1972. gada 13. oktobrī Andu kalnos avarēja Urugvajas gaisa spēku lidmašīna ar 40 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem, kas bija ceļā uz kaimiņvalsti Čīli. Daudzu neveiksmīgi sakritušu faktoru rezultātā glābēji viņus sasniedza tikai pēc diviem mēnešiem un lielākās daļas no šī traģiskā reisa dalībniekiem vairs nebija starp dzīvajiem.
Autora ziņas
Pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās Padomju Savienībā šī totalitārā lielvalsts sabruka faktiski dažu nedēļu laikā. Agrākās padomju republikas, kuras līdz tam vēl nebija pieņēmušas neatkarības deklarācijas, steidzas to darīt. Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu Augstākā Padome Kijevā pieņēma 1991. gada 24. augustā.
1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.
Tā dēvēto „Huņņu runu” Vācijas ķeizars Vilhelms II teica 1900. gada 27. jūlijā, izvadot ceļā vācu ekspedīcijas spēkus, kuriem līdz ar septiņu citu valstu armijām bija jāapspiež pret ārzemju kolonizatoriem vērstā sacelšanās Ķīnā. Runas kareivīgā, pat asinskārā retorika nāca ļoti par sliktu vācu nācijas tēlam.
Attiecību skaidrošana ar revolveru palīdzību nereti mēdza notikt tā dēvētajos „Mežonīgajos rietumos” – 19. gs. otrās puses Savienoto Valstu vidienes štatos. Šīs revolverdivkaujas kļuvušas par neatņemamu „mežonīgo rietumu” tēla sastāvdaļu. Pirmā dokumentāli fiksētā revolverdivkauja notika 1865. gada 21. jūlijā.
1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās.
Par biblioklasmu dēvē mērķtiecīgu grāmatu iznīcināšanu to satura dēļ. Spilgtākais biblioklasma piemērs ir grāmatu sārti, kuri uzliesmoja Vācijā, kad tur pie varas bija nākuši nacisti. Viss sākās ar Berlīnes Seksualitātes izpētes institūta bibliotēkas un arhīva publisku dedzināšanu 1933. gada 10. maijā.
Indija ir kļuvusi par Covid-19 pandēmijas epicentru, katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 300 000 inficēšanās gadījumu, bet kopējais gadījumu skaits šajā valstī jau pārsniedzis 20 miljonus. Par to, kā Indija nonāca līdz šādai situācijai, Latvijas Radio raidījumam “Divas puslodes” stāsta indietis Kurišingals Džoslains Soans, kurš ir bijušais Košini pilsētas mērs.
Portugāļu izcelsmes jūrasbraucējs Fernāns jeb Fernando Magelāns tiek minēts kā pirmais, kura vadītā ekspedīcija apkuģojusi apkārt zemeslodei. Diemžēl pašam Magelānam nebija lemts atgriezties no šī kuģojuma: pirms 500 gadiem – 1521. gada 27. aprīlī – Fernando Magelāns krita kaujā pret iezemiešiem Filipīnu arhipelāgā.
1950. gadā Tenzins Gjatso piecpadsmit gadu vecumā kļuva par Dalailamu – Tibetas garīgo un arī laicīgo valdnieku. Ķīnas komunistu valdība tobrīd jau bija uzsākusi Tibetas pakļaušanu savai kontrolei. Tas gan tika darīts pakāpeniski, tomēr 1959. gadā Tibetā uzliesmoja sacelšanās un 1959. gada 17. martā Dalailama bija spiests bēgt no Tibetas galvaspilsētas, lai pāris nedēļas vēlāk dotos trimdā uz Indiju.
1968. gada 5. janvārī par Čehoslovākijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru tika ievēlēts gados samērā jaunais slovāku partijas darbinieks Aleksandrs Dubčeks. Tas bija sākums tā dēvētajam Prāgas pavasarim – mēģinājumam reformēt totalitāro komunistisko sistēmu liberālākā, indivīdam pieņemamākā virzienā.
