Līdzīgi kā Eiropā, pēc Otrā pasaules kara arī Korejas ziemeļdaļā Sarkanās armijas klātbūtne nozīmēja neizbēgamu komunistiski totalitāra režīma izveidošanos. Šī režīma mēģinājums pakļaut sev visu Koreju bija iemesls starptautiskam konfliktam – Korejas karam, kas uzliesmoja 1950. gada 25. jūnijā.
Tas notika Āhenes pilsētā Vācijā, respektīvi, toreizējā Svētās Romas impērijā, 1374. gada 24. jūnijā. Pilsētnieki devās ielās, kur sāka virpuļot un locīties savādā dejā, un sākotnējiem pievienojās arvien jauni. Bet tas nebija kāds līksms Jāņa dienas rituāls.
1919. gada 23. jūnijā ar Igaunijas armijas uzvaru pār vācbaltiešu Landesvēru un vācu Dzelzsdivīzijas daļām noslēdzās Cēsu kaujas. Šo kauju iznākums izšķīra par labu Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas pagaidu valdībai tai kritiskāko Neatkarības kara posmu, kas iesākās ar 16. aprīļa apvērsumu Liepājā.
Padomju–vācu karš, kas bija daļa no Otrā pasaules kara, sākās 1941. gada 22. jūnijā. Jau no pašām pirmajām dienām tas risinājās arī Latvijas teritorijā.
1919. gada 21. jūnijā vācu jūrnieki pie Skapa Flovas Orkneju salās, Ziemeļskotijā, nogremdēja lielāko daļu no britu sagūstītajiem Pirmā pasaules kara vācu flotes kuģiem. Deviņi vācu jūrnieki, kuri šajā incidentā zaudēja dzīvību, uzskatāmi par pēdējiem Pirmajā pasaules karā kritušajiem.
1789. gadā Francijas Nacionālās Asamblejas deputāti, kuriem liegta ieeja sēžu zālē, pulcējās tuvumā esošajā tenisa kortā un nodeva tā saucamo Tenisa korta zvērestu, ievadot Lielo Franču revolūciju.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Padomju Savienība tiecās pakļaut savai kontrolei visu Vāciju. Par pirmo soli bija jākļūst kontroles iegūšanai pār Rietumu sabiedroto okupācijas zonām Rietumberlīnē – šai nolūkā PSRS 1948. gada 19. jūnijā uzsāka Berlīnes blokādi.
Kenterberijas abatijas (Anglijā) hronista Gervēzija rakstītais par savādu uzliesmojumu uz Mēness 1178. gada 18. jūnijā ir viens no spilgtākajiem debesu parādību vērojumiem viduslaikos. Iespējams, tajā fiksēta Zemes pavadoņa sadursme ar asteroīdu, kuras rezultātā izveidojies Džordano Bruno krāteris.
1940. gada 16. jūnijā Latvijas sūtnis Maskavā Fricis Kociņš saņēma PSRS valdības notu ar prasību izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā padomju okupācijas armiju. Padomju Savienība, ignorējot starptautiskās tiesības un agrāk noslēgtos starpvalstu līgumus, uzsāka Latvijas Republikas neatkarības iznīcināšanu.
Aprit 82. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.
1381. gadā Anglijā uzliesmoja zemnieku nemieri, kuru priekšgalā nostājās Vots Tailers no Kentas. Kulmināciju sacelšanās sasniedza 1381. gada 13. jūnijā, kad nemiernieki ieņēma Londonu un piespieda karali Ričardu II uzsākt sarunas.
1942. gada 12. jūnijā Nīderlandē dzīvojošais ebreju uzņēmējs Oto Franks uzdāvināja savai meitai Annai pieticīgu kara laika dzimšanas dienas dāvanu – nelielu bloknotu. Meitene tajā rakstīja dienasgrāmatu, fiksējot savas ģimenes un vairāku citu ebreju mēģinājumu paglābties no holokausta, mitinoties slēptuvē nacistu okupētajā Amsterdamā. Diemžēl cerība paglābties nepiepildījās, Anna gāja bojā nāves nometnē, taču viņas dienasgrāmata saglabājās un kļuva par satriecošu laikmeta liecību.
1937. gada 11. jūnijā padomju kara tribunāls piesprieda nāvessodu Robertam Eidemanim – latviešu izcelsmes padomju militārajam darbiniekam un arī latviešu dzejniekam. Viņš kļuva par upuri Staļina "Lielajam teroram" – plašām masu represijām Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 30. gados.
1967. gada 10. jūnijā ar spožu Izraēlas uzvaru pār Ēģiptes, Sīrijas, Jordānijas un Irākas apvienotajiem spēkiem beidzās Sešu dienu karš. Izraēlai tā bija izšķiroša uzvara, kas būtiski mainīja spēku samēru reģionā un nodrošināja valsts turpmāko pastāvēšanu.
5. gadsimts pirms mūsu ēras bija antīkās grieķu demokrātijas uzplaukuma laiks Atēnu pilsētā. Tas gan ilga vien kādu pusgadsimtu. Pirmās Atēnu demokrātijas pagrimuma pazīmes parādījās Peloponēsas kara laikā, un viens no šādiem momentiem bija oligarhiskais apvērsums Atēnās 411. gada pirms mūsu ēras 9. jūnijā.
1783. gada 8. jūnijā sākas vulkāna Laki izvirdums Islandē, izraisot nopietnas klimata izmaiņas Eiropā un Ziemeļamerikā. Iespējams, šī dabas kataklizma ļoti nopietni iespaidoja cilvēces vēstures gaitu.
Mūsu ēras 800. gadā pāvests Leons III kronēja franku karali Kārli Lielo par Romas imperatoru. Šis pagodinājums nepavisam nenāca par velti – jau pārdesmit gadus agrāk Kārlis, kuram klausīja arī Itālija, bija piešķīris pāvestam plašus apgabalus Apenīnu pussalas centrā. Tā izveidojās pāvesta valsts, kura aptuveni šajās robežās pastāvēja līdz pat 19. gadsimta vidum, atdalīdama Itālijas dienvidus no ziemeļiem. Tomēr jau kopš Napoleona karu laikiem 19. gadsimta sākumā Itālijā vērsās plašumā nacionālisma kustība, un 1860. gadā, kad Sardīnijas karaļa Viktora Emanuela II armija maršēja cauri pāvesta zemēm, lai sastaptos ar Džuzepes Garibaldi spēkiem Dienviditālijā un kopīgi apvienotu valsti, arī pāvesta valsts iedzīvotāji sacēlās un nepārprotami pauda savu vēlmi apvienoties ar saviem tautas brāļiem vienā nacionālā valstī.
1944. gada 6. jūnija pirmajās stundās Savienoto Valstu, Lielbritānijas un to sabiedroto spēki sāka īstenot plašāko jūras desanta operāciju pasaules vēsturē – izcelšanos malā Normandijā, tobrīd Vācijas okupētās Francijas piekrastē.
Rokfors - ļoti francisks siers, ar kura rašanos saistīta ļoti franciska leģenda. Jau 1411. gada 4. jūnijā Francijas karalis Kārlis VI piešķīra Rokforai šī siera gatavošanas monopoltiesības.
1968. gada 3. jūnijā Ņujorkā rakstniece Valērija Solanasa smagi sašāva popārta mākslas korifeju Endiju Vorholu. Viņas rīcības motīvi joprojām ir neskaidri – tā varēja būt psihiska slimība, idejiska pārliecība vai slimīgas alkas pēc ievērības.
5. gadsimtā, brūkot Romas impērijai, tās senā galvaspilsēta vairākkārt krita barbaru rokās un piedzīvoja postīšanas un izlaupīšanas. Pirmoreiz tas notika 410. gadā, kad Romu ieņēma vestgoti ar savu ķēniņu Alariku priekšgalā. Tomēr postošākā pilsētai bija otrā izlaupīšana, kas sākās pēc tam, kad 455. gada 2. jūnijā Romu ieņēma vandaļu un alanu ķēniņa Geizeriha karaspēks.
Romas imperators Didijs Juliāns sabija tronī vien pāris mēnešus – no varas un arīdzan dzīvības viņš šķīrās mūsu ēras 193. gada 1. jūnijā. Viņa liktenis skaidri vēsta par to, cik bīstama var būt necienīga nonākšana pie varas.
Ne tikai atbalsts no Krievijas, bet arī atbalsts no Baltkrievijas iedzīvotājiem ir bijis svarīgs faktors, lai noturēties spētu Aleksandra Lukašenko režīms. Drošības dienesti, milicija, armijas vadība, lielo rūpnīcu strādnieki un kolhozu "sarkanie direktori" – liels skaits ļaužu ir visai ieinteresēti, lai valstī pārmaiņas nenotiktu, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" vērtēja laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks.
Faraons Ramzess II Lielais sāka valdīt Ēģiptē, domājams, 31. maijā, 1279. gadā pirms mūsu ēras. Viņa ilgā valdīšana bija Ēģiptei sen nepiedzīvotas varenības, labklājības un uzplaukuma laiks.
Pēc Francijas sakāves Franču-prūšu karā 1871. gada martā Parīzē uzliesmoja sacelšanās un izveidojās Parīzes komūna. Sekoja valdības karaspēka uzbrukums, kas noslēdzās ar komunāru galīgo sagrāvi 1871. gada 30. maijā.
1904. gada oktobrī no Liepājas jūrā izgāja Krievijas kara flotes eskadra, kuru komandēja admirālis Zinovijs Roždestvenskis. Eskadrā ietilpa lielākā daļa no impērijas Baltijas jūras flotes, un tās uzdevums bija kuģot apkārt visam Eirāzijas kontinentam, sasniedzot Tālos Austrumus, kur tobrīd jau desmito mēnesi Krievija karoja pret Japānu un nepārprotami zaudēja.
1933. gada 27. maijā uz ekrāniem iznāca Volta Disneja studijas jaunā īsmetrāžas animācijas filma "Trīs sivēntiņi un vilks". Tas bija savam laikam novatorisks darbs, kam bija lemti grandiozi panākumi.
Latvijas Republikas prezidenta pilnvaras pēc valsts nodibināšanas noteica Latvijas Satversmes sapulce. Tas notika garās diskusijās un iedvesmojoties no citu valstu piemēriem. Prezidenta lomu pēc iespējas samazināt centās sociāldemokrāti, kas bija vairākumā, bet tam iebilda opozīcija, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Šodienas Armēnijas lielākajās pilsētās slejas pieminekļi 5. gadsimta karavadonim Vardanam Mamikonjanam – armēņu nacionālajam varonim. Savu dzīvību kaujas laukā 451. gada 26. maijā viņš atdeva cīņā pret Persijas impērijas mēģinājumiem agrajos viduslaikos iznīcināt Armēnijā kristietību, uzspiežot armēņiem zoroastrisma reliģiju.
