Astoņi miljoni upuru
Vienošanās paredz, ka kaujinieki noliks ieročus un pārtaps par partiju, tādējādi izbeidzot pēdējo karu Rietumu puslodē. Starptautiskā prese nododas minējumam, vai Kolumbijas prezidents un revolucionāru līderis varētu būt arī nākamās Nobela miera prēmijas saņēmēji? Ja līgums darbosies un tam sekos arī citas kaujinieku grupas, ne tikai Kolumbija, bet liela daļa Latīņamerikas varētu piedzīvot dramatiskas pārmaiņas. Bet to rezultāts atbalsotos arī Eiropas Savienības (ES) drošībā un ekonomikā.
Miers pēc 267 162 nāvēm - tā līgumu starp Kolumbijas valdību un revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem savā pirmajā lappusē pasludināja Kolumbijas laikraksts “El Tiempo”.
Patosa pilnā ceremonijā Kartahenā tiek atzīmēts pēdējā laika lielākais politiskais sasniegums ne vien Kolumbijā, bet visā Latīņamerikā.
Karam bijuši astoņi miljoni upuru: nogalināšanas, nolaupīšanas un izvarošanas upuru.
Neskaitāmi noziegumi, kurus pastrādājušas abas konflikta puses ilgajos 52 gados. Tik gadus ilgusi šī cīņa. Ne velti “The Boston Globe” saka, ka līdz ar to beidzot noslēdzas pēdējais karš Rietumu puslodē.
Apsveikumi un cerības uz izaugsmi ekonomikā
Apsveikumi plūst no visas pasaules, tomēr sarežģītākais šādos gadījumos ir līguma izpilde.
Proti, kā nodrošināt, lai daļa cīņas biedru nepieslienas citiem džungļos mītošajiem revolucionāriem.
"Miers nav tas vārds, ko dzirdam pārāk bieži šajos grūtajos laikos. Tomēr šodien lepojamies atzīt, ka miers ir iespējams un kļūst par realitāti, ja to nolemj lūkot sasniegt labas gribas cilvēki," vienošanos novērtēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni.
"Ar saviem parakstiem un drosmi prezidents Santoss un FARC līderis Londonjo ir pāršķīruši lapu konfliktam, kurš ildzis 50 gadu, dodot Kolumbijai jaunas sākotnes iespēju un raidot cerības vēsti visai pasaulei. Man tas ir liels gods saņemt no prezidenta Santosa rokām miera vienošanās tekstu. Patiesi nožēloju, ka šodien nevaru būt Kartahenā, lai piedalītos šajā vēsturiskajā brīdī. Esmu nosūtījusi īpašo sūtni, kas pārstāv ne tikai mani, bet visus ES pilsoņus," sacīja Mogerīni.
Šobrīd Kolumbija nav vienkārši kārtējā valsts, par attiecībām ar kuru jāmaksā ES valstīm un nodokļu maksātājiem.
Attīstība Latīņamerikā pavērtu cerības uz jauniem augošiem tirgiem, kas atsauktos gan eiropiešu pārticībā, gan bloka stabilitātē.
Turklāt Dienvidamerikas bruņotie partizāni bijusi svarīga daļa narkobiznesa, bet Kolumbija ir lielākais kokaīna avots Eiropā.
Vai piedot tiem, kas slepkavoja?
Toties daudz kritiskāk uz vienošanos skatās pati Kolumbijas sabiedrība.
Šaubas, vai vienošanās darbosies, mijas ar neapmierinātību par pretimnākšanu, ko revolucionāri saņems.
"Kā jūs to iedomājaties – kaujinieki tiks atbrīvoti un daļa vēl saņems arī stipendijas? Pēc visa tā ļaunuma, ko viņi nodarījuši Kolumbijai?" retoriski vaicā grāmatu tirgotājs Ramiro Kueto.
Viņam piebalso Kartahenas iedzīvotājs Hosefe Estorinjo. "Kā jaunu cilvēku no Kartahenas - kas mani visvairāk sarūgtina, ir tas, ka valsts iestādes tagad rūpēsies par kaujiniekiem. Viņiem plaši atvērtas durvis, sarīkots referendums un tiks gādāts par tiem, kas ilgus gadus slepkavoja kolumbiešus," saka Estorinjo.
Tikām starptautiskā preses pasludinājusi Kolumbijas prezidentu Huanu Manuelu Santosu un revolucionāru līderi Rodrigo Londoņo par ticamākajiem Nobela miera prēmijas saņēmējiem.
Miera izpētes institūts Oslo gan nedaudz slāpē šo sajūsmu, norādot, ka nedrīkst ignorēt Krievijas agresiju Ukrainā un notikumus Sīrijā. Kolumbijas miera līguma slēdzējiem līdzās noteikti vērtēs arī Sīrijas Baltās ķiveres – civilos iedzīvotājus, kas glābj gaisa uzlidojumu upurus, un Krievijas cilvēktiesību cīnītāju Svetlanu Ganuškinu.