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Pārvietojoties pa Eiropas Parlamenta gaiteņiem Strasbūrā vai Briselē, ļoti iespējams, auss uztvers šo spilgti vācisko salikteni. Mazāk nekā pusgads atlicis līdz nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, kas nu jau pārdesmit gadus ir sinhronizētas ar jauna Eiropas Savienības (ES) Komisijas sastāva iecelšanu. "Spitzenkandidat", literāri latviskojams kā "vadošais" jeb "galvenais kandidāts", ir attiecīgās Eiroparlamenta frakcijas jau priekšvēlēšanu procesā izvirzīts pretendents Komisijas vadītāja amatam. Gluži kā premjera amata kandidāts nacionālā līmeņa parlamenta vēlēšanās. Tomēr politiskais process Eiropas Savienībā ne tuvu nav identificējams ar līdzīgiem procesiem nacionālā valstī kaut vai tāpēc, ka ES kā politiska struktūra joprojām ir dinamiskā un visnotaļ radošā veidošanās procesā, kurā atšķirībā no nacionālo valstu līmeņa daudz mazāk gatavu darbības modeļu, daudz vairāk eksperimentu. Un "Spitzenkandidat" ir viens šāds gadījums – joprojām neformalizēts un aprobējams.
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Vienā ziņā "Brexit" efekts jau ir neapstrīdams: domājams, nekad agrāk vēsturē ļaudis kontinentālajā Eiropā nav bijuši tik informēti par Lielbritānijas iekšpolitikas niansēm. Tagad nepieredzēts skaits eiropiešu zina, piemēram, to, ka britu valdošās partijas Parlamenta frakcija var izteikt neuzticību pašas premjeram ne biežāk kā reizi gadā. 12. decembrī, tā vietā, lai turpinātu intensīvas sarunas Strasbūrā, premjere Terēza Meja metās uz Londonu, lai izturētu šo uzticības balsojumu, un politikā ieinteresētā publika visā pārējā Eiropā sekoja šai norisei kā kādam kriketa mačam.
2015. gada nogalē, žurnāla „Rīgas Laiks” uzrunāts, es uzrakstīju izvērstu komentāru par Nīderlandes premjera Marka Rites tābrīža izteikumu: Eiropas Savienībai (ES) nelegālās imigrācijas spiediena dēļ draud sabrukums kā Romas impērijai. ES tobrīd piedzīvoja bēgļu krīzes kulmināciju, nelegālo ieceļotāju skaitam pirmo reizi savienības vēsturē pārsniedzot miljonu gada laikā. Grieķija, kļuvusi par pirmo pieturu Sīrijas, Afganistānas un Irākas bēgļu tūkstošiem, slīka šais cilvēku plūdos, nespēdama īstenot vispārpieņemto patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību. Cilvēku vilnis vēlās tālāk cauri Balkāniem, tiecoties sasniegt pārtikušāko un ieceļotājiem draudzīgāko Eiropas daļu, pirmām kārtām Vāciju.
Pēc reformācijas laika arvien biežāk redzam, ka tirgojoties un visur parādās nauda. Tas ir starta šāviens banku attīstībai. Ja paskatāmies darījumu sarakstes agro jauno laiku posmā, redzam, tirgotāji arvien vairāk norēķinās caur bankām, Latvijas Radio raidījumā “Nauda laiku lokos” atklāj vēsturnieks Gvido Straube.
Iemesli un faktori, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā pirms simt gadiem un noveda pie iespējas šīm valstīm pasludināt neatkarību, bija atšķirīgi. Ja Latvijai galvenais mērķis bija tikt galā ar vācu iebrucējiem, tad igauņiem tas bija sekundāri. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Šīs dienas acīm” skaidro Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītājs militārais vēsturnieks Arts Johansons.