1924. gadā Lietuvas Republika anektēja tā dēvēto Mazo Lietuvu – agrāko Vācijas impērijas teritoriju, kuras daļa iedzīvotāju bija lietuviešu izcelsmes, daļa vācieši. Apgabala lielākā pilsēta Mēmele jeb Klaipēda kļuva par Lietuvas nozīmīgāko ostu. Tomēr Vācija nesamierinājās ar zaudējumu – Hitlera valdības piespiesta, Lietuva nodeva Klaipēdas apgabalu atpakaļ Vācijai 1939. gada 22. martā.
Autora ziņas
1921. gada 21. martā toreizējās Padomju Krievijas augstākais varas orgāns – Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja – izdeva dekrētu par Jauno ekonomisko politiku jeb NEP (no abreviatūras krievu valodā НЭП – Новая экономическая политика). NEP bija atkāpšanās no "kara komunisma" – radikālas tirgus attiecību izskaušanas – par labu daļēji brīvam tirgum. Tas ļāva diezgan ātri atjaunot kara un radikālo eksperimentu sagrauto valsts saimniecību.
1814. gadā imperators Napoleons Bonaparts bija spiests atteikties no Francijas troņa un doties valdīt mazajā Elbas salā Vidusjūrā. Tomēr viņš mēģināja vēlreiz: 1815. gada 1. martā, ar tūkstoti uzticamu vīru izkāpis malā Francijas dienvidos, viņš 20. martā sasniedza Parīzi un valdīja Francijā vēl mazliet vairāk nekā trīs mēnešus.
Pēc Rumānijas totalitārā diktatora Nikolajes Čaušesku režīma sabrukuma 1989. gada beigās saasinājās attiecības starp rumāņiem un apmēram pusotru miljonu lielo Rumānijas ungāru minoritāti. Par konflikta epicentru kļuva Transilvānijas pilsēta Tirgumureša, kur 1990. gada 19. martā notika asiņainas sadursmes starp rumāņiem un ungāriem.
Miera līgums starp Poliju un padomju valdību, kas pēc pāris gadus ilguša kara tika noslēgts Rīgā 1921. gada 18. martā, izveidoja starptautisko attiecību sistēmu Austrumeiropā uz nākamajiem pārdesmit gadiem. Tomēr boļševiku valdība Maskavā nebūt nepieņēma šo kā galīgu risinājumu, kas lielā mērā bija cēlonis Otrā pasaules kara uzliesmošanai.
1916. gada 15. martā Savienoto Valstu armija īstenoja intervenci kaimiņvalsts Meksikas teritorijā nolūkā notvert vienu no Meksikas pilsoņu kara vadoņiem Fransisko Vilju, tautā sauktu par Pančo Vilju. Šis mērķis gan tā arī netika sasniegts, taču operācija kļuva par militāro muskuļu izvingrināšanu pirms amerikāņu iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā.
Kauja pie Aizkraukles starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa armiju un Livonijas krusta karotāju spēkiem 1279. gada 5. martā nesa krustnešiem smagu sakāvi. Tomēr tā nemainīja vispārējo spēku samēru Baltijā, kur ap šo laiku bija iestājies zināms līdzsvars starp ekspansiju īstenojošo Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.
Krievijā valdošais režīms ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā 23 gadu garumā mērķtiecīgi strādājis pie propagandas, kā arī režīms balstās uz iebiedēšanu, bailēm un represijām. Jā kādam varbūt šķita, ka 21. gadsimtā propaganda nevar būt tik efektīva, tad Putins zināja, ko būvē, uzceļot jaunu Gulagu. Taču Krievijā cerības par demokrātiju nav izsīkušas, tomēr, lai to kādreiz sasniegtu, smags darbs jāiegulda jau tagad. Šādus viedokļus Latvijas Radio raidījumu ciklā "Kas būs ar Krieviju?" pauda Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistes Natālija Arno un Jevgēnija Kara-Murza.
Kalifāts – visus musulmaņus vienojoša garīga un laicīga valdnieka kalifa vara pastāvēja teju kopš islāma pirmsākumiem. Kopš 16. gadsimta sākuma kalifu statuss piekrita turku Osmaņu sultāniem, bet drīz pēc Turcijas pārtapšanas republikā tas beidza savu pastāvēšanu. Attiecīgu lēmumu Turcijas Nacionālā asambleja pieņēma 1924. gada 3. martā.
Jaunā tūkstošgade, digitalizācijas un globālā tīmekļa laikmets nesis latviešu drukātajai presei jaunu realitāti. Pateicoties interneta ziņu portāliem, drukātajiem laikrakstiem jādomā, kā izdzīvot vai digitalizēties, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" vērtēja laikraksta "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore Linda Rasa.
1522. gada 20. decembrī Rodas bruņinieku ordeņa lielmestrs Filips de Lil-Adāms pēc vairākus mēnešus ilgas pretošanās piekrita padoties turku sultāna Suleimāna Lieliskā armijai. Bruņinieki bija spiesti aiziet no Rodas salas, taču saglabāja savu ordeni, kas jau pēc dažiem gadiem atjaunoja darbību Maltas salā.
20. gadsimta otrajā pusē Rietumos iznāca liels skaits latviešu laikrakstu un žurnālu, bet diemžēl liela daļa no tiem darbojās īslaicīgi, jo finanšu resursus iegūt nebija viegli. Lielākoties laikraksti dokumentēja latviešu dzīvi trimdā, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders.
Lībiešiem 20. gadsimts bijis sarežģīts. Lībiešu krasts, kas ilgi sargāja lībiešu kultūru, kara laikā kļuva par frontes zonu, bet padomju okupācijas laikā par pierobežas zonu, kā rezultātā lībieši bija spiesti pamest savas mājas, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" norādīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs, dzejnieks Valts Ernštreits. Vienlaikus tieši tur joprojām vislabāk redzams lībiskais mantojums – ciemos, karogos, kapsētās.