Eduards Liniņš

Eduards Liniņš

Latvijas Radio komentētājs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Zelta laikmets Latvijas presē – starpkaru periods. Izmaiņas atnes 15. maija apvērsums
Zelta laikmets Latvijas presē – starpkaru periods. Izmaiņas atnes 15. maija apvērsums
Starpkaru periodu Latvijas preses vēsturē dēvē par zelta laikmetu, jo auga gan izdevumu kvalitāte, gan skaits. Tā laika populārākie laikraksti bija Benjamiņu "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta". Uzplaukumu pārtrauca 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsums, pēc kura pazuda liela daļa laikrakstu, tie tika unificēti. Tā Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants. 
Šī diena vēsturē. Juceklīgā un nejaušībām pilnā kauja pie Mārstonmūras 1644. gadā
Šī diena vēsturē. Juceklīgā un nejaušībām pilnā kauja pie Mārstonmūras 1644. gadā
Kad karaļa Čārlza I pārliecība, ka viņš ir valdnieks no Dieva žēlastības, sadūrās ar parlamenta uzskatu, ka karalis valda ar tautas piekrišanu, Anglijā uzliesmoja pilsoņu karš. Rojālistu un parlamentāriešu armiju kaujā pie Mārstonmūras 1644. gada 2. jūlijā izšķiroša izrādījās parlamentāriešu kavalērijas virsnieka Olivera Kromvela taktiskā prasme.
Šī diena vēsturē. Gavrilo Princips nogalina erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju
Šī diena vēsturē. Gavrilo Princips nogalina erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju
1914. gada 28. jūnijā toreizējās Austroungārijas provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā serbu teroristu grupas loceklis Gavrilo Princips atentātā nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šī slepkavība kļuva par iemeslu konfliktam starp Austroungāriju un Serbiju, kas pārauga Pirmajā pasaules karā.
Šī diena vēsturē: Sākas Viktorijas laikmets Lielbritānijā
Šī diena vēsturē: Sākas Viktorijas laikmets Lielbritānijā
1837. gada 20. jūnijā pēc Lielbritānijas karaļa Viljama IV nāves troni mantoja viņa brāļameita Viktorija, kurai bija lemts valdīt tolaik varenākajā pasaules impērijā vairāk nekā sešas desmitgades. Lielbritānijas un arī pasaules vēsturē to dēvē par Viktorijas laikmetu.
Cenzūra, propaganda un baumas. Latviešu prese Pirmā pasaules kara laikā
Cenzūra, propaganda un baumas. Latviešu prese Pirmā pasaules kara laikā
Latviešu drukātā preses attīstība pagājušajā gadsimtā saskārās ar lielu pavērsiena punktu – sākas Pirmais pasaules karš, tā noslēgumā Latvijas valstiskuma tapšana un Latvijas Neatkarības karš. Kara laikā, kad cilvēki bija izslāpuši pēc informācijas, bet laikraksti te iznāca, te neiznāca, informatīvo vakuumu aizpildīja baumas, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja vēsturnieks un Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
20. gadsimta sākums – pārkārtošanās latviešu preses ainavā. Sāk iznākt Benjamiņu «Jaunākās Ziņas»
20. gadsimta sākums – pārkārtošanās latviešu preses ainavā. Sāk iznākt Benjamiņu «Jaunākās Ziņas»
20. gadsimta sākums ir lielu satricinājumu laiks gan Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvija, gan pašā Latvijā. 1905. gada revolūcija – tas ir laiks, kad notiek zināma pārkārtošanās latviešu preses ainavā: beidz pastāvēt izdevums "Baltijas Vēstnesis", toties parādās masu prese un avīze "Jaunākās Ziņas", Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants. 
