Panorāma

«Vienotības» atskaites punkts būs pašvaldību vēlēšanas

Panorāma

Biznesa inkubatori

Ko sola Igaunijas jaunā valdība

Igaunijas jaunā valdība sāk ar taisnošanos - rietumnieciskajā orientācijā nekas nav mainījies

Nule pieredzētā valdības maiņa Igaunijā izraisījusi negaidīti lielu rietumvalstu mediju interesi un pat pieļāvumus, ka pie varas mūsu ziemeļu kaimiņvalstī nākuši prokremliski spēki. Jaunajam premjeram un Centra partijas priekšsēdētājam Jiri Ratasam atbildīgais amats nāca kopā ar pienākumu taisnoties, ka nekas Igaunijas rietumnieciskajā orientācijā un attiecībās ar Krieviju nav mainījies. Ko sola jaunā valdība un vai šāds scenārijs var atkārtoties Latvijā?

Sākotnēji gan Igaunijas nacionālisti no “Pro Patria/Res Publica” apvienības un sociāldemokrāti, no kuriem nāca arī eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, dievojās nekad nesadarboties ar Igaunijas Centra partiju. Tomēr izrādījies, ka ar Edgara Savisāra nomaiņu partijas līdera amatā pietika, lai novērstu visus formālos šķēršļus. Pēc ceturtdaļgadsimta partijas līdera amatā, izmantojot acīmredzamās veselības problēmas, līdera vietā ir jaunās paaudzes politiķis Jiri Ratass.

Taču pat Tallinas sabiedriskais transports ar daudzinātajiem bezmaksas braucieniem – tos viņš ieviesa būdams pilsētas galva – atgādina par neērto politikas smagsvaru Savisāru. Viņš bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un pirmais atjaunotās Igaunijas premjers. Un tieši viņa vadībā noslēgts kontroversālais līgums ar Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija”. Līgums tā arī nav atsaukts. Taču centristi apgalvo – ņemot vērā starptautisko situāciju, tas nav aktīvs. Pērn “Financial Times” runāja par acīmredzamām saitēm ar Putinu. Tagad centristi uzsver – šādām runām nav pamata. Arī tas, ka vairums atbalsta centristiem nāk no Igaunijas krieviem, neatsaukšoties partijas ģeopolitiskajā orientācijā.

Igaunijas Centra partijas vicepriekšsēdētāja un ekonomikas ministre Kadri Simsone uzsvēra, ka pēc pēdējiem aptauju datiem Centra partija nepārprotami ir populārākā politiskā partija Igaunijā.

"Atbalsts mums ir par astoņiem procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā premjera partijai. Mūs neatbalsta tikai krievi. Jā, lielākā daļa krievu atbalsta mūs. Tomēr tikai ar viņu atbalstu mēs nebūtu populārākie. Esam nepārprotami orientēti uz igauņu vēlētāju. Mūsu lielākā priekšrocība ir tā, ka Centra partijā gan igauņu, gan krievu vēlētāji atrod programmu un politiķus, kas pārstāv viņu uzskatus. Tādēļ nav kā Latvijā, kur jums patiešām ir latviešu un krievu partijas. Mums ir tikai igauņu partijas. Bet viena no tām – mēs – ir arīdzan populāra mūsu krievu minoritātes vidū," viņa teica.

Amatu zaudējušais Reformu partijas valdības vadītājs Tāvi Reivass pievilcīgi atšķīrās uz abu pārējo Baltijas valstu fona. Viņa biroja komunikācija sociālajos tīklos maz atpalika no lielības ar ietekmīgiem sakariem. Nekas no neveiklā un mazrunīgā kontakta Latvijas kolēģa izpildījumā. Taču centristi uzsver – spozme rādījusies, tikai lūkojoties no malas.

"Reivasa kungs bija ārkārtīgi nepopulārs Igaunijā," sacīja Simsone. "Aptaujas rāda, ka viņš nekad nebaudīja pārliecinošus atbalsta rādītājus. Ļaudis bija neapmierināti ar viņa darbu šeit – Igaunijā. Arī Ratasa kungs ir ļoti labi izglītots un liels Igaunijas patriots. Tādēļ man nav nekādu šaubu, ka viņš iemantos atbalstu arī Rietumu līderu vidū. Viņam piemīt visas nepieciešamās īpašības."

Opozīcijā atstumtā Reformu partija pilnībā noraida kritiku par tās ekonomisko politiku. Proti, ka tā radījusi stagnāciju un labvēlīga bijusi vien lielo ienākumu guvējiem.

Tā vietā Reformu partijas parlamentāriete Laine Randjarve atgādina partijas nopelnus krīzes gados. Tieši Reformu partijas radītais budžeta uzkrājums esot palīdzējis valstij smagajā laikā.

Randjarve uzsvēra savas partijas nopelnus krīzes laikā. "Mēs tolaik varējām labāk izdzīvot tādēļ, ka Reformu partija vienmēr uzstāja uz rezervju turēšanu budžetā," viņa teica. "Tātad visus iepriekšējos gadus, sākot no divtūkstošo gadu sākuma, budžeta pārpalikumu uzkrāja. Krīzes laikā mēs to varējām likt lietā, lai pāreja uz krīzes budžetu notiktu vieglāk."

Reformu partiju, vismaz vārdos, darbs opozīcijā nebiedē. Potenciāls nākamajās vēlēšanās būšot pat vēl lielāks, jo līdz 2019.gadam vēlētāji uz savas ādas būs izjutuši kreisi orientētās politikas cenu. Ja Centra partija cer savas sociālās iniciatīvas apmaksāt, grozot nodokļu sistēmu, tad reformisti cer, ka tieši tur jaunā koalīcija lauzīs kaklu. Taču stāstam ir arī emocionālā puse - Reformu partijā jūt aizvainojumu par nacionālistu apvienību “Pro Patria/Res Publica”, kas iepriekš teikusies koalīcijā ar centristiem un sociāldemokrātiem nekad neiet.

Ja notikusi radikāla kažoka maiņa, vai šāds pārmaiņu scenārijs var notikt Latvijā?

Politologs Ivars Ījabs nešaubās, ka nav pamata jelkādām runām par to, ka Igaunija tagad pēkšņi kļūs politiski prokrieviska. "Cits jautājums, protams, ka tur ir paralēles.. ja mēs raugāmies uz Saskaņas centru un Centra partiju, tāpēc ka tā patiešām ir partija, kurai ir mazlietiņ citi priekšstati par valsts ģeopolitisko orientāciju, arī līgums ar "Vienoto Krieviju". Un par kuru vairāk nekā 70% balso arī Igaunijas krievvalodīgie, kuriem ir tieši tādi paši priekšstati ļoti bieži un tieši tā pati televīzija prātos, kas Latvijas krievvalodīgajiem. Kas tad liek domāt par to, ka tas nebūs pārāk vienkāršs partneris. Bet mums vajadzētu ņemt vērā  to, ka starp Centra partiju Igaunijā un Saskaņas partiju Latvijā ir arī diezgan ievērojamas atšķirības," sacīja politologs.

Par spīti zaudētajai vietai pozīcijā, kaut sakostiem zobiem, šīs atšķirības tomēr atzīst arī Igaunijas reformisti. Un tās uzsver arī Igauņu politiskie apskatnieki.

Randjarve atzīst, ka viena lieta ir spēlēt, ja tā varētu teikt, “spēles”, kurš kuram labāk patīk šeit. Kurš vairāk nodokļus ievāc vai vairāk tērē dažādām vajadzībām. "Taču tam, kā strādājam uz starptautiskās skatuves, tur gan jāiztiek bez jebkādām spēlēm," viņa uzsvēra.

Lai izvairītos no liekiem pārmetumiem, Centra partija pat nepretendēja uz ārlietu ministra un aizsardzības ministra amatiem. Tie atstāti nacionālistiem un sociāldemokrātiem. Toties bez spēlēm gan, iespējams, nav izticis. Tiek pieļauts, ka Rietumu mediju bažas par prokremlisko spēku nākšanas pie varas Igaunijā ir tieši reformistu nopelns.

Politikas analītiķi Ahto Lobjaku nepārsteidz, ka ārvalstu mediji vēstīja tik vienkāršotās kategorijās. Jo, pirmkārt, ārpus Igaunijas informācija par Igaunijas politiku ir grūti iegūstama, un, otrkārt, tā nerada lielu interesi ne žurnālistu, ne plašākā publikā. Taču ir vēl kāds aspekts. Tie jaunās valdības ministri, kas bijuši arī iepriekšējā koalīcijā, ir minējuši, ka Reformu partijas cilvēki cenšas manipulēt ar mediju ziņām par valdības nomaiņu. Īpaši attiecībā uz britiem, vāciešiem un amerikāņiem. Un apdraud valsts reputāciju.

Kamēr Baltijas dabā arvien pārliecinošāk nostiprinās ziema, Igaunijas politikā — negaidīts pavasaris. Lai gan stagnācija un vilšanās ar politiķu sniegumu vērojama arī Latvijā, krīzes laika varas partiju liberālie politiķi abās galvaspilsētās  cer, ka sociāli orientētā centristu politika cietīs neveiksmi, pirms maz atalgotajam vēlētāju vairākumam būs iepatikušies tās dārgie augļi.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti