1580. gada 12. jūlijā Ostrogas pilsētā toreizējā Polijas-Lietuvas valstī uzsāka Ostrogas Bībeles – pirmā pilnā baznīcslāvu valodas Bībeles izdevuma – drukāšanu. Zīmīgi, ka šis kultūras sasniegums īstenojās nevis Maskavā, bet gan Polijas-Lietuvas valstī, kur pareizticīgie bija tikai daļa no iedzīvotājiem.
Autora ziņas
Starpkaru periodu Latvijas preses vēsturē dēvē par zelta laikmetu, jo auga gan izdevumu kvalitāte, gan skaits. Tā laika populārākie laikraksti bija Benjamiņu "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta". Uzplaukumu pārtrauca 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsums, pēc kura pazuda liela daļa laikrakstu, tie tika unificēti. Tā Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants.
Kad karaļa Čārlza I pārliecība, ka viņš ir valdnieks no Dieva žēlastības, sadūrās ar parlamenta uzskatu, ka karalis valda ar tautas piekrišanu, Anglijā uzliesmoja pilsoņu karš. Rojālistu un parlamentāriešu armiju kaujā pie Mārstonmūras 1644. gada 2. jūlijā izšķiroša izrādījās parlamentāriešu kavalērijas virsnieka Olivera Kromvela taktiskā prasme.
1914. gada 28. jūnijā toreizējās Austroungārijas provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā serbu teroristu grupas loceklis Gavrilo Princips atentātā nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šī slepkavība kļuva par iemeslu konfliktam starp Austroungāriju un Serbiju, kas pārauga Pirmajā pasaules karā.
Latviešu drukātā preses attīstība pagājušajā gadsimtā saskārās ar lielu pavērsiena punktu – sākas Pirmais pasaules karš, tā noslēgumā Latvijas valstiskuma tapšana un Latvijas Neatkarības karš. Kara laikā, kad cilvēki bija izslāpuši pēc informācijas, bet laikraksti te iznāca, te neiznāca, informatīvo vakuumu aizpildīja baumas, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja vēsturnieks un Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
20. gadsimta sākums ir lielu satricinājumu laiks gan Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvija, gan pašā Latvijā. 1905. gada revolūcija – tas ir laiks, kad notiek zināma pārkārtošanās latviešu preses ainavā: beidz pastāvēt izdevums "Baltijas Vēstnesis", toties parādās masu prese un avīze "Jaunākās Ziņas", Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants.
1961. gada aprīlī Jeruzalemē iesākās tiesas prāva, kurā uz apsūdzēto sola bija Ādolfs Eihmanis – bijušais SS virsnieks, viens no holokausta praktiskajiem īstenotājiem. Nedaudz vairāk nekā pēc gada, 1962. gada 31. maijā, Eihmanim tika izpildīts nāvessods.
Perla Hārta kļuva slavena kā viena no dažām sievietēm, kura Amerikas Savienoto Valstu tā dēvētajos Mežonīgajos Rietumos piedalījusies bruņotā laupīšanā. Tas notika Arizonā, 1899. gada 30. maijā. Hārtas dzīvesstāsts, kuram ir dēku romāna piegarša, tomēr atklāj nopietnas sava laika sociālās problēmas.
Reinhards Heidrihs bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem nacistiskās Vācijas varas hierarhijā – Reiha Galvenās drošības pārvaldes šefs, vietvaldis vācu okupētajās čehu zemās un Ādolfa Hitlera personīgs draugs. 1942. gada 27. maijā vairāki čehu virsnieki, kuri darbojās britu slepenā dienesta uzdevumā, īstenoja operāciju "Antropoīds" – atentātu pret Heidrihu, kura rezultātā viņš zaudēja dzīvību.
19. gadsimta otrajā pusē Latvijā sāka iznākt tādi nozīmīgi laikraksti kā "Baltijas Vēstnesis", vēlāk iznāca arī "Dienas Lapa", kā arī žurnāls "Austrums". Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta", vērtēja, kādi bija tā laika avīžniecības izaicinājumi.
1945. gada aprīļa beigās Hitlers, vadīdams sava mūža pēdējās dienas bunkurā Berlīnē, nodeva valsts varas grožus Vācijas jūras spēku komandierim lieladmirālim Karlam Dēnicam. Dēnica valdība, kurai nācās vienoties ar uzvarētājiem par Vācijas kapitulācijas noteikumiem, darbojās Flensburgas pilsētā valsts ziemeļrietumos līdz 1945. gada 23. maijam.
19. gadsimta vidū visā Eiropā ir pieprasījums pēc drukāta vārda vietējās valodās, un tad arī meklējami latviešu nacionāli politiskās preses aizsākumi – sāk iznākt "Mājas Viesis" un "Pēterburgas Avīzes". Avīzēm tajā laikā ir būtiska nozīme nācijas formēšanā, rodas "iztēlota kopiena", kad, lasot vienus un tos pašus stāstus un ziņas, "satiekas" cilvēki, kuri citādāk nesatiktos, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja atvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.
2022. gadā apritēja 200. gadskārta, kopš sāka iznākt pirmais preses izdevums latviešu valodā – 1822. gadā Jelgavā nāca klajā pirmais "Latviešu Avīžu" numurs. Tolaik būtisks faktors bija lasītprasmes līmenis, ko mūsdienās varētu pielīdzināt datorprasmēm. Pārlaužot pārliecību, ka avīžu lasīšana ir "kungu pasākums", ar laiku lasīšana kļuva par svarīgu rituālu daudzās mājsaimniecībās, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija.
"Vēsturiskajā attīstībā var būt apstākļi, kas cilvēkus padara vieglāk manipulējamus. [..] Un militāro vērtību idealizācija var predisponēt uz aklu paklausību, uz atteikšanos no savas individualitātes. Atteikšanās no patstāvīgas domāšanas, tā ir tīra vēsturiskās attīstības īpatnība. Tāpat kā mēs nevaram noliegt savas audzināšanas iespaidu. Bet to var pārvarēt, ja mēs to kā pieauguši un domājoši cilvēki atzīstam par nepareizu," 2012. gadā izteicās Valentīna Freimane.
Senākais apzīmējums Zemgales iedzīvotājiem iespējams bijis “ziemgaļi” – balti, kas atrodas ziemeļos, un tikai vēlāk tas pārtapis par Zemgali jeb zemo galu, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” stāstīja vēsturnieks, arheologs Andris Tomašūns. Atšķirībā no citiem vēsturiskajiem novadiem, savu novadnieciskās identitātes daļu – valodu – Zemgale atdāvināja pārējai Latvijai, skaidroja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.
Viens no pirmajiem rietumvalstu okupācijas administrācijas soļiem Otrajā pasaules karā sakautajā Japānā bija 19. gs. otrajā pusē izveidotā t.s. valstiskā sintoisma izskaušana ar īpašu direktīvu 1945. gada 15. decembrī. Tas nozīmēja arī izskaust no publiskā diskursa priekšstatu par imperatora dievišķo dabu un japāņu nācijas izredzētību.
1964. gada 27. oktobri uzskata par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 40. prezidenta Ronalda Reigana politiskās karjeras sākumu. Šajā dienā Republikāņu partijas aktīvists, bijušais kinoaktieris un televīzijas šovu vadītājs Reigans uzstājās ar runu, aģitējot par partijas prezidenta amata kandidātu Beriju Goldvoteru.
1994. gada 26. oktobrī publiskoja apstiprinājumu tam, ka Prinstonas Universitātes matemātikas profesoram Endrjū Vailzam izdevies atrisināt matemātisku problēmu, ap kuru šīs zinātnes pārstāvji lauzījuši galvas kopš 17. gadsimta. Proti, profesors Vailzs atrada universālu pierādījumu franču matemātiķa Pjēra de Fermā ap 1640. gadu definētai teorēmai, dēvētai par Fermā Lielo teorēmu.
Kauja pie Zamas pilsētas Ziemeļāfrikā, toreizējās Kartāgas valsts teritorijā, 202. gada pirms mūsu ēras 19. oktobrī, izšķīra visu tālāko vēstures gaitu. Tajā sakāvi cieta kartāgiešu vadoņa Hanibāla armija, un uzvaru svinēja Scīpiona komandētie romiešu leģioni. Ja Hanibāls būtu uzvarējis, Roma, iespējams, nekad nekļūtu par to vareno Eiropas impēriju, kādu to pazīst vēsture.