Dace Komseli: Latvijā un Grieķijā ir cieņā neveselīgie ieradumi

Medikamenti un antibiotikas

Ārstniecības līdzekļu izrakstīšanas prakse ir viens no veselības aprūpes kvalitātes indikatoriem. 20% no visiem izdevumiem veselības nozarē tiek tērēti zāļu iegādei, liecina pētījuma rezultāti, un 2013.gadā aptuveni 800 miljardi ASV dolāru izlietoti ārstniecības līdzekļu iegūšanai. Interesants fakts, ka pēdējo gadu laikā samazinās zāļu iegādei tērētās summas aptiekās, taču slimnīcās - palielinās.

Runājot par antibiotiku patēriņu, vismazāk tās tiek izrakstītas pacientiem Nīderlandē un Igaunijā, bet visvairāