"Mums ir prasmes un pieredze"
Britu delegācijā pārstāvēti astoņi dažādi uzņēmumi un jomas, tostarp arhitektūra, inženierija, ģeoloģija, pilsētvides plānošana.
Lielbritānijas Dzelzceļa asociācijas Starptautiskās attīstības direktors Nīls Volkers pastāstīja, ka asociācijas biedrus, kuru vidū ir gan dažādu dzelzceļa infrastruktūras elementu ražotāji, gan celtniecības kompānijas, kas specializējušās tieši dzelzceļa nozarē, Baltijas valstīs interesē iespējas līdzdarboties „Rail Baltica” projektā.
Līgums par šā projekta izpildes un finansēšanas noteikumiem tika parakstīts aizvadītajā nedēļā.
Volkers atklāja, ka britu dzelzceļa industrijas uzņēmumi jau nedaudz līdzdarbojušies projekta priekšizpētes stadijā un cer iesaistīties arī tā tālākā īstenošanā. Piemēram, Lielbritānijas kompānija “Aecom” jau ir strādājusi pie šī projekta.
“Mūsu biedrs ir „Hitachi”, kas arī Lielbritānijā darbojas dzelzceļa industrijā, viņi arī šonedēļ ir šeit. Mums ir arī vairāki piegādātāji, kas specializējas šajā industrijā,” stāstīja Volkers.
“Bet Dzelzceļa industrijas asociācija ir izveidota jau 1875. gadā un kopumā pārstāv gandrīz divus simtus piegādātāju. Daži no tiem ir ļoti ieinteresēti projektos šeit, protams, ne visi, mūsu misija ir samērā maza. Bet pilnīgi noteikti, šie piegādātāji interesējas par iespējām piegādāt savus ražojumus nozarei, kurā mums ir gan prasmes, gan pieredze,” atzina Volkers.
"Brexit" un interese par ES projektu
Londona oficiāli par izstāšanos no Eiropas Savienības grasās paziņots līdz nākamā gada marta beigām. Savukārt pēdējā laikā asi kritizētā Brisele Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera personā revanšējās, norādot, ka britiem nevajadzētu cerēt uz kādām pielaidēm no pārējām Eiropas Savienības valstīm – palicējām. Par to, ka pastāv tā dēvētā cietās izstāšanās pozīcija, tika runāts jau pirmajās stundās pēc ziņām par “Brexit iznākumu.”
Par spīti šim noskaņojumam britu tirdzniecības delegācija ir Rīgā, cerībā veicināt savas valsts uzņēmumu iesaisti “Rail Baltic” projektā.
Tomēr Briseles, kā arī Parīzes un Berlīnes pozīcijās ir daudz būtiskāki iemesli par emocijām, kādēļ Centrālās un Austrumeiropas valstis mudina būt par cietu nostāju savās individuālās sarunās ar britiem. Lielbritānija, sniedzot iespējas austrumeiropiešiem strādāt un pelnīt vairāk nekā pašu mājās, kļuvusi par būtisku ienākuma avotu, tādējādi arī sociāli stabilizējošu faktoru daudzās valstīs.
Taču britu dāvātajai piekļuvei savam darba tirgum, ir arī sava cena. Tiesa, šāds diskusiju līmenis nav vis tirdzniecības delegāciju, bet paralēli notiekošo politiķu un amatpersonu diskusiju ziņā.
“Mēs tomēr vēl arvien esam Eiropa un esam Eiropas draugi un vēlamies ciešas saites arī turpmāk. Un mums būs jāpaļaujas, ka mūsu politiķi un Eiropas politiķi panāk labāko iespējamo vienošanos visiem,” pauda Vokers.
Sākotnēji nacionālo uzņēmēju neizpratni visās Baltijas valstīs izraisīja ziņas, ka projektu lielākoties īstenos ārvalstu kompānijas ar attiecīgu pieredzi šajā jomā. Tomēr vēlāk vietējie politiķi steidza uzsvērt, ka pašmāju kompānijām būs daudz iespēju tikt pie apjomīgiem pasūtījumiem.
Jau izskanējis, ka Igaunija nacionālā līmenī izsludinātu konkursus par 142 miljoniem eiro, Lietuva – par 144 miljoniem, bet Latvija – par 246,6 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" sestdien, 8.oktobrī, parakstījusi līgumu par "Rail Baltica" izpildes un finansēšanas nosacījumiem, tā noslēdzot visu līgumu parakstīšanas procesu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā, 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
