Eduards Liniņš

Latvijas Radio komentētājs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

13.10.21

Šī diena vēsturē: Traģiskā aviokatastrofa un nežēlīgā izdzīvošanas cīņa Andu kalnos

1972. gada 13. oktobrī Andu kalnos avarēja Urugvajas gaisa spēku lidmašīna ar 40 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem, kas bija ceļā uz kaimiņvalsti Čīli. Daudzu neveiksmīgi sakritušu faktoru rezultātā glābēji viņus sasniedza tikai pēc diviem mēnešiem un lielākās daļas no šī traģiskā reisa dalībniekiem vairs nebija starp dzīvajiem.

13. oktobris, 2021, 11:22

11.10.21

Šī diena vēsturē: Ar Einšteina parakstītu vēstuli Rūzveltam sākas kodolieroču ēra

1939. gada 11. oktobrī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Franklins Delano Rūzvelts saņēma vēstuli ar pasaulslavenā fiziķa, Nobela prēmijas laureāta Alberta Einšteina parakstu. Šai vēstulei ir tiešs sakars ar kodolieroču ēras aizsākumu pasaulē.

11. oktobris, 2021, 15:27

27.08.21

Šī diena vēsturē: Izdod pirmo «Ginesa rekordu grāmatu»

„Ginesa rekordu grāmata”, kuras pirmizdevums nāca klajā 1955. gada 27. augustā, sākotnēji bija plānota kā slavenā alus ražotāja reklāmas projekts, taču izrādījās ļoti ienesīgs pasākums.

27. augusts, 2021, 14:47

25.08.21

Šī diena vēsturē: Vācu okupanti noposta Lēvenas pilsētu Beļģijā

Lēvenas pilsētas nopostīšana Beļģijā, kas ilga no 1914. gada 25. līdz 30. augustam, bija viens no Pirmā pasaules kara vācu okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem.

25. augusts, 2021, 13:15

24.08.21

Šī diena vēsturē: Pēc puča izgāšanās pieņem Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu

Pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās Padomju Savienībā šī totalitārā lielvalsts sabruka faktiski dažu nedēļu laikā. Agrākās padomju republikas, kuras līdz tam vēl nebija pieņēmušas neatkarības deklarācijas, steidzas to darīt. Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu Augstākā Padome Kijevā pieņēma 1991. gada 24. augustā.

24. augusts, 2021, 15:51

23.08.21

Šī diena vēsturē: Paraksta Molotova–Ribentropa paktu

1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.

23. augusts, 2021, 12:00

27.07.21

Šī diena vēsturē: Vācijas ķeizars Vilhelms II saka «Huņņu runu»

Tā dēvēto „Huņņu runu” Vācijas ķeizars Vilhelms II teica 1900. gada 27. jūlijā, izvadot ceļā vācu ekspedīcijas spēkus, kuriem līdz ar septiņu citu valstu armijām bija jāapspiež pret ārzemju kolonizatoriem vērstā sacelšanās Ķīnā. Runas kareivīgā, pat asinskārā retorika nāca ļoti par sliktu vācu nācijas tēlam.

27. jūlijs, 2021, 15:24

21.07.21

Šī diena vēsturē: Pirmo reizi dokumentāli fiksē revolverdivkauju

Attiecību skaidrošana ar revolveru palīdzību nereti mēdza notikt tā dēvētajos „Mežonīgajos rietumos” – 19. gs. otrās puses Savienoto Valstu vidienes štatos. Šīs revolverdivkaujas kļuvušas par neatņemamu „mežonīgo rietumu” tēla sastāvdaļu. Pirmā dokumentāli fiksētā revolverdivkauja notika 1865. gada 21. jūlijā.

21. jūlijs, 2021, 12:54

13.07.21

Šī diena vēsturē: Jauna muižniece nogalē Žanu Polu Maratu – vienu no Lielās Franču revolūcijas līderiem

Žans Pols Marats bija viens no Lielās Franču revolūcijas līderiem, radikālā politiskā virziena ideologs un publicists. 1793. gada 13. jūlijā viņu atentātā nogalināja jauna provinces muižniece un mērenāku revolucionāro uzskatu piekritēja Šarlote Kordē.

13. jūlijs, 2021, 10:12

07.07.21

Šī diena vēsturē: Žannu d'Arku pēc nāves attaisno apsūdzībās

1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās.

7. jūlijs, 2021, 11:43

06.07.21

Šī diena vēsturē: Uz sārta sadedzina čehu teologu Husu – Lutera priekšteci

Mārtiņa Lutera priekštecis cīņā par katoļu baznīcas reformēšanu bija čehu teologs, Prāgas Kārļa universitātes rektors Jans Huss. Katoļu baznīcas koncilā Konstancē viņš tika pasludināts par ķeceri un sadedzināts sārtā 1415. gada 6. jūlijā.

6. jūlijs, 2021, 9:41

10.05.21

Šī diena vēsturē: Berlīnē dedzina Seksualitātes izpētes institūta grāmatas

Par biblioklasmu dēvē mērķtiecīgu grāmatu iznīcināšanu to satura dēļ. Spilgtākais biblioklasma piemērs ir grāmatu sārti, kuri uzliesmoja Vācijā, kad tur pie varas bija nākuši nacisti. Viss sākās ar Berlīnes Seksualitātes izpētes institūta bibliotēkas un arhīva publisku dedzināšanu 1933. gada 10. maijā.

10. maijs, 2021, 13:32

04.05.21

Indietis par valdības kļūdām: neviens negaidīja tik spēcīgu pandēmijas otro vilni

Indija ir kļuvusi par Covid-19 pandēmijas epicentru, katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 300 000 inficēšanās gadījumu, bet kopējais gadījumu skaits šajā valstī jau pārsniedzis 20 miljonus. Par to, kā Indija nonāca līdz šādai situācijai, Latvijas Radio raidījumam “Divas puslodes” stāsta indietis Kurišingals Džoslains Soans, kurš ir bijušais Košini pilsētas mērs.

4. maijs, 2021, 14:51

27.04.21

Šī diena vēsturē: Magelāns krīt kaujā pret iezemiešiem

Portugāļu izcelsmes jūrasbraucējs Fernāns jeb Fernando Magelāns tiek minēts kā pirmais, kura vadītā ekspedīcija apkuģojusi apkārt zemeslodei. Diemžēl pašam Magelānam nebija lemts atgriezties no šī kuģojuma: pirms 500 gadiem – 1521. gada 27. aprīlī – Fernando Magelāns krita kaujā pret iezemiešiem Filipīnu arhipelāgā.

27. aprīlis, 2021, 15:52

24.04.21

Šī diena vēsturē: Dibina lielāko grāmatu krātuvi pasaulē – ASV Kongresa bibliotēku

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēka, kas 1800. gada 24. aprīlī tika nodibināta pamatā šīs likumdevēju institūcijas vajadzībām, faktiski atbilst nacionālās bibliotēkas statusam. Tās grāmatu krājums ir šobrīd lielākais pasaulē.

24. aprīlis, 2021, 9:13

20.04.21

Šī diena vēsturē: Pirmais eiropietis atgriežas dzīvs no «zelta pilsētas» Āfrikā

1828. gada 20. aprīlī franču ceļotājs Renē Kaijē (attēlā), uzdodamies par Ēģiptes arābu, ieradās Timbuktu pilsētā pie Nigēras upes, tagadējās Mali teritorijā. Viņš kļuva par pirmo eiropieti, kuram izdevās apmeklēt šo savulaik leģendāro Āfrikas pilsētu un atgriezties no turienes dzīvam.

20. aprīlis, 2021, 11:25

12.04.21

Aprīlis vēsturē: «Holokausta arhitektu» Ādolfu Eihmani sāk tiesāt Jeruzalemē

1961. gada aprīlī Jeruzalemē sākas tiesas prāva pret kara noziegumos apsūdzēto nacistu drošības iestāžu darbinieku Ādolfu Eihmani.

12. aprīlis, 2021, 12:24

07.04.21

Šī diena vēsturē: Prāgā 1348. gadā dibina pirmo universitāti Centrāleiropā

Pirmā universitāte Centrāleiropā bija Kārļa universitāte Prāgā. Tās dibinātājs, Svētās Romas impērijas ķeizars un Bohēmijas karalis Kārlis IV Luksemburgs savu privilēģiju universitātei piešķīra 1348. gada 7. aprīlī.

7. aprīlis, 2021, 12:45

17.03.21

Šī diena vēsturē: Tibetas līderis Dalailama dodas trimdā

1950. gadā Tenzins Gjatso piecpadsmit gadu vecumā kļuva par Dalailamu – Tibetas garīgo un arī laicīgo valdnieku. Ķīnas komunistu valdība tobrīd jau bija uzsākusi Tibetas pakļaušanu savai kontrolei. Tas gan tika darīts pakāpeniski, tomēr 1959. gadā Tibetā uzliesmoja sacelšanās un 1959. gada 17. martā Dalailama bija spiests bēgt no Tibetas galvaspilsētas, lai pāris nedēļas vēlāk dotos trimdā uz Indiju.

17. marts, 2021, 12:11

06.01.21

Šī diena vēsturē: Rūzvelts saka vēsturisko «Četru brīvību runu»

Tā dēvētā „Četru brīvību runa”, ar kuru Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājās ASV Kongresā 1941. gada 6. janvārī, tiek uzskatīta par vienu no amerikāņu un visas pasaules demokrātiskās domas programatiskiem tekstiem.

6. janvāris, 2021, 11:22

05.01.21

Šī diena vēsturē: Čehoslovākijā pie varas nāk Prāgas pavasara aizsācējs Dubčeks

1968. gada 5. janvārī par Čehoslovākijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru tika ievēlēts gados samērā jaunais slovāku partijas darbinieks Aleksandrs Dubčeks. Tas bija sākums tā dēvētajam Prāgas pavasarim – mēģinājumam reformēt totalitāro komunistisko sistēmu liberālākā, indivīdam pieņemamākā virzienā.

5. janvāris, 2021, 11:36

06.01.19

Eduards Liniņš: 2019. – ES amatpersonu nomaiņas gads

Nākamais – 2019.gads – Eiropas Savienībā ir vēlēšanu un amatpersonu nomaiņas gads. Tā noslēgumā vairumā nozīmīgāko savienības posteņu mēs redzēsim jaunas personālijas. Par to šeit īss pārskats.

6. janvāris, 2019, 13:07

03.01.19

Eduards Liniņš: Krievijas impērijas atgriešanās

Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.

3. janvāris, 2019, 10:00

02.01.19

Eduards Liniņš: Kas ir «Spitzenkandidat»?

Pārvietojoties pa Eiropas Parlamenta gaiteņiem Strasbūrā vai Briselē, ļoti iespējams, auss uztvers šo spilgti vācisko salikteni. Mazāk nekā pusgads atlicis līdz nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, kas nu jau pārdesmit gadus ir sinhronizētas ar jauna Eiropas Savienības (ES) Komisijas sastāva iecelšanu. "Spitzenkandidat", literāri latviskojams kā "vadošais" jeb "galvenais kandidāts", ir attiecīgās Eiroparlamenta frakcijas jau priekšvēlēšanu procesā izvirzīts pretendents Komisijas vadītāja amatam. Gluži kā premjera amata kandidāts nacionālā līmeņa parlamenta vēlēšanās. Tomēr politiskais process Eiropas Savienībā ne tuvu nav identificējams ar līdzīgiem procesiem nacionālā valstī kaut vai tāpēc, ka ES kā politiska struktūra joprojām ir dinamiskā un visnotaļ radošā veidošanās procesā, kurā atšķirībā no nacionālo valstu līmeņa daudz mazāk gatavu darbības modeļu, daudz vairāk eksperimentu. Un "Spitzenkandidat" ir viens šāds gadījums – joprojām neformalizēts un aprobējams.

2. janvāris, 2019, 10:06

01.01.19

Eduards Liniņš: Junkers un viņa laiks

1. janvāris, 2019, 10:00

31.12.18

Eduards Liniņš: Kam vajadzīgs Makrons?

31. decembris, 2018, 13:09

30.12.18

Terēza Meja pie «Brexit» stūres - taktiķe vai avantūriste?

Vienā ziņā "Brexit" efekts jau ir neapstrīdams: domājams, nekad agrāk vēsturē ļaudis kontinentālajā Eiropā nav bijuši tik informēti par Lielbritānijas iekšpolitikas niansēm. Tagad nepieredzēts skaits eiropiešu zina, piemēram, to, ka britu valdošās partijas Parlamenta frakcija var izteikt neuzticību pašas premjeram ne biežāk kā reizi gadā. 12. decembrī, tā vietā, lai turpinātu intensīvas sarunas Strasbūrā, premjere Terēza Meja metās uz Londonu, lai izturētu šo uzticības balsojumu, un politikā ieinteresētā publika visā pārējā Eiropā sekoja šai norisei kā kādam kriketa mačam.

30. decembris, 2018, 11:22

27.12.18

Eduards Liniņš: Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā biedēs ar ļaužu plūdiem

2015. gada nogalē, žurnāla „Rīgas Laiks” uzrunāts, es uzrakstīju izvērstu komentāru par Nīderlandes premjera Marka Rites tābrīža izteikumu: Eiropas Savienībai (ES) nelegālās imigrācijas spiediena dēļ draud sabrukums kā Romas impērijai. ES tobrīd piedzīvoja bēgļu krīzes kulmināciju, nelegālo ieceļotāju skaitam pirmo reizi savienības vēsturē pārsniedzot miljonu gada laikā. Grieķija, kļuvusi par pirmo pieturu Sīrijas, Afganistānas un Irākas bēgļu tūkstošiem, slīka šais cilvēku plūdos, nespēdama īstenot vispārpieņemto patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību. Cilvēku vilnis vēlās tālāk cauri Balkāniem, tiecoties sasniegt pārtikušāko un ieceļotājiem draudzīgāko Eiropas daļu, pirmām kārtām Vāciju.

27. decembris, 2018, 17:10

20.05.18

Ieskats sociālismā: Industrializācijas un apgaismības bērna nemitīgās pārvērtības

Sociālismu, kas kā ideju sistēma tapa 19. gs. pirmajā pusē, var dēvēt par industriālās revolūcijas un apgaismības laikmeta humānisma bērnu.

20. maijs, 2018, 8:17

25.04.18

Kinoteātris «Splendid Palace» Rīgā – pirmā tieši kino vajadzībām celtā ēka Baltijā

Kinoteātris “Splendid Palace” vienmēr ir uztverts kā galvenais kinoteātris Rīgā, kino skatīšanas kultūras centrs. Šogad aprit 95 gadi, kopš kino skatītājiem durvis vēra šī Baltijā pirmā kino izrādīšanas vieta, kas celta tieši kinoteātra vajadzībām.

25. aprīlis, 2018, 9:56

04.03.18

Laiks pēc reformācijas bija starta šāviens banku attīstībai. Saruna ar vēsturnieku Gvido Straubi

Pēc reformācijas laika arvien biežāk redzam, ka tirgojoties un visur parādās nauda. Tas ir starta šāviens banku attīstībai. Ja paskatāmies darījumu sarakstes agro jauno laiku posmā, redzam, tirgotāji arvien vairāk norēķinās caur bankām, Latvijas Radio raidījumā “Nauda laiku lokos” atklāj vēsturnieks Gvido Straube.

4. marts, 2018, 11:40

26.02.18

Igaunijas neatkarības pasludināšanai agrāk bija simboliska, ne ģeopolitiska nozīme. Intervija ar vēsturnieku Artu Johansonu

Iemesli un faktori, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā pirms simt gadiem un noveda pie iespējas šīm valstīm pasludināt neatkarību, bija atšķirīgi. Ja Latvijai galvenais mērķis bija tikt galā ar vācu iebrucējiem, tad igauņiem tas bija sekundāri. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Šīs dienas acīm” skaidro Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītājs militārais vēsturnieks Arts Johansons.

26. februāris, 2018, 14:27