Šī diena vēsturē

20. augusts. Dānis Vituss Berings atklāj Aļasku

Šī diena vēsturē

24. augusts. Ukrainas Augstākā padome pieņem Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu

23. augusts. Paraksta Molotova–Ribentropa paktu

Šī diena vēsturē: Paraksta Molotova–Ribentropa paktu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.

Pagājušā gadsimta 30. gados attiecības starp Padomju Savienību un Vāciju bija diezgan saspīlētas. Iepriekšējā desmitgadē abas šīs lielvalstis, kas pēc Pirmā pasaules kara bija kļuvušas par starptautiskās politikas izstumtajām, bija diezgan cieši sadarbojušās ekonomiskajā un militārajā jomā, bet pēc nacistu nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā sadarbība apsīka. Abi totalitārie režīmi veltīja viens otram arvien niknākus propagandas uzbrukumus. Nacisti izvērsa represijas pret vācu komunistiem, tuvinājās ar Padomju Savienībai nedraudzīgo Japānu, savukārt padomju režīms mobilizēja cīņai pret nacistiem un citiem fašistiskas ievirzes režīmiem Komunistiskās internacionāles kustību.

Jaunu spriedzi konfrontācija sasniedza Spānijas pilsoņu kara laikā 30. gadu otrajā pusē, kad vācu un itāļu vienības karoja par Franko režīmu, savukārt Republikāņu valdība saņēma padomju militārās piegādes un padomnieku atbalstu. Tāpēc daudziem pasaulē pārsteigums bija ziņa, ka 1939. gada 23. augustā Maskavā noslēgts vācu–padomju neuzbrukšanas līgums, šodien plaši pazīstams arī pēc to parakstījušo abu režīmu ārlietu resoru vadītāju vārdiem – kā Molotova–Ribentropa pakts.

Tas, kas palika slēpts tālaika sabiedrībai, bet ir lieliski zināms šodien, bija šī līguma slepenie papildprotokoli, kas faktiski sadalīja Austrumeiropu abu totalitāro diktatūru starpā.

Kas varēja šķist pārsteidzošs 1939. gadā, liekas loģisks, vērtējot ar šodienas pieredzi: tikai vienošanās starp abiem totalitārajiem režīmiem pavēra tiem iespēju savu agresīvo ambīciju īstenošanai. Rietumu lielvalstis nekad nepiekristu šādai vācu un padomju ekspansijai uz savu kaimiņvalstu rēķina, pirmām kārtam jau – Polijas iznīcināšanai, bet tieši tādas bija Molotova–Ribentropa pakta tiešās sekas.

Kā zināms, pēc nepilna mēneša vērmahts un Sarkanā armija sastapās pie paktā nospraustās līnijas vēl nesen suverenās Polijas teritorijā un sarīkoja kopīgas uzvaras parādes Ļvovā un Brestā. Tā laika karikatūra laikrakstā „London Evening Standard” tēloja Hitleru un Staļinu, kuri laipni klanās viens otram uz Polijas drupu un līķu fona. „Cilvēces atkritums, ja nemaldos?” savu partneri uzrunā fīrers. „Asiņainais darbaļaužu slepkava, ja nekļūdos?” savukārt bilst padomju vadonis.

Kādu laiku attiecības starp totalitārajiem partneriem bija abpusēji izdevīgas un tīkamas. Padomju Savienība, Vācijai neiebilstot, uzsāka apkaunojošo agresiju pret Somiju, anektēja Baltijas valstis, atņēma Rumānijai Besarābiju. Savukārt Vācija, nodrošinājusi sev aizmuguri un saņemdama regulāras padomju stratēģisko materiālu piegādes, varēja pavērst savu militāro jaudu pret rietumiem, sagraujot Franciju, okupējot Beneluksa valstis, Dāniju, Norvēģiju, pēc tam iesaistoties Itālijas uzsāktajā agresijā Balkānos. Tomēr divi agresori, kopīgiem spēkiem iznīcinājuši līdz tam tos šķīrušo bufervalstu joslu Austrumeiropā, līdz ar to bija nonākuši aci pret aci. Jau Polijas sagrāves laikā izskanēja viedokļi, ka konflikts starp abām agresīvajām lielvarām ir tikai laika jautājums, un visai neilgs laiks pierādīja šo viedokļu pareizību.

 

Šī diena vēsturē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti