22.novembrī vienai no lielākajām Grieķijas partijām „Jaunā demokrātija” bija paredzētas jauna vadītāja vēlēšanas. Sabiedrībai tika paziņots, ka tās tiek atceltas tehnisku iemeslu dēļ,, līdz tam intervijai ar lsm.lv piekrita Adonis Georgiadis.
Pirmais sniegs un Ziemassvētku gaidās izdekorētie veikalu skatlogi uzjundī vēlmes piepildīt māju ar mandarīnu smaržu, apgleznot piparkūku sirsniņas un nobaudīt glāzi karstvīna. Franču un Itāliešu vīnu slavas augstumiem izdodas pietuvoties nedaudzām valstīm. Arī grieķu vīni ārpus valsts robežām ir maz pazīstami. „Pagaidām!” saka vīnzinis un grieķu vīnu bāra „Winepoint” īpašnieks Ksenofons Stavropuls.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) novembrī publicējusi pētījumu „Pārskats par veselību”, kurā apkopoti statistikas dati par dažādiem ar veselību saistītiem jautājumiem 34 ESAO valstīs un 10 kandidātvalstīs. Neveselīgo ieradumu ziņā Latvija un Grieķija izceļas uz citu valstu fona.
Augošā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas Grieķijas salām līdz šim bija samazināta, neatrisinās Grieķijas finansiālās problēmas, bet gan uzliks pārmērīgi smagu slogu salu iedzīvotājiem. Turklāt jau tagad salas saskaras ar izolētības problēmu un cieši atkarīgas no tūrisma sezonas, intervijā portālam Lsm.lv norāda salu vietvaras.
Barters nav nekāds jaunums pasaulē; preču un pakalpojumu savstarpējās apmaiņas sistēma eksistēja, vēl pirms tika izgudrota nauda kā maksājuma līdzeklis, bet grieķu uzņēmējs Janis Delijanis šo senseno ideju ir modernizējis, izveidojot platformu internetā, kur Grieķijā dzīvojošie var apmainīties ar precēm un pakalpojumiem, kā arī cer paplašināt biznesu starptautiskā līmenī.
Grieķijas ekonomiskā krīze, jo īpaši šī gada politiskie notikumi un kapitāla kontrole ir bijis pēdējais piliens daudzu grieķu pacietības kausā. Neredzot nākotni ne sev, ne saviem bērniem, daudzas ģimenes izvēlas emigrēt uz citām valstīm. Nikos Argiridis kopš šī gada augusta par savām mājām sauc Latviju un sarunā ar lsm.lv atzīst, ka ir apmierināts un laimīgs ar savu lēmumu.
Grieķijas pierobežā dzīvojošie un arī tūristi patēriņa preces un dažādus pakalpojumus iegādājas kaimiņvalstīs, tādā veidā Bulgārijas, Skopjes, Albānijas un Turcijas uzņēmēju kabatās katru gadu iepludinot 500 miljonus eiro, liecina Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas dati. Turklāt Maķedonijas, Trāķijas, Ziemeļegejas reģioniem un Dodekanēsas salām daudz raižu sagādā viltotu un kontrabandas preču tirdzniecība.
Grieķijas galēji kreisie spēki parlamentā zaudējuši četras vietas, taču varas grožus noturējuši. Saskaņā ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem Grieķijas ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi partija „Syriza”, par kuru nobalsoja 35,47% vēlētāju, iegūstot 145 deputātu vietas parlamentā. Turklāt „Syriza” jau paguvusi vienoties par sadarbību ar partiju „Neatkarīgie grieķi”, un jau pirmdien Aleksis Ciprs varētu oficiāli atkal uzņemsies premjerministra amata pienākumus.
Grieķijas ārkārtas vēlēšanās, kas notiek svētdien, ir nobalsojuši visi partiju līderi. Vēlēšanu iecirkņos strādājošie norāda, ka diena ir samērā mierīga. Vēlēšanu iecirkņi Grieķijā kopš septiņiem vakarā ir slēgti, un notiek balsu skaitīšana. Pirmie provizoriskie rezultāti tiek gaidīti aptuveni deviņos vakarā.
Basketbola valstsvienības zaudējums Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā raisījis vilšanos Grieķijā, kur neveiksme mačā pret Spāniju (71:73) aizēnojusi nākamo spēli, kurā komandai ceturtdien pret Latviju būs iespēja cīnīties par vietu Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Vīlušies ir gan basketbola speciālisti, gan līdzjutēji.
Daudzās Grieķijas pludmalēs jūras malā tiek izskalots liels daudzums jūras aļģu – atkritumu, ko tūrisma sezonā savāc pašvaldību vai viesnīcu noalgoti darbinieki, taču rudens-ziemas periodā tās krājas, nereti veidojot vairāk nekā metru biezu kārtu. Tomēr izrādās, ka jūras aļģes nav tikai atkritumi, bet gan ļoti vērtīgs materiāls. Stavross Cobanidis kopā ar vēl diviem grieķu jauniešiem ir nodibinājuši uzņēmumu „PHEE”, kas jau drīzumā plāno tirgū piedāvāt dažādus aksesuārus un pat mēbeles, kas izgatavotas no jūras aļģu paneļiem.
Tikai 40 minūšu brauciena attālumā no Pirejas ostas Grieķijā atrodas Eginas sala, kur katru gadu septembrī tiek organizēts Pistāciju festivāls, kas ilgst vairākas dienas. Šogad nο 24. līdz 27.septembrim tiek rīkots jau septītais festivāls, kurā ar dažādu aktivitāšu palīdzību iespējams iepazīties arī ar salas vēsturisko un kultūras mantojumu.
Portāls lsm.lv jau rakstīja par divām drosmīgām latviešu studentēm, kuras pirms gada ar autostopiem uzsāka ceļojumu apkārt Eiropai. Piedzīvojums ir noslēdzies, Andra Pērkone un Kristīne Antonova sveikas un veselas ir atgriezušās Latvijā.
Centriskā partija „Atjaunot Grieķiju” salīdzinājumā ar lielākajām Grieķijas partijām ir jauna - dibināta 2011.gada nogalē, kā arī līdz šim tai nevienās vēlēšanās nav izdevies pārvarēt 3% barjeru, lai iekļūtu parlamentā. Taču tās dibinātājs un uzņēmējs Tanoss Dzimeross regulāri tiek aicināts komentēt, sniegt intervijas un piedalīties TV debatēs saistībā ar politiskajiem notikumiem valstī. Viņš arī piekrita intervijai ar lsm.lv.
Pārmērīga nodokļu iekasēšana un politiskā nestabilitāte ir divi no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī gada laikā vairāk nekā 60 000 grieķu komersantu ir atvēruši bankas kontus Bulgārijā un vairāki tūkstoši kompāniju savu uzņēmējdarbību ir pārcēlušas uz kaimiņvalstīm. Grieķijas ekonomika draud apstāties, un Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācija zvana trauksmes zvanus.
Šī gada janvāra parlamenta vēlēšanās pirmo reizi valsts vēsturē valdības veidošana tika uzticēta kreisi radikālo partiju apvienībai “Syriza”, kas savu septiņu mēnešu darbības laikā radīja pamatīgu haosu Grieķijas politikā un ekonomikā. Savu viedokli par notikušo un arī nākotnes prognozes lsm.lv uzticēja ilggadējs komentētājs finanšu presē, mazā biznesa īpašnieks un partijas “Jaunā demokrātija” deputāta kandidāts Agis Verutis.
Grieķu pensiju sistēma ir haotiska, neizprotama un viens no karstākajiem strīdu iemesliem, kad tiek runāts par valsts krīzes iemesliem un ekonomiskās situācijas uzlabošanas scenārijiem. Šomēnes valdības pieņemtais likums nosaka, ka turpmāk minimālā pensija no 486 eiro tiek samazināta līdz 392 eiro, kā arī pensionēšanās vecums pakāpeniski līdz 2022.gadam tiks paaugstināts līdz 67 gadiem.
Svētdien Grieķijā notika referendums, kurā valsts iedzīvotājiem bija jāsaka "jā" vai "nē" starptautisko aizdevēju nosacījumiem, kuri grieķiem ir jāpieņem un jāīsteno, lai finanšu grūtībās nonākusī valsts arī turpmāk varētu saņemt aizdevēju finansējumu. Saskaņā ar balsotāju aptaujām vairākums noraidīja aizdevēju priekšlikumus valsts ekonomikas glābšanai.
Starptautiskie aizdevēji Grieķijai izvirzījuši vairākas prasības, no tām būtiskākās:
- Sociālās aprūpes sistēmas reforma, tostarp ģimenes pabalstu sistēmā. Tādējādi plānots ik gadu ietaupīt 0,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP);
- Reformēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu: PVN standartlikmi – 23% - piemērot vairākām līdz šim ar PVN neapliktām precēm un pakalpojumiem un atcelt PVN atlaides Grieķijas salām;
- Palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 26% līdz 28%;
- Līdz 2022.gadam paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 58 gadiem līdz 67 gadiem. Līdz 2019.gada beigām pakāpeniski pārtraukt maksāt pensiju piemaksas;
- Paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas no 4% līdz 6%
- Samazināt militāros tēriņus par 400 miljoniem eiro;
Kopumā reformu plāns paredz, ka Grieķijas budžets būs ar 1% - 3,5% pārpalikumu no IKP laikā no 2015.līdz 2018.gadam.
Lai arī jau 2009.gadā nācās klausīties traģēdiju un katastrofu pareģojošos vēstījumos par Grieķijas nākotni un to, ka valstij jau sen nav naudas un tā ir uz bankrota sliekšņa, un aicinājumos pārskaitīt visu naudu uz ārzemju banku kontiem, skats uz dzīvi palika optimistiks. Līdz sestdienai, 4.jūlijam.
Kopš 2008.gada Grieķijā ir spēkā partnerattiecību līgums, taču atšķirībā no valstīm, kurās iespējams partnerattiecības reģistrēt arī starp viendzimuma pāriem, Grieķijā līdz šim tas bija pretlikumīgi. "2014.gadā Eiropas tiesa pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru Grieķijas valdībai ir pienākums mainīt likuma tiesisko uzbūvi, un šī gada vasarā tiks apstiprinātas izmaiņas likumā, atļaujot savas attiecības reģistrēt arī homoseksuāliem pāriem," sarunā ar lsm.lv atklāja notārs Konstantīns Vlahakis.
Grieķijas premjerministra Alekša Cipra paziņojums, ka valdība ir ar mieru piekāpties starptautisko aizdevēju prasībām, nav liels pārsteigums. Kā liecina policijas ziņojums par Sintagmas laukumā notikušajām demonstrācijām, vairāk grieķu plāno svētdien gaidāmajā referendumā balsot par aizdevēju izvirzītajām prasībām.
Naktī uz svētdienu, 28.jūniju, Grieķijas parlaments ar 178 balsīm (no 300) atbalstīja priekšlikumu rīkot referendumu par starptautisko aizdevēju piedāvāto reformu plānu. Tautas nobalsošana notiks 5.jūlijā. Jau pēc šī gada janvārī notikušajām parlamenta vēlēšanām tikai prognozēts, ka Alekša Ciprs kļūšana par ministru prezidentu var beigties ar referendumu. Arī pagātnē grieķu politiķi vairākkārt ir izvēlējušies savu atbildību strīdīgos jautājumos novelt uz iedzīvotāju pleciem
23. un 24.jūnijā arī Grieķijā tiek svinēta Jāņu diena. Senās tautas tradīcijas, atzīmējot vasaras saulgriežus, laika gaitā ir savijušās ar baznīcas tradīcijām, kad tiek svinēta Jāņa Kristītāja dzimšanas diena. Svētkus sauc par Svētā Jāņa dienu, Lambadari (Λαμπαδάρη), Liotrupiju (Λιοτρουπιού) vai arī par Klidonas (Κλήδονας).