Šī diena vēsturē: Atentāts pret nacistu varas «Prāgas miesnieku»
Šī diena vēsturē: Atentāts pret nacistu varas «Prāgas miesnieku»
Reinhards Heidrihs bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem nacistiskās Vācijas varas hierarhijā – Reiha Galvenās drošības pārvaldes šefs, vietvaldis vācu okupētajās čehu zemās un Ādolfa Hitlera personīgs draugs. 1942. gada 27. maijā vairāki čehu virsnieki, kuri darbojās britu slepenā dienesta uzdevumā, īstenoja operāciju "Antropoīds" – atentātu pret Heidrihu, kura rezultātā viņš zaudēja dzīvību.
«Baltijas Vēstnesis», «Dienas Lapa» un «Austrums» – zīmīgi latviešu izdevumi 19. gadsimta otrajā pus...
«Baltijas Vēstnesis», «Dienas Lapa» un «Austrums» – zīmīgi latviešu izdevumi 19. gadsimta otrajā pusē
19. gadsimta otrajā pusē Latvijā sāka iznākt tādi nozīmīgi laikraksti kā "Baltijas Vēstnesis", vēlāk iznāca arī "Dienas Lapa", kā arī žurnāls "Austrums". Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta", vērtēja, kādi bija tā laika avīžniecības izaicinājumi.
Šī diena vēsturē: Likvidē Karla Dēnica valdību, kam vadību pirms nāves nodeva Hitlers
Šī diena vēsturē: Likvidē Karla Dēnica valdību, kam vadību pirms nāves nodeva Hitlers
1945. gada aprīļa beigās Hitlers, vadīdams sava mūža pēdējās dienas bunkurā Berlīnē, nodeva valsts varas grožus Vācijas jūras spēku komandierim lieladmirālim Karlam Dēnicam. Dēnica valdība, kurai nācās vienoties ar uzvarētājiem par Vācijas kapitulācijas noteikumiem, darbojās Flensburgas pilsētā valsts ziemeļrietumos līdz 1945. gada 23. maijam.
Avīžu loma nācijas formēšanā. 19. gadsimtā sāk iznākt «Mājas Viesis» un «Pēterburgas Avīzes»
Avīžu loma nācijas formēšanā. 19. gadsimtā sāk iznākt «Mājas Viesis» un «Pēterburgas Avīzes»
19. gadsimta vidū visā Eiropā ir pieprasījums pēc drukāta vārda vietējās valodās, un tad arī meklējami latviešu nacionāli politiskās preses aizsākumi – sāk iznākt "Mājas Viesis" un "Pēterburgas Avīzes". Avīzēm tajā laikā ir būtiska nozīme nācijas formēšanā, rodas "iztēlota kopiena", kad, lasot vienus un tos pašus stāstus un ziņas, "satiekas" cilvēki, kuri citādāk nesatiktos, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja atvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.
Pieradināt vienkāršo zemnieku pie avīžu lasīšanas. Kā pirms 200 gadiem aizsākās «Latviešu Avīzes»
Pieradināt vienkāršo zemnieku pie avīžu lasīšanas. Kā pirms 200 gadiem aizsākās «Latviešu Avīzes»
2022. gadā apritēja 200. gadskārta, kopš sāka iznākt pirmais preses izdevums latviešu valodā – 1822. gadā Jelgavā nāca klajā pirmais "Latviešu Avīžu" numurs. Tolaik būtisks faktors bija lasītprasmes līmenis, ko mūsdienās varētu pielīdzināt datorprasmēm. Pārlaužot pārliecību, ka avīžu lasīšana ir "kungu pasākums", ar laiku lasīšana kļuva par svarīgu rituālu daudzās mājsaimniecībās, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija.
Pieaugušas tautas prot uzņemties atbildību. Savulaik neizskanējusi saruna ar Valentīnu Freimani
Pieaugušas tautas prot uzņemties atbildību. Savulaik neizskanējusi saruna ar Valentīnu Freimani
"Vēsturiskajā attīstībā var būt apstākļi, kas cilvēkus padara vieglāk manipulējamus. [..] Un militāro vērtību idealizācija var predisponēt uz aklu paklausību, uz atteikšanos no savas individualitātes. Atteikšanās no patstāvīgas domāšanas, tā ir tīra vēsturiskās attīstības īpatnība. Tāpat kā mēs nevaram noliegt savas audzināšanas iespaidu. Bet to var pārvarēt, ja mēs to kā pieauguši un domājoši cilvēki atzīstam par nepareizu," 2012. gadā izteicās Valentīna Freimane.
Kā veidojusies Zemgales identitāte. Stāsta vēsturnieki
Kā veidojusies Zemgales identitāte. Stāsta vēsturnieki
Senākais apzīmējums Zemgales iedzīvotājiem iespējams bijis “ziemgaļi” – balti, kas atrodas ziemeļos, un tikai vēlāk tas pārtapis par Zemgali jeb zemo galu, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” stāstīja vēsturnieks, arheologs Andris Tomašūns. Atšķirībā no citiem vēsturiskajiem novadiem, savu novadnieciskās identitātes daļu – valodu – Zemgale atdāvināja pārējai Latvijai, skaidroja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.  
Šī diena vēsturē: Ar direktīvu nosaka valstiskā sintoisma izskaušanu Japānā
Šī diena vēsturē: Ar direktīvu nosaka valstiskā sintoisma izskaušanu Japānā
Viens no pirmajiem rietumvalstu okupācijas administrācijas soļiem Otrajā pasaules karā sakautajā Japānā bija 19. gs. otrajā pusē izveidotā t.s. valstiskā sintoisma izskaušana ar īpašu direktīvu 1945. gada 15. decembrī. Tas nozīmēja arī izskaust no publiskā diskursa priekšstatu par imperatora dievišķo dabu un japāņu nācijas izredzētību.
Šī diena vēsturē: ASV prezidents Reigans sāk politisko karjeru
Šī diena vēsturē: ASV prezidents Reigans sāk politisko karjeru
1964. gada 27. oktobri uzskata par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 40. prezidenta Ronalda Reigana politiskās karjeras sākumu. Šajā dienā Republikāņu partijas aktīvists, bijušais kinoaktieris un televīzijas šovu vadītājs Reigans uzstājās ar runu, aģitējot par partijas prezidenta amata kandidātu Beriju Goldvoteru.
Šī diena vēsturē: Publisko apstiprinājumu Fermā Lielās teorēmas pierādījumam
Šī diena vēsturē: Publisko apstiprinājumu Fermā Lielās teorēmas pierādījumam
1994. gada 26. oktobrī publiskoja apstiprinājumu tam, ka Prinstonas Universitātes matemātikas profesoram Endrjū Vailzam izdevies atrisināt matemātisku problēmu, ap kuru šīs zinātnes pārstāvji lauzījuši galvas kopš 17. gadsimta. Proti, profesors Vailzs atrada universālu pierādījumu franču matemātiķa Pjēra de Fermā ap 1640. gadu definētai teorēmai, dēvētai par Fermā Lielo teorēmu.
Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā
Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā
1982. gada 20. oktobrī Lužņiku stadionā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, gaitenī izcēlās spiešanās, kurā dzīvību zaudēja vismaz 66 cilvēki. Lužņiku traģēdija ir smagākais šāda veida negadījums Krievijas sporta vēsturē.
Šī diena vēsturē: Kauja pie Zamas Ziemeļāfrikā Kartāgā izšķīra visu tālāko vēstures gaitu
Šī diena vēsturē: Kauja pie Zamas Ziemeļāfrikā Kartāgā izšķīra visu tālāko vēstures gaitu
Kauja pie Zamas pilsētas Ziemeļāfrikā, toreizējās Kartāgas valsts teritorijā, 202. gada pirms mūsu ēras 19. oktobrī, izšķīra visu tālāko vēstures gaitu. Tajā sakāvi cieta kartāgiešu vadoņa Hanibāla armija, un uzvaru svinēja Scīpiona komandētie romiešu leģioni. Ja Hanibāls būtu uzvarējis, Roma, iespējams, nekad nekļūtu par to vareno Eiropas impēriju, kādu to pazīst vēsture.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd