Šī diena vēsturē

24. augusts. Ukrainas Augstākā padome pieņem Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu

Šī diena vēsturē

27. augusts. Ginesa rekordu grāmata

25. augusts. Lēvenas pilsētas nopostīšana Beļģijā Pirmā pasaules kara laikā

Šī diena vēsturē: Vācu okupanti noposta Lēvenas pilsētu Beļģijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lēvenas pilsētas nopostīšana Beļģijā, kas ilga no 1914. gada 25. līdz 30. augustam, bija viens no Pirmā pasaules kara vācu okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem.

Vācu armijas iebrukumu neitrālajā Beļģijā Pirmā pasaules kara sākumā britu propaganda nodēvēja par „The Rape of Belgium” – burtiski tulkojot, „Beļģijas izvarošanu” – un ļoti centās, lai sabiedrības apziņā šis priekšstats no metaforas pārvērstos par realitāti. Tomēr jāteic, ka vācu okupanti Beļģijā tiešām pastrādāja virkni kara noziegumu, starp kuriem viens no barbariskākajiem bija Lēvenas pilsētas nopostīšanas akcija, kas turpinājās no 1914. gada 25. līdz 30. augustam.

Lēvena atrodas apmēram 25 kilometru uz austrumiem no Briseles. Pilsētas aizsākumi meklējami vēl 9. gadsimta beigās, taču savu zelta laikmetu tā piedzīvoja vēlajos viduslaikos un jauno laiku sākumā, kad še bija rosīgs tirdzniecības un tekstilrūpniecības centrs un Nīderlandē un Beļģijā vecākā universitāte. Arī 20. gs. sākumā Lēvena joprojām bija nozīmīgs kultūras un izglītības centrs ar 40 000 iedzīvotāju un krāšņu gotisko arhitektūru.

Vācu armija ieņēma Lēvenu 1914. gada 18. augustā. Naktī uz 25. augustu beļģu armija veica strauju reidu vācu aizmugurē, izraisot tur jucekli. Līdz Lēvenai beļģi netika, bet pilsētā izvietotais vācu 31. rezerves kājnieku pulks naktī sarīkoja panisku šaudīšanos. Pēc vienas versijas, uz pilsētu atkāpusies kāda vācu daļa, kuru viņu tautieši noturējuši par ienaidniekiem, un izcēlusies apšaude starp savējiem. Pēc citas – paniku izraisījis pilsētā tumsā ieauļojis noklīdis zirgs, kas okupantiem norēgojies par kavalērijas uzbrukumu. Pulka kaujas žurnālā gan rakstīts šādi: „Apmēram piecos pēcpusdienā uz 84. rezerves kājnieku pulku tika šauts Bīkenē. Tajā pašā laikā mūsu vienība piedzīvoja uzbrukumu Lēvenā. Tika veikti stingri pasākumi partizāņu un bandītu apkarošanai.” Vācu spēku komandieris Briselē ģenerālis fon Litvics vispār stāstījis pekstiņus par to, ka Lēvenas mēra dēls esot ar pistoli nogalinājis vācu štāba priekšnieku un kara ārstus, un tas bijis signāls, pēc kura bruņoti beļģu civilisti sākuši šaut uz vācu karavīriem. Tāpēc Lēvenā bijis jāsarīko atriebes akciju, kas atturētu beļģus no līdzīgas rīcības citur.

Iedzīvotājiem tika pavēlēts nekavējoties pamest viņu mājokļus, daudzus vīriešu dzimuma pilsētniekus arestēja, dažus nošāva uz vietas, citus – nedaudz vēlāk.

Pavisam tika nogalināti 248 pilsētnieki. Tos 10 000 lēveniešu, kuri tobrīd vēl nebija pametuši pilsētu, piespieda doties prom ar teju to, kas katram mugurā. Vācieši pilsētu izlaupīja un pēc tam sāka to metodiski dedzināt. Kā rakstīja amerikāņu žurnālists Ričards Hārdngs Deiviss, kuram nācās būt Lēvenā 27. augustā, „vācieši bija lēmuši pārvērst Lēvenu par tuksnesi un vāciskā sistemātiskumā un pamatīgumā atstāja no Lēvenas vien tukšu un nokvēpušu čaulu.” Tika nosvilinātas apmēram 2000 ēkas, tai skaitā daudz vēsturisku celtņu. Sevišķu sašutumu pasaules sabiedrībā izraisīja universitātes bibliotēkas nodedzināšana, kur liesmās gāja bojā ap 230 000 grāmatu, tai skaitā ap 750 viduslaiku manuskriptu un tūkstotis inkunābulu. Ja ar šo akciju vācu militāristi bija cerējuši iedzīt respektu, tad rezultāts bija gluži pretējs – daudzviet pasaulē viņus tagad uzlūkoja par civilizācijas ienaidniekiem, kuri jāsakauj par katru cenu.

Šī diena vēsturē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti