Krievu valodā raidošam medijiem būtu dīvaini ignorēt Baltiju
Imants Frederiks Ozols, LTV: Artjom, pastāstiet par mērķi jūsu braucienam uz Rīgu! Saprotu, ka tas saistīts ar BBC darba izvēršanu, strādājot un raidot uz Baltijas valstīm!
Artjoms Liss, BBC: Patiešām. BBC vispasaules ziņu dienests paplašinās. Viena no tā daļām ir BBC dienests krievu valodā. Arī tas paplašinās.
Mums ir nodoms ievērojami palielināt savu korespondentu skaitu visā pasaulē, arī Baltijas reģionā.
Turklāt domājam arī par attiecību veidošanu ar vietējām raidsabiedrībām šajā reģionā. Meklējam sadarbības partnerus. Varētu teikt – tas ir iepazīšanās brauciens.
LTV: Un tomēr. Ar ko tas ir saistīts? Arī Latvijā bija lasāms par to, kā BBC, gluži otrādi, samazina raidīšanas apjomu. Tika slēgta apraide dažādu viļņu diapazonos, slēdza arī redakcijas citās valodās. Bet piepeši – tiek izvērsts darbs. Un tas notiek iezīmīgā laikā. Laikā pēc Krimas pievienošanas un uz notiekošā fona Ukrainas austrumos. Turklāt arī uz tā fona, ka visas trīs Baltijas valstis – bet gan jau ne tikai mēs – runājam par propagandu, kas nāk no Krievijas puses.
BBC: Raugoties no visa BBC skatu punkta kopumā, darbs šeit – Baltijas reģionā – ir vien maza daļa no tā, ko dara BBC. Šobrīd vispasaules ziņu dienests palielinās. Tiek radīti jauni dienesti citās valodās. Tas nav tikai šeit, bet visā pasaulē – Āzijā, Āfrikā. Ziņas krievu valodā ir viens no dienestiem, kas saņēma papildu finansējumu.
Mēs – pašā krievu dienestā – sākām domāt, kur atrodas mūsu auditorija? Kur atrodas tā krievu valodā runājošā auditorija, kurai mēs vēlamies strādāt un par kuru vēlamies stāstīt. Saprotams, ka šajā sakarā ignorēt Baltijas reģionu būtu dīvaini.
Pārliecība, ka starptautisks saturs interesēs krievu valodā runājošos
LTV: Uzsākot tādu projektu, kas tomēr ir arī biznesa projekts, tiek vērtēta arī priekšteču pieredze. Visās trijās Baltijas valstīs sabiedriskie mediji ir centušies aizsniegt krievvalodīgo auditoriju. Taču šobrīd paceļas balsis, ka tas nav bijis pārāk veiksmīgi. Un patiešām atsevišķu raidījumu reitingi nav izcili. Ar ko tas izskaidrojams?
BBC: Neesmu gatavs runāt par to, ar ko tas saistīts Baltijas tirgū. Nepietiekami labi to zinu.
LTV: Taču jums uz to nācās atbildēt, ja rēķināties ar krieviski runājošo auditoriju britu raidsabiedrībai.
BBC: Man izskatās, ka par visu svarīgāks ir saturs.
Tas, par ko tiek vēstīts auditorijai. Ne mirkli nešaubos, ka Baltijas raidsabiedrības strādā profesionāli un sniedz auditorijai to, ko tā vēlas. Bet mēs varam sniegt ko citu. Varam piedāvāt starptautisku saturu, kas veidots atbilstoši visaugstākajiem BBC profesionālajiem standartiem. Manuprāt, šādam saturam auditorija atradīsies.
LTV: Bet vai viņus – krieviski runājošo auditoriju – tas interesē? Ja runājat tikai par starptautisko saturu, tad tāds pieejams jau šodien. Jo īpaši internetā tas atrodams. Bet jums ir arī apraide Krievijas Federācijā.
BBC:
Domāju - ļoti svarīgi, ka atšķiramies no daudziem citiem medijiem ar jau šobrīd milzīgo korespondentu tīklu visā pasaulē. Nevienam nav tik daudz korespondentu tik daudzās valstīs kā BBC.
Tā ir milzīga konkurences priekšrocība. Turklāt ļoti daudz strādājam jaunajos, digitālajos formātos. Cenšamies veidot tādu apraidi, kas ir aktuāla jau tagad, gan arī būs aktuāla vēl pēc septiņiem astoņiem un desmit gadiem. Manuprāt, šajā ziņā – arī žurnālistikas nākotnes izpētē, tostarp televīzijas darbā – mēs apsteidzam daudzus. To es saku ar lepnumu. Attiecībā uz mūsu pašreizējo auditoriju, ja aplūkojam interneta vietni BBC_Russian.com, tad jau šobrīd tai ir ļoti liela auditorija ar sešiem miljoniem unikālo lietotāju mēnesī. Tam klāt arī televīzijas auditorija Krievijas iekšienē. Tādēļ pieprasījums pēc tā, ko darām, ir. Tas ir diezgan liels.
Lasa gan prorietumnieciski, gan prokremliski domājošie
LTV: Bet, ja atgriežamies pie notikumiem Ukrainā. Vai pēc tiem pieauga pieprasījums pēc tāda satura, ko nodrošina Rietumu mediji? Jo tas ievērojami atšķiras no Kremļa skatu punkta.
BBC: Nevaru runāt par Rietumu medijiem kopumā. Varu runāt tikai par BBC.
Mēs pieredzējām nepārprotamu un milzīgu intereses lēcienu Ukrainas notikumu karstākajā punktā.
Saprotams, ka pašlaik, kad ziņu karstums ir mazinājies, nedaudz mazinājusies arī auditorijas interese pēc tā. Tostarp gan attiecībā uz ziņām no tā reģiona, gan arī kopumā pēc tā, ko darām. Tas ir gluži normāli. Būdams ar ziņām saistīts cilvēks, jūs, protams, saprotat, kādēļ tā notiek. Bet, kad notikumi, tā sakot, bija pašā vilnī, mūsu auditorija bija ievērojami lielāka nekā tagad. Man tas ir labs pierādījums tam, ka ļaudīm ļoti svarīgs tas skatu punkts, ko sniedzam mēs. Neangažēts, neitrāls un objektīvs skatu punkts.
LTV: Jāatzīst, ļaudis šobrīd tiek neviļus iedalīti prorietumnieciskajos un prokremliskajos. Tie, kas vēlējās jūsu saturu, tie ir tikai prorietumnieciskie vai arī tie, kuriem patiešām šķiet pievilcīgs Putina skatu punkts un Krievijas īstenotā politika?
BBC:
Atgriežoties pie šiem divus trīs gadus senajiem notikumiem [kara sākums Ukrainā], jāatzīst, ka saņēmām vienādu skaitu vēstuļu gan no tiem, kas atbalsta Kremļa skatu punktu, gan Rietumu skatu punktu. No tā attiecīgi secināms, ka mūs lasīja gan vieni, gan otri.
Saprotams, no skaitļu analīzes viedokļa var redzēt, kur atrodas auditorija un ko lasa, bet nezinām, kas notiek galvās. Taču pēc netiešām norādēm secināms, ka mūs lasīja gan vieni, gan otri. Domāju, tas tieši tādēļ, ka esam viens no nedaudzajiem raidītājiem, kas par stūrakmeni uzstāda pilnīgu neitralitāti, pilnīgu objektivitāti un līdzsvaru.
