LTV: Viens no pirmajiem Jūsu paziņojumiem nāca pat vēl pirms ievēlēšanas. Vēstulē Igaunijas tautai pieminējāt cilvēku aizsniegšanu - runāt ar tiem, kas vīlušies politiskajās partijās, politikā un valsts dzīvē kopumā. Ņemot vērā ierobežotās Igaunijas prezidenta pilnvaras, ko gan varēsit darīt šajā ziņā?
Kersti Kaljulaida: Tādēļ teicu, ka turpināšu runāt ar cilvēkiem. Ļoti daudz sapratnes var panākt, izskaidrojot sacīto, izskaidrojot lēmumus. Tomēr tāpat arī cenšoties pārliecināt cilvēkus, ka ikkatrās pretrunās ir arī kāds kopīgs pamats. Vienmēr ir iespējams vismaz tik daudz, kā vienoties par to, kas ir problēma. Un tad to var sākt risināt — nākt kopā un meklēt labus risinājumus.
Domāju, ka mūsdienu diskusiju kvalitāte nedaudz cieš no skatījuma īstermiņā. Iespējams, tas tādēļ, ka atrodamies vien sociālo mediju pirmajā desmitgadē. Mans mērķis šo piecu gadu laikā būtu nodrošināt, ka šādās diskusijās Igaunijas ļaudis un politiķi neaizmirst par nākotni.
Mēs bieži runājam par to, ka nedrīkst aizmirst pagātni. Un tas arī ir ļoti svarīgi. Taču, lūdzu, atcerieties arī par nākotni!
Igaunijai jāpatur prātā, ka strādājam saviem mazbērniem!
Tēze par runāšanu ar cilvēkiem un izskaidrošanu viņiem ir dzirdēta. Un tas vienmēr izklausās pēc tā, ka augstu stāvoši politiķi saka - problēma ir cilvēku pusē, viņu uztvere. Bet varbūt problēma tomēr ir arī otrā pusē?
Noteikti ne. Nekad un neviena problēma negulstas uz vienu no pusēm. Vēl jo vairāk – cilvēki nevar būt problēma. Tas nav iespējams! Un es noteikti nedomāju to tā, ka cilvēki nesaprot. Mūsdienu dzīve ir ļoti aizņemta. Ir jābūt ļoti konkrētam, īsam un asam, skaidrojot lietas. Ir jārunā tieši par lietu.
Jocīgā kārtā mediji man pārmetuši īsas un asas atbildes. Taču, atklāti runājot, ļaudīm nav tik daudz laika. Ir jāatrod būtība. Jānonāk pie galvenā jautājuma. Un tam ir jābūt ļoti, ļoti skaidram.
Visām trim Baltijas valstīm 20.gadsimta beigās un 21.gadsimtā pamīšus bijuši prezidenti, kas pavērsa starptautisko uzmanību ne tikai uz savu valsti, bet Baltijas valstīm kopumā. Vai Jums ir šī griba un apņēmība sasniegt šādu starptautisku aptvērumu?
Noteikti! Domāju, ka mana pieredze, 12 gadus kā Igaunijas pārstāvei strādājot Eiropas Auditoru padomē, dod man labu priekšstatu par aktuālajiem Eiropas jautājumiem un problēmām. Tāpat arī ļoti labi saprotu, kā darbojas Eiropa. Man ir reālistisks priekšstats par to, ko var sagaidīt. Raugos uz sadarbību nākotnē. Un, pat ja Igaunijas prezidents nepiedalās Eiropadomes sanāksmēs, tomēr es jūtu, ka mans pienākums ir likt lietā manas zināšanas, lai veicinātu kopējās Eiropas projektu.
Kad Ilvesa kungs vēl nebija prezidents – tas bija viņa ārlietu ministra karjeras laikā –, viņam bija sarežģīts viedoklis par Baltijas valstu vienotību. Kādas ir Jūsu domas? Jūs pirmajā valsts vizītē devāties uz Somiju. Ilvess, lai kādas bija viņa domas par Baltijas vienotību, abās pirmajās prezidentūras vizītēs apmeklēja Latviju.
Jau vakar vakarā es biju šeit. Un vakariņu galda atmosfērā ir varbūt pat vieglāk kaldināt tuvas un draudzīgas attiecības. Tādēļ es varbūt neizceltu šo pāris stundu laika starpību, ar kādu apmeklēju Somiju un Latviju. Domāju - tas nav svarīgi.
Tas, kas man ir svarīgi, ka mums būtu līdzīgi domājošu valstu kopība Eiropas Savienības valstu kopībā. Un tas ir svarīgi. Mēs esam valstis ar līdzīgu politiskās un ekonomiskās situācijas uztveri. Iespējams, arī līdzīgu uztveri par to, kas tagad darāms Eiropas Savienībai. Attiecībā uz "Brexitu" un citiem izaicinājumiem, ar ko Eiropas Savienība sastopas. Mūsu valstis ir līdzīgas izmēros, ienākumu līmenī un ģeogrāfiski. Un noteikti mēs ļoti cieši strādāsim kopā arī Eiropas Savienībā.
Es tomēr patincināšu tālāk. Vai, raugoties nākotnē, triju māsu – pie Baltijas jūras stāvošo valstu - metaforu redzat kā apgrūtinājumu vai priekšrocību?
Beniluksa valstis
Tā ir ekonomiska savienība, kas apvieno trīs kaimiņvalstis: Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Līdzīgi ir ar valstīm mūsu reģionā. Kas ir mazas, bet līdzīgi domājošas, atbalsta atvērtu ekonomiku un dzīvo taupīgi - ar līdzsvarotu budžetu un netērējoties pārlieki. Mums ir tik daudz līdzīgā. Mums cieši jāstrādā kopā. Tas ir tas, kas mums jādara.
Nevēlos lietot šos spēcīgi pārslogotos vārdus kā Ziemeļvalstis vai Baltijas valstis. Es saku – Ziemeļu Benilukss. Un ar to es domāju līdzīgi domājošas valstis Eiropas Savienības ziemeļu daļā.
Pārmaiņus - nesen dzirdēju igauņu anekdoti par latviešiem. ...
Un arī no otras puses tādu ir daudz. 12 gadus sēdēju līdzās kolēģim no Latvijas Auditoru padomē. Tādēļ es zinu par daudzām latviešu anekdotēm par igauņiem.
Lūk, un tagad, pārmaiņas pēc, ir anekdote, ko igauņi stāsta par latviešiem. Tā ir šāda: “Latviešiem nudien viss ir labāks nekā igauņiem... arī kaimiņi”. Bet, nopietni runājot, Latvijā patiesi mēs salīdzināmies ar Igauniju it visā - vai runa būtu par veselības aprūpi, pensijām, algām, ceļiem un sociālo nodrošinājumu kopumā. Vai ir kaut kas, kas Latvijā tomēr ir labāks nekā Igaunijā, atskaitot to, ka igauņi ir mūsu kaimiņi?
Tas ir gluži normāli. Tāpat arī mēs Igaunijā domājam par Somijas ceļiem un somu sociālo nodrošinājumu. Un salīdzinām sevi arī ar attīstītākajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Tomēr, no otras puses, mēs Igaunijā arī saprotam, ka, piemēram, publiskā sektora digitalizācijā, kur plaši lietojam datortehnoloģijas, esam pat daudz labāki nekā daudzas attīstītās valstis. Un domāju, līdzīgs stāsts pastāv starp jebkurām divām valstīm. Tām ir stiprās un vājās puses.
Lūk, ļoti, ļoti vienkāršs piemērs no ekonomikas – Latvija tāpat kā Igaunija arīdzan ir eiro zonas valsts. Tātad nevienā no abām valstīm nav nekādu valūtas risku tirdzniecībai Eiropas Savienības ietvaros.
Un Latvijā ienākumu līmenis ir nedaudz zemāks nekā Igaunijā. Bet tas nozīmē arī to, ka šobrīd Latvija ir pievilcīgāka tiešajām ārvalstu investīcijām.
Investori raugās, kā labāk veidot savu izmaksu struktūru un rada darba vietas tur, kur izmaksas ir labāk kontrolējamas. Igaunija varētu būt tuvāka vidēju ienākumu slazdam, sasniedzot griestus, pēc kura šādas investīcijas vairs neienāk. Tāpēc tagad mums būs jāmaina savs modelis. Un būtu bezjēdzīgi diskutēt, vai mums konkurēt ar Latviju vai ne. Tas nav jautājums.
Jautājums ir – kur katrs atrodas savā attīstībā atkarībā no lēmumiem, kas tika pieņemti, un lēmumiem, kurus gatavi pieņemt šodien. Šodien Igaunija smagi strādā, lai padarītu mūsu valsti vēl efektīvāku. Lai vēl vairāk atvieglotu biznesa orientētiem cilvēkiem komunikāciju ar valdību, piemēram, nodokļu dienestu. Tas ir mūsu ceļš. Jūsu ceļi var būt citādi. No otras puses, kaut kas no tā, ko mēs esam darījuši, kaut kādās lietās varbūt var kalpot par modeli arī jums. Un tāpat arī otrādi.
