Kannu kinofestivāls ir viens no izcilākajiem regulārajiem notikumiem pasaules kinomākslas procesā. Tā pirmo atklāšanu 1939. gadā izjauca Otrā pasaules kara sākums. Pirmo reizi tas pulcēja kino profesionāļus un entuziastus 1946. gada 20. septembrī.
Autora ziņas
1991. gada 19. septembrī divi kalnu tūristi Ectāles Alpos uz Austrijas un Itālijas robežas uzgāja ledū iesalušu cilvēka ķermeni. Kā izrādījās, mirušais bija agrā bronzas laikmeta eiropietis, tagad saukts par Eciju.
Vidzemei, atšķirībā no pārējiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, nav vienas konkrētas senās tautas saknes, tā savā ziņā ir Latvijas mikromodelis ar dažādām tradīcijām. "Tiešām ir grūti noformulēt Vidzemes identitāti, jo liekas, ka tieši latviskās identitātes kodols, visticamāk, ir šeit, Vidzemē," Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra pētniece Ieva Vītola.
1812. gada septembra vidū Krievijas impērijas veco galvaspilsētu Maskavu ieņēma imperatora Napoleona armija. Drīz pēc tam pilsētā izcēlās ugunsgrēki, kas strauji izplatījās, un 16. septembrī uguns bija pārņēmusi jau vairāk nekā pusi pilsētas.
Ugunsgrēks Smirnas (tagad Izmiras) pilsētā Turcijas rietumu piekrastē, kas uzliesmoja 1922. gada 13. septembrī, iznīcināja lielu daļu pilsētas. Dažas dienas iepriekš turku spēki bija padzinuši no šejienes Grieķijas okupācijas vienības, pēc kā pilsētā sākās izrēķināšanās ar vietējiem grieķu un armēņu iedzīvotājiem.
490. gadā pirms mūsu ēras notika Maratonas kauja, kurā Atikas grieķi iznīcināja skaitliski pārāko Persijas impērijas armiju. Ir zināms pamats teikt, ka šajā kaujā viņi nosargāja dzimstošo Eiropas civilizāciju pret absorbēšanu Āzijā. Par kaujas datumu pieņemts uzskatīt 12. septembri.
Kurš pirmais pateica sēļiem, ka viņi ir sēļi, to pateikt neviens nevar, tā vēstures eksperti diskusijā vienojās Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem”. Tas ir lībiešu dots apzīmējums, kas nostiprinājies vēstures hronikās. Tagadējās Sēlijas teritorijā un arī Daugavas labajā krastā lepnā, pašpietiekamā un savrupā cilts zināma jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
Padomju sistēma spēja turēties tikai uz represijām vai represiju draudiem, ko pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs nebija gatavs pielietot. Bez viņa Baltijas valstīm neatkarība varbūt būtu jāgaida daudz ilgāk un jāizcīna ar lielākiem upuriem. Vienlaikus Baltijas valstu neatkarība nebija tas, ko viņš vēlējās, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" vērtēja vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere.
1642. gada 6. septembrī Anglijas parlaments, neilgi pirms tam nonācis pilsoņkara stāvoklī ar karali Čārlzu I Stjuartu, aizliedza jebkādu teātru darbību Anglijā. Aizliegums palika spēkā līdz par monarhijas restaurācijai 1660. gadā un radikāli mainīja angļu teātra raksturu.
Padomju diplomātiskās misijas Kanādā šifrētāja un arī padomju militārās izlūkošanas aģenta Igora Guzenko pārbēgšana 1945. gada 5. septembrī bieži tiek minēta kā pirmais notikums aukstā kara vēsturē. Pārbēdzējs atklāja Rietumu pretizlūkošanai plašu padomju spiegu tīklu Kanādā, ASV un Lielbritānijā.
Otrais pasaules karš, sācies ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai 1939. gada 1. septembrī, noslēdzās planētas otrā malā: Tokijas līcī, uz amerikāņu līnijkuģa "Misuri" klāja, kur 1945. gada 2. septembrī Japānas valdības un armijas pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu.
Ernesta Hemingveja romāns "Sirmgalvis un jūra" ir pēdējais no viņa dižajiem darbiem, kas iznāca autora dzīves laikā. Tas nāca klajā 1952. gada 1. septembrī. Romāns ir Hemingveja daiļrades virsotne, kurā zem it kā reālistiskā vēstījuma virsslāņa slēpjas dziļa eksistenciāli simboliska jēga.
Kinetoskops – tā sauca mūsdienu filmu demonstrēšanas ierīču ciltstēvu. Tomass Alva Edisons šim savam izgudrojumam saņēma ASV patentu 1897. gada 31. augustā.
Mikelandželo skulptūra "Pieta" ir viens no visu laiku izcilākajiem tēlniecības darbiem. Sākotnēji gan tā 1498. gada 26. augustā pasūtīta ne kā Romas Sv. Pētera katedrāles interjera daļa, bet gan kā kapa piemineklis.
1944. gada jūnija sākumā Rietumu sabiedroto spēki, kuru lielāko daļu veidoja briti un amerikāņi, īstenoja desantu Normandijā un uzsāka Francijas atbrīvošanu. Tomēr galvaspilsētu Parīzi Francijas patriotiem izdevās atbrīvot pašu spēkiem. Tas notika 1944. gada 25. augustā.
1899. gada 24. augustā dzimis izcilākais argentīniešu rakstnieks un viens no dižākajiem visu laiku literātiem Horhe Luiss Borhess (1899.–1986.).
Šodien – tieši pusgadu pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu – Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu. Pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās Padomju Savienībā pirms 31 gada tā atnesa brīvību arī Ukrainā. Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu Augstākā Padome Kijivā pieņēma 1991. gada 24. augustā. Pēc Kijivas Krievzemes laikiem tūkstoš gadu senā pagātnē Ukraina kā atsevišķa valsts bija pastāvējusi vien trīs gadus.
23. augustā pirms 33 gadiem ideja par cilvēku sadošanos rokās, tā savienojot akcijā "Baltijas ceļš" trīs Baltijas galvaspilsētas, radās Igaunijas Tautas frontes līderim Edgaram Savisāram, Latvijas Radio raidījumā “Šīs dienas acīm” stāstīja publicists, savulaik Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Tā tobrīd bija pasaules vēsturē nebijusi tautu demonstrācija, pieprasot savu valstu neatkarības atjaunošanu.
Pēc PSRS diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gadā preses izdevumi Latvijā uzņēmās sava veida audzināšanas funkciju, ar ko var skaidrot lielo ilustrēto žurnālu skaitu. Tajā laikā tika izdoti tādi žurnāli kā "Zinātne un Tehnika", "Veselība", "Lauku Dzīve" un citi. Lai gan prese tika cenzēta, ar izdomu to mēģināja apiet, līdz ar to presē parādījās visai brīvdomīgs saturs, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" norādīja vēsturnieki.
1958. gada 18. augustā Amerikas Savienotajās Valstīs nāca klajā viens no izcilākajiem un arī visvairāk noliegtajiem 20. gadsimta literatūras darbiem – Vladimira Nabokova romāns "Lolita".
Viena no mīklainākajām personībām visā 20. gadsimta vēsturē – tā varētu raksturot vienu no nacistu režīma radītājiem un Ādolfa Hitlera tuvākajiem līdzgaitniekiem Rūdolfu Hesu, kurš savu dzīvi beidza ar cilpu kaklā Špandavas cietuma dārza namiņā 1987. gada 17. augustā.
"Tieši Klondaikā es atradu pats sevi. Tur tu iegūsti perspektīvu." Tā rakstīja pagājušā gadsimta sākuma amerikāņu prozaiķis Džeks Londons. Kā 21 gadu vecs jauneklis nākamais klasiķis 1897. gadā no Kalifornijas ieradās Klondaikas upes krastos Kanādas galējos ziemeļrietumos, līdzīgi desmitiem tūkstošu citu Klondaikas zelta drudža aizrauto. Zeltu Londons atrada visai maz, taču par īstu zelta dzīslu viņam kļuva klimatiski un sociāli skarbajā vidē gūtie iespaidi un dzīves izjūta, kas pārtapa neatkārtojami spilgtā un valdzinošā prozā.
Samērā nenozīmīga kauja, kas Pirenejos notika 778. gada 15. augustā starp franku karaļa Kārļa Lielā armijas vienību un vietējo basku spēkiem, tomēr deva vienu no spilgtākajiem Eiropas viduslaiku eposu tēliem – bruņinieku Rolandu, vīrišķīgu karotāju, kurš nepadodas pārspēkam un cīnās, līdz krīt. Vēlākajos gadsimtos viņa tēls sāka rotāt daudzu Vāczemes pilsētu laukumus, un šai tradīcijai, tiesa, krietni vēlāk, sekoja arī Rīga.
1883. gada 12. augustā Amsterdamas zooloģiskajā dārzā izlaida garu pēdējā kvaga – zebrai radniecīgs Dienvidāfrikas zālēdājs, kārtējais cilvēka iznīcinošās darbības upuris.
Galeonai "Vāsa" bija jākļūst par Zviedrijas karaliskās flotes lepnumu, taču 1628. gada 10. augustā grandiozais burinieks nogrima Stokholmas reidā vien dažas stundas pēc nolaišanas ūdenī. Toties mūsdienās, izcelts no dzelmes, tas kļuvis par unikālu eksponātu.
Dmitrija Šostakoviča 7. simfonija tapa Otrā pasaules kara laikā, un tai dots Ļeņingradas vārds. Komponista dzimtā pilsēta tobrīd piedzīvoja iznīcinošu blokādi, kas prasīja vismaz miljonu dzīvību. Īpašs notikums bija simfonijas atskaņošana aplenktajā Ļeņingradā 1942. gada 9. augustā.
1693. gada 4. augustu piesauc kā datumu, kad Šampaņas Oviljē benediktiešu abatijas vīna pagraba meistars tēvs Pjērs Perinjons esot atklājis šampanieša izcilās īpašības. Par stāsta un līdz ar to arī datuma vēsturisko patiesumu gan nākas šaubīties, tomēr tēva Perinjona nopelni šampanieša tapšanā ir nenoliedzami.
Kauju starp maķedoniešu un vairāku senās Grieķijas pilsētvalstu apvienotajiem spēkiem 2. augustā 338. gadā pirms mūsu ēras uzskata par vienu no nozīmīgākajām antīkās pasaules vēsturē. Savā ziņā tieši šeit ar maķedoniešu uzvaru beidzās klasiskais periods un sākās jauns laikmets – helēnisms.
1936. gada 1. augustā Berlīnē, tolaik nacistu Reiha galvaspilsētā, tika atklātas 11. vasaras olimpiskās spēles. Tās palikušas vēsturē ar vairākām tehnoloģiskām novitātēm un arī ar totalitārā režīma vēlmi izmantot spēles propagandas nolūkos, kas gan īsti neizdevās.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā prese tiek pārveidota pēc Padomju Savienības modeļiem. Savukārt pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas sākotnēji paliek viena dienas avīze latviešu valodā – "Tēvija", kurā tiek izplatīta nacistiskā propaganda. Vienlaikus iznāk nelegāli izdevumi, piemēram, "Tautas Balss", – tā par tā laika presi Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis.
1982. gada 11. oktobrī Solenta jūras šaurumā starp Anglijas dienvidu krastu un Vaitas salu ar panākumiem vainagojās viens no sarežģītākajiem un dārgākajiem projektiem zemūdens arheoloģijas vēsturē: no kanāla ūdeņiem tika izcelts burinieka "Mērija Roze" vraks, kas bija pavadījis zemūdens valstībā nepilnus 437 gadus. Karaļa Henrija VIII Tjūdora flotes karakuģis bija nogrimis jūras kaujas laikā pret Francijas karaļa floti 1545. gada 19. jūlijā.
1936. gada 18. jūlijā Spānijā notika militārs apvērsums, mēģinot gāzt Spānijas republikas kreisi orientēto valdību. Pučs neizdevās, kā plānots, sazvērnieku rokās krita vien daļa valsts, un Spānijā sākās asiņains pilsoņu karš.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
