Eduards Liniņš

Latvijas Radio komentētājs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Šī diena vēsturē. Lietuva spiesta nodot Klaipēdas apgabalu atpakaļ Vācijai
Šī diena vēsturē. Lietuva spiesta nodot Klaipēdas apgabalu atpakaļ Vācijai
1924. gadā Lietuvas Republika anektēja tā dēvēto Mazo Lietuvu – agrāko Vācijas impērijas teritoriju, kuras daļa iedzīvotāju bija lietuviešu izcelsmes, daļa vācieši. Apgabala lielākā pilsēta Mēmele jeb Klaipēda kļuva par Lietuvas nozīmīgāko ostu. Tomēr Vācija nesamierinājās ar zaudējumu – Hitlera valdības piespiesta, Lietuva nodeva Klaipēdas apgabalu atpakaļ Vācijai 1939. gada 22. martā.
Šī diena vēsturē. Boļševiku Jaunā ekonomiskā politika jeb NEP Krievijā
Šī diena vēsturē. Boļševiku Jaunā ekonomiskā politika jeb NEP Krievijā
1921. gada 21. martā toreizējās Padomju Krievijas augstākais varas orgāns – Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja – izdeva dekrētu par Jauno ekonomisko politiku jeb NEP (no abreviatūras krievu valodā НЭП – Новая экономическая политика). NEP bija atkāpšanās no "kara komunisma" – radikālas tirgus attiecību izskaušanas – par labu daļēji brīvam tirgum. Tas ļāva diezgan ātri atjaunot kara un radikālo eksperimentu sagrauto valsts saimniecību.
Šī diena vēsturē. Napoleons atgriežas Parīzē kopā ar uzticamiem vīriem
Šī diena vēsturē. Napoleons atgriežas Parīzē kopā ar uzticamiem vīriem
1814. gadā imperators Napoleons Bonaparts bija spiests atteikties no Francijas troņa un doties valdīt mazajā Elbas salā Vidusjūrā. Tomēr viņš mēģināja vēlreiz: 1815. gada 1. martā, ar tūkstoti uzticamu vīru izkāpis malā Francijas dienvidos, viņš 20. martā sasniedza Parīzi un valdīja Francijā vēl mazliet vairāk nekā trīs mēnešus. 
Šī diena vēsturē. Asiņainas sadursmes Transilvānijā starp rumāņiem un ungāriem
Šī diena vēsturē. Asiņainas sadursmes Transilvānijā starp rumāņiem un ungāriem
Pēc Rumānijas totalitārā diktatora Nikolajes Čaušesku režīma sabrukuma 1989. gada beigās saasinājās attiecības starp rumāņiem un apmēram pusotru miljonu lielo Rumānijas ungāru minoritāti. Par konflikta epicentru kļuva Transilvānijas pilsēta Tirgumureša, kur 1990. gada 19. martā notika asiņainas sadursmes starp rumāņiem un ungāriem.
Šī diena vēsturē. Rīgā noslēdz miera līgumu, kas pārtrauc Poļu–padomju karu
Šī diena vēsturē. Rīgā noslēdz miera līgumu, kas pārtrauc Poļu–padomju karu
Miera līgums starp Poliju un padomju valdību, kas pēc pāris gadus ilguša kara tika noslēgts Rīgā 1921. gada 18. martā, izveidoja starptautisko attiecību sistēmu Austrumeiropā uz nākamajiem pārdesmit gadiem. Tomēr boļševiku valdība Maskavā nebūt nepieņēma šo kā galīgu risinājumu, kas lielā mērā bija cēlonis Otrā pasaules kara uzliesmošanai.
Šī diena vēsturē: Kaujās pie Veļikajas upes piedalās Latviešu leģions
Šī diena vēsturē: Kaujās pie Veļikajas upes piedalās Latviešu leģions
Kaujas pie Veļikajas upes tagadējās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā 1944. gadā no 16. līdz 18. martam bija vien neliela epizode Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Latvijas vēsturei tās iezīmīgas tāpēc, ka tajās Vācijas pusē cīnījās vienības, kuras pieņemts dēvēt par Latviešu leģionu.
Šī diena vēsturē. 1916. gads. ASV armija Meksikā tvarsta karavadoni Pančo Vilju
Šī diena vēsturē. 1916. gads. ASV armija Meksikā tvarsta karavadoni Pančo Vilju
1916. gada 15. martā Savienoto Valstu armija īstenoja intervenci kaimiņvalsts Meksikas teritorijā nolūkā notvert vienu no Meksikas pilsoņu kara vadoņiem Fransisko Vilju, tautā sauktu par Pančo Vilju. Šis mērķis gan tā arī netika sasniegts, taču  operācija kļuva par militāro muskuļu izvingrināšanu pirms amerikāņu iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā.
Šī diena vēsturē. Livonijas krustnešu sakāve kaujā pie Aizkraukles 1279. gadā
Šī diena vēsturē. Livonijas krustnešu sakāve kaujā pie Aizkraukles 1279. gadā
Kauja pie Aizkraukles starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa armiju un Livonijas krusta karotāju spēkiem 1279. gada 5. martā nesa krustnešiem smagu sakāvi. Tomēr tā nemainīja vispārējo spēku samēru Baltijā, kur ap šo laiku bija iestājies zināms līdzsvars starp ekspansiju īstenojošo Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.
Putins radīja propagandas Gulagu. Saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistēm par valsts...
Putins radīja propagandas Gulagu. Saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistēm par valsts nākotni
Krievijā valdošais režīms ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā 23 gadu garumā mērķtiecīgi strādājis pie propagandas, kā arī režīms balstās uz iebiedēšanu, bailēm un represijām. Jā kādam varbūt šķita, ka 21. gadsimtā propaganda nevar būt tik efektīva, tad Putins zināja, ko būvē, uzceļot jaunu Gulagu. Taču Krievijā cerības par demokrātiju nav izsīkušas, tomēr, lai to kādreiz sasniegtu, smags darbs jāiegulda jau tagad. Šādus viedokļus Latvijas Radio raidījumu ciklā "Kas būs ar Krieviju?" pauda Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistes Natālija Arno un Jevgēnija Kara-Murza.
Šī diena vēsturē. Turcijā pieņem lēmumu par kalifāta pastāvēšanas beigām
Šī diena vēsturē. Turcijā pieņem lēmumu par kalifāta pastāvēšanas beigām
Kalifāts – visus musulmaņus vienojoša garīga un laicīga valdnieka kalifa vara pastāvēja teju kopš islāma pirmsākumiem. Kopš 16. gadsimta sākuma kalifu statuss piekrita turku Osmaņu sultāniem, bet drīz pēc Turcijas pārtapšanas republikā tas beidza savu pastāvēšanu. Attiecīgu lēmumu Turcijas Nacionālā asambleja pieņēma 1924. gada 3. martā.
Šī diena vēsturē. Par Krievijas caru kronē Aleksandru II
Šī diena vēsturē. Par Krievijas caru kronē Aleksandru II
Krievijas imperators Nikolajs I Romanovs, valdījis 30 gadus, mira 1855. gada 18. februārī pēc vecā stila jeb 2. martā pēc jaunā stila kalendāra. Jau tajā pašā dienā tika kronēts viņa dēls un varas turpinātājs Aleksandrs II, reizēm dēvēts par Atbrīvotāju.
Šī diena vēsturē. Kalevalas diena Somijā
Šī diena vēsturē. Kalevalas diena Somijā
28. februāris Somijā ir oficiāli atzīmējama – "Kalevalas" diena. Ar 1835. gada 28. februāri somu nacionālā eposa izveidotājs Eliass Lenrūts datējis savu priekšvārdu "Kalevalas" pirmajam izdevumam.
Šī diena vēsturē. Amerikānis patentē cigāru tinamo mašīnu
Šī diena vēsturē. Amerikānis patentē cigāru tinamo mašīnu
1883. gada 27. februārī amerikānis Oskars Hammersteins saņēma patentu savam izgudrojumam – cigāru tinamajai mašīnai. Tas ļāva viņam pēc dažiem gadiem pārtraukt aktīvu biznesa darbību un pievērsties savam hobijam – muzikālajam teātrim.
Drukātās preses dzīve tīmekļa laikmetā. Saruna ar «Latvijas Avīzes» galveno redaktori
Drukātās preses dzīve tīmekļa laikmetā. Saruna ar «Latvijas Avīzes» galveno redaktori
Jaunā tūkstošgade, digitalizācijas un globālā tīmekļa laikmets nesis latviešu drukātajai presei jaunu realitāti. Pateicoties interneta ziņu portāliem, drukātajiem laikrakstiem jādomā, kā izdzīvot vai digitalizēties, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" vērtēja laikraksta "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore Linda Rasa. 
Šī diena vēsturē. Kubrika filmas «Mehāniskais apelsīns» pirmizrāde
Šī diena vēsturē. Kubrika filmas «Mehāniskais apelsīns» pirmizrāde
Stenlija Kubrika filma "Mehāniskais apelsīns", kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma Entonija Bērdžesa romāna, pirmizrādi Amerikas Savienotajās Valstīs piedzīvoja 1971. gada 19. decembrī. Filma tēlo situāciju, kad tehnoloģiskajam progresam sabiedrībā  neseko garīgais progress.
Šī diena vēsturē. Somu uzvara Ziemas karā pie Tolvajervi ezera
Šī diena vēsturē. Somu uzvara Ziemas karā pie Tolvajervi ezera
Somijas spēju aizstāvēt savu neatkarību pret Padomju Savienības agresiju 1939./1940. gada Ziemas karā noteica bruņoto spēku un visas sabiedrības pārliecība un cīņas gars. Šai ziņā liela nozīme bija pirmajai šī kara uzvarai pie Tolvajervi ezera 1939. gada 12. decembrī.
Latviešu laikraksti Rietumos 20. gadsimta otrajā pusē – trimdas dzīves atspoguļojums
Latviešu laikraksti Rietumos 20. gadsimta otrajā pusē – trimdas dzīves atspoguļojums
20. gadsimta otrajā pusē Rietumos iznāca liels skaits latviešu laikrakstu un žurnālu, bet diemžēl liela daļa no tiem darbojās īslaicīgi, jo finanšu resursus iegūt nebija viegli. Lielākoties laikraksti dokumentēja latviešu dzīvi trimdā, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders.
Lībiešu krasts – kādas ir tā vēsturiskās saknes un šodiena?
Lībiešu krasts – kādas ir tā vēsturiskās saknes un šodiena?
Lībiešiem 20. gadsimts bijis sarežģīts. Lībiešu krasts, kas ilgi sargāja lībiešu kultūru, kara laikā kļuva par frontes zonu, bet padomju okupācijas laikā par pierobežas zonu, kā rezultātā lībieši bija spiesti pamest savas mājas, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" norādīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs, dzejnieks Valts Ernštreits. Vienlaikus tieši tur joprojām vislabāk redzams lībiskais mantojums – ciemos, karogos, kapsētās. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd