaidrs. Painteresējos citās pašvaldībās, katrs stāsta savu, īsti nesaproti, ko darīt," sacīja Sintija.
Iedzīvotājiem noteikti nav jāpārzina visi plastmasas vai papīra veidi, bet nav arī vēlams, ka šķirošanas konteineros lielos apjomos nonāk nepareizās lietas, tāpēc, ja viss tiek darīts atbildīgi, neviens sodīts netiek.
Būtiski, lai starp šķirotajiem atkritumiem nebūtu atrodami slapji, taukaini, eļļaini atkritumi, kas var sabojāt pārējo saturu,
Latvijas Radio skaidroja "Vides pakalpojumu grupas" izpilddirektors Gints Brunovskis.
Viņš uzsvēra, ka visā valstī pietrūkstot kopīgu vadlīniju par to, ko un kā šķirot. To pierādījusi arī situācija Rīgā, kurā ir vairāki apsaimniekotāji dažādās zonās. Tāpēc tur izstrādātas vadlīnijas.
"Pirms dažiem gadiem man bija pašam iespēja piedalīties pie šo vadlīniju izstrādes.
Vienā Rīgas galā viens atkritumu apsaimniekotājs saka, ka šo plastmasas jogurta trauciņu mēs neņemam kā šķiroto, bet otrā Rīgas galā – ņemam.
Lai izslēgtu to, ka, aizbraucot uz darbu, var izmest trauciņu dzeltenajā konteinerā, bet, atbraucot mājās pāri tiltam, vairs nevar, tika uztaisīts vienots buklets iedzīvotājiem par to, ko var mest konteinerā un ko nevar," atklāja Brunovskis, paužot, ka šādai vienotai pieejai vajadzētu būt visā valstī. "Protams, te būtu diezgan liels stāsts par to, ko katrs apsaimniekotājs var vai nevar pārstādāt. Tas cīniņš varētu būtu ilgs, kamēr nonāk pie viena kopīga stāsta, bet kaut kādas kopīgās lietas jau nu varētu sazīmēt uz papīra."
Slinkie maksās par čaklajiem
Runājot par situāciju Latvijā kopumā, secināts, ka vislabāk ar atkritumu šķirošanu klājas Liepājā. Tikai 5% gadījumu 2023. gadā bija problēmas, kad sašķirotie atkritumi bija jāizved kā nešķirotie. Zināms, ka Liepājas pašvaldība atbalsta pagalmu sakārtošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kas uzlabo situāciju arī ar šķirošanas laukumiem.
Jau no pašiem pirmsākumiem atkritumus šķiro Nīcas pagasta iedzīvotājs Andris Maisiņš. Viņam sen jau viss esot skaidrs, tāpēc sadzīves atkritumu apjomu samazinājis līdz minimumam, turklāt arī maisiņus īpaši sasien un atkritumus saplacina, nevis vienkārši samet konteinerā. Vēl domā arī par to, ko nopērk veikalā, lai pats neradītu liekus atkritumus. Andra viesu mājas ciemiņiem pie mājiņām izlikti nelieli konteineri, kur arī viņiem ir iespējas šķirot atkritumus.
"Par iepakojumiem runājot, grēko visi ražotāji, jo piecas desas ripiņas ieliek palielā kastītē. Visi tie mazie dalījumi, to gružu ir vairāk nekā tā labuma. Es cenšos nepirkt tos mazos iepakojumus," sprieda Andris.
Tikmēr uzņēmuma SIA "Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols uzsvēra, ka situācija mainās uz labo pusi, bet darāmā netrūkst. Iedzīvotājus mudina arvien vairāk šķirot, mainās dabas resursu nodoklis apglabājamiem atkritumiem – iedzīvotājus valsts uzrunā ar ekonomiskām svirām.
"Šeit strādā princips – slinkie maksās par čaklajiem. Čaklie vairāk varēs atšķirot nost. Par iepakojumu, par stiklu nav jāmaksā, par bioloģiju jāmaksā 60% no nešķiroto atkritumu maksas, un no tā ieguvēji ir visi, jo pēc tam atkritumus vieglāk pārstādāt šķirošanas cehā, vieglāk atgriezt apritē, mazāka ir apglabājamā daļa, līdz ar to mazāka maksa par atkritumu apsaimniekošanu," vērtēja Niedols.
"Liepājas RAS" atkritumu poligonā ir mērķis līdz 2035. gadam noglabāt tikai 10% no atkritumiem, un Niedols prognozēja, ka to izdosies sasniegt.
Šobrīd gan joprojām tiek noglabāti aptuveni 40%.
"5% līdz 7% gadā ir dinamika uz pozitīvo pusi. Domāju, ka sasniegsim. Mums ir jāatrod pareizākā un efektīvākā tehnoloģija, lai mēs saražotu tādu tehnisko kompostu, kuru mēs varētu vest ārā no poligona. Pie tā mēs ļoti šobrīd strādājam, meklējam labākos paņēmienus, eksperimentējam, meklēsim papildu iekārtas, kas būs nepieciešamas," sacīja Niedols, uzsverot, ka, protams, svarīga ir arī iedzīvotāju iesaiste, šķirojot atkritumus aktīvāk.
Tieši atkritumu šķirošanas komplekss precīzi parāda, cik ļoti mainījusies cilvēku izpratne par šķirošanu. Redzams, ka sadzīves nešķiroto atkritumu kubatūras ziņā šobrīd nojumē ir krietni mazāk, nekā dalīti vākto, bet, ja pārvērš tonnās, tad sadzīves nešķiroto atkritumu apjoms ir astoņas reizes lielāks, nekā dalīti vākto. Tieši šai proporcijai būtu jāmainās.
