Šī diena vēsturē

6. jūlijs. Uz sārta sadedzina reformatoru, čehu teologu Janu Husu

Šī diena vēsturē

8. jūlijs. Dzimis amerikāņu uzņēmējs un filantrops Džons Deivisons Rokfellers

7. jūlijs. Apsūdzībās pēc nāves attaisno Žannu d'Arku

Šī diena vēsturē: Žannu d'Arku pēc nāves attaisno apsūdzībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās.

Simtgadu karš bija ilgstošs konflikts starp Angliju un Franciju 14. un 15. gs. Tā iemesls bija Anglijā valdošās Plantagenetu dinastijas pretenzijas uz Francijas troni. Karā laime vairākkārt nosvērās par labu vienai un otrai pusei, abu valstu troņos mainījās valdnieki, bet cīņas turpinājās. Galu galā 1420. gadā, kad karš bija ildzis jau astoņas desmitgades, šķita, ka Plantageneti gūst izšķirošos panākumus. Angļu un viņu sabiedroto burgundiešu rokās bija visi Francijas ziemeļi, ieskaitot Parīzi, pie tam Francijas karalis Šarls VI bija spiests parakstīt līgumu, ar kuru novēlēja savu troni Anglijas kolēģim Henrijam V. Tomēr, kad Henrijs mira pirms Šarla, atstādams abus troņus vien deviņus mēnešus vecajam dēlam Henrijam VI, Šarla VI dēlam dofinam Šarlam VII atkal vairojās cerības tomēr reiz sēdēt tēva tronī.

Un tad nāca negaidīts pavērsiens – 1429. gadā pie Šarla VII ieradās septiņpadsmitgadīga zemnieku meiča Žanna d’Arka, kura apgalvoja, ka jau vairākus gadus viņu apmeklējot kristiešu svētie un aicinot vest frančus cīņā pret angļu iebrucējiem.

Meitenei izdevās pārliecināt karaļdēlu, kurš viņai atļāva pievienoties franču spēkiem, un – tavu brīnumu! – kaismīgās karotājas iedvesmoti, franči svinēja uzvaru pie Orleānas, pārtraucot ilgo pilsētas aplenkumu.

Sekoja citi militāri panākumi, un rezultātā Šarls VII varēja tikt kronēts par Francijas karali no angļiem atgūtajā Reimsā. Tomēr pašas Žannas, tagad sauktas arī par Orleānas Jaunavu, liktenis izrādījās nelaimīgs: 1430. gadā viņa sadursmes laikā krita burgundiešu gūstā, un tie viņu burtiskā nozīmē pārdeva angļiem. Pēdējie nolēma sarīkot paraugprāvu – ja izdotos pierādīt, ka Žanna ir ķecere vai, vēl labāk, piekopj Dievam pretīgas zintis, tas ļautu apšaubīt arī karaļa Šarla varas likumību. Žannas tiesāšana notika Ruānas pilsētā, un galvenais apsūdzību uzturētājs bija angļu atbalstītājs Bovē bīskaps Pjērs Košons.

Lasītnepratējai Žannai bija maz cerību cīkstiņā pret tiesātājiem, kuri izmantoja arī Parīzes universitātes teologu resursus.

Kaut atsevišķas tiesājamās atbildes bija pat pārsteidzoši pārdomātas un apliecināja dziļu un patiesu ticību, bet viņas līdzšinējā biogrāfijā pie labākās gribas nebija atrodamas nekādas liecības par burvestību piekopšanu, Žannas uzstājīgie apgalvojumi, ka viņu pastāvīgi uzrunājot svētie, tika kvalificēti kā ķecerības pierādījums. Prāvas finālā, pēc visa spriežot, tiesātāji gluži nekrietni izmantoja Žannas neprasmi lasīt un citas ciniskas manipulācijas, un 1431. gada 30. maijā deviņpadsmitgadīgā Žanna d’Arka tika sadedzināta uz sārta.

Tomēr kara laime, kuru Žanna bija pavērsusi, tā arī palika franču un karaļa Šarla pusē. Kad angļu sakāve vairs neradīja šaubas, pienāca laiks arī pārskatīt Orleānas jaunavas spriedumu, lai kaut pēc nāves atbrīvotu viņu no ķecerības apsūdzībām. Bija gan jāpagaida, lai viņsaulē aiziet daži prominenti Žannas tiesātāji, kuri kara gaitā bija pārgājuši karaļa Šarla pusē. Galu galā 1455. gadā Francijas lielinkvizitora Žana Breāla vadībā tika uzsākta lietas pārskatīšana. Kā jau bija paredzams, tagad vairums pirmā procesa dalībnieku liecināja notiesātajai par labu, un atklājās visai bēdīga netaisnas tiesas aina. Spriedums pārskatīšanas lietā tika pasludināts 1456. gada 7. jūlijā, un ar to Žanna d’Arka tika attaisnota visās apsūdzībās. Savukārt par ķeceri tika pasludināts tolaik jau krietni pasen mirušais galvenais apsūdzētājs bīskaps Košons, nākamajā gadā ar pāvesta lēmumu viņu izslēdzot no baznīcas. Košona kapavieta tika nolīdzināta līdz ar zemi; neviens cits no soģiem gan netika saukts pie atbildības.

Nepilnus piecus gadsimtus vēlāk – 1920. gada 16. maijā – pāvests Benedikts XV iecēla Žannu d'Arku svēto kārtā.

 

Šī diena vēsturē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti