Sadaļas Sadaļas

Šī diena vēsturē

26. aprīlis. Parīzē pirmatskaņojumu piedzīvo Frederika Šopēna Lielā Spožā polonēze"

Šī diena vēsturē

28. aprīlis. Tiesā terorisma kustības "Sarkanās Armijas frakcija" dibinātājus

27. aprīlis. Jūrasbraucējs Magelāns krita kaujā pret iezemiešiem Filipīnu arhipelāgā

Šī diena vēsturē: Magelāns krīt kaujā pret iezemiešiem

Portugāļu izcelsmes jūrasbraucējs Fernāns jeb Fernando Magelāns tiek minēts kā pirmais, kura vadītā ekspedīcija apkuģojusi apkārt zemeslodei. Diemžēl pašam Magelānam nebija lemts atgriezties no šī kuģojuma: pirms 500 gadiem – 1521. gada 27. aprīlī – Fernando Magelāns krita kaujā pret iezemiešiem Filipīnu arhipelāgā.

Kā zināms, Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs, kad 1492. gadā devās savā pirmajā kuģojumā uz rietumiem, meklēja tur nevis jaunu kontinentu, bet gan jūras ceļu uz Āziju. Dažus gadus pēc Kolumba pirmā ceļojuma starp Spāniju un Portugāli, tobrīd divām okeānu kuģotāju valstīm, tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru portugāļi paturēja tiesības meklēt jūras ceļu uz Indiju austrumu virzienā, apkārt Āfrikai, bet spāņiem atlika turpmākie meklējumi rietumos. Galu galā ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu tālu dienvidos atklāja spāņu ekspedīcija, kas kļuva arī par pirmo vēsturē, kas apkuģojusi apkārt zemeslodei. Diemžēl ekspedīcijas pirmais komandieris Fernando Magelāns no tās neatgriezās. 1521. gada 27. aprīlī viņš krita kaujā pret Filipīnu iezemiešiem.

Fernando jeb Fernāns Magelāns bija portugāļu jūrasbraucējs un virsnieks. Viņam nepalaimējās zaudēt Portugāles karaļa Manuela I labvēlību, un tad nu gana ambiciozais vīrs piedāvāja savus pakalpojumus Spānijas karalim un vēlākajam Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V. 1519. gada 10. augustā, dodoties ceļā no Seviljas, Megelāna pakļautībā bija pieci kuģi ar apmēram 270 vīru apkalpi.

Kuģojumā pāri Atlantijai un pirmajos rietumu jūrasceļa meklējumos Dienvidamerikas piekrastē pagāja pirmais pusgads, pēc tam ekspedīcijai nācās pārziemot tagadējās Argentīnas dienviddaļā.

Pie tam Magelāns piedzīvoja dumpja mēģinājumu un viena kuģa nogrimšanu vētrā.

Galu galā 1520. gada novembrī ekspedīcija sasniedza šaurumu starp Dienvidameriku un Ugunszemi, kas tagad nes Magelāna šauruma vārdu. Šeit no ekspedīcijas atšķēlās vēl viens kuģis, vispirms noklīstot, pēc tam komandai sadumpojoties un pagriežoties atpakaļ uz Spāniju. Pārējie trīs kuģi turpināja ceļu pāri Klusajam okeānam, kas prasīja vairāk nekā trīs mēnešus un 19 jūrnieku dzīvības, kuri mira no nepietiekama uztura un avitaminozes. Tika 1521. gada marta sākumā Magelāna ekspedīcija sasniedza Guamas salu, bet marta vidū – Filipīnas, kļūdami par pirmajiem eiropiešiem, kas ieradušies šajā arhipelāgā.

Filipīnās Magelāns uzsāka vietējo valdnieku kristīšanas misiju, līdz ar to iegūstot arī viņu piekrišanu atzīt Spānijas karali par savu senjoru. Kā šos vasaļu zvērestus tobrīd uztvēra vietējie radžas, šodien grūti pateikt.

Magelānam liktenīgais incidents izcēlās, kad viens no Sebu salas radžas Humabona apakšniekiem, Maktanas salinieku virsaitis Lapulapu, atteicās pieņemt jauno ticību un zvērēt uzticību karalim Karlosam.

Magelāns devās uz Makatanu pārliecināšanas ekspedīcijā ar apmēram 60 vīru lielu vienību.

Viņam liktenīga izrādījās taktiska neuzmanība, dodoties krastā bez šaujamieročiem un sastopot tur daudzkārtīgu salinieku pārspēku.

Ar sakāvi Makatanas kaujā un Fernando Magelāna bojāeju spāņu nedienas vēl ne tuvu nebija galā. Vispirms radža Humabons, ieaicinājis dzīrēs vairākus desmitus spāņu virsnieku, viņus nodevīgi nogalināja. Pēc šīs asinspirts spāņu palika vairs tikai 115, un viņiem nācās iznīcināt vienu no trīs kuģiem, kuram trūka apkalpes. Atlikušie divi kuģi sadalījās, viens no tiem mēģināja atgriezties pāri Klusajam okeānam, taču krita portugāļu gūstā. Otrs, kuģis „Viktorija”, kapteiņa Huana Sebastiana Elkano komandēts, šķērsoja Indijas un Atlantijas okeānus. Vēl divdesmit apkalpes locekļi nomira no bada, 13 tika arestēti Portugālei piederošajās Kaboverdes salās, kad atklājās, ka spāņi, kas apgalvoja, ka kuģojuši no Amerikas, tilpnēs ved Āzijas garšvielas. Atlikušajiem Elkano vīriem izdevās pacelt enkuru un izsprukt, un 1522. gada 6. septembrī, pēc vairāk nekā trīs gadu kuģojuma, kapteinis Elkano un vēl 17 ekspedīcijas vīri ar „Viktoriju” atgriezās Spānijā.

 

Šī diena vēsturē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt