Šī diena vēsturē

23. aprīlis. Ankārā uz pirmo sēdi sanāk Turcijas Lielā nacionālā asambleja

Šī diena vēsturē

25. aprīlis. Hitlera dienasgrāmatas viltojums

24. aprīlis. 1800. gadā dibina ASV Kongresa bibliotēku

Šī diena vēsturē: Dibina lielāko grāmatu krātuvi pasaulē – ASV Kongresa bibliotēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēka, kas 1800. gada 24. aprīlī tika nodibināta pamatā šīs likumdevēju institūcijas vajadzībām, faktiski atbilst nacionālās bibliotēkas statusam. Tās grāmatu krājums ir šobrīd lielākais pasaulē.

Bija 18. gadsimta pēdējais vai 19. gadsimta pirmais – īsāk sakot,1800. gada pavasaris, kad Amerikas Savienoto Valstu augstākie varas nesēji posās uz jurģiem. No līdzšinējās galvaspilsētas Filadelfijā viņi pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Vašingtonu, kas atrodas īpaši izveidotā Kolumbijas Federālajā apgabalā Potomakas upes krastos. Vietu galvaspilsētai izraudzījies pirmais Savienoto Valstu prezidents Džordžs Vašingtons, un pilsēta nes viņa vārdu, savukārt gandrīz tukšā vietā būvējamās metropoles projekts pieder franču izcelsmes arhitektam Pjēram Šarlam Lanfānam.

Tā nu 1800. gada 24. aprīlī prezidents Džons Adamss, Džordža Vašingtona pēctecis prezidenta amatā, parakstīja Kongresa lēmumu par galvaspilsētas pārcelšanu, un citstarp šai lēmumā bija paredzēts piešķirt 5000 dolāru, lai "iegādātos tādas grāmatas un tik daudz, cik nepieciešams Kongresa lietošanai, un iekārtotu atbilstošas telpas šo grāmatu glabāšanai".

Tas arī ir sākums Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēkai, kas, sākumā iecerēta kā grāmatu krājums likumdevēju vajadzībām, vēlāk kļūst par Amerikas Savienoto Valstu de facto nacionālo bibliotēku un vienu no bagātākajām un prestižākajām grāmatu un rokrakstu krātuvēm pasaulē.

Divas reizes savā vēsturē Kongresa bibliotēka piedzīvojusi postošas ugunsnelaimes. Pirmā atgadījās 1814. gadā, kad bija izcēlies karš starp Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju. Briti uz laiku ieņem Vašingtonu un pielaiž uguni Kapitolijam, kur sadega arī tobrīd iegādātais bibliotēkas krājums – apmēram 3000 sējumu. Tad nu bijušais prezidents Tomass Džefersons piedāvāja šķirties no savas personiskās, visa mūža laikā vāktās bibliotēkas – nepilniem 6500 sējumu. Tiem laikiem tas ir ievērojams krājums, un Kongress pieņem piedāvājumu, asignējot tā iepirkšanai 23 950 dolārus – arī visai ievērojamu summu. Diemžēl divas trešdaļas no Džefersona krājuma gāja bojā citā ugunsgrēkā, kas 1851. gadā aprija 35 000 no bibliotēkā tobrīd savāktajiem 55 000 grāmatu.

19. gadsimta beigās Vašingtonas centrā bibliotēkai uzcēla jaunu majestātisku ēku, kam piešķirts Tomasa Džefersona vārds. 1939. gadā to papildina vēl viena – tā dēvētā Džona Adamsa ēka. Šis notikums vainagoja ilggadējā bibliotēkas vadītāja Herberta Patnema četrdesmit gadus Kongresa bibliotekāra amatā. Viņa laikā bibliotēka attīstās arī kvalitatīvi, iepērkot sevišķi daudz senu un unikālu grāmatu, – senas indiešu, ķīniešu, japāņu, ebreju tekstu kolekcijas, daļu no imperatoru Romanovu dzimtas bibliotēkas. Ir gadījumi, kad iepirkumus ierosina nevis bibliotēka, bet gan kongresmeņi – slavenākais gadījums ir Otto Volbēra inkunābulu kolekcijas iepirkšana par pusotru miljonu dolāru 1929. gadā. Inkunābulas ir vissenākās drukātās grāmatas, iespiestas Eiropā pirms 1501. gada, un Volbēra kolekcijā ir arī sevišķi rets pirmiespiedēja Gūtenberga Bībeles izdevums – drukāts uz pergamenta un praktiski nebojāts. Pasaulē tādi zināmi tikai trīs.

Kopējais Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēkas krājumā šobrīd ir apmēram 30 miljoni grāmatu un citu iespieddarbu un 58 miljoni manuskriptu, kā arī liels daudzums dažādu citu tekstuālu materiālu.

 

Šī diena vēsturē

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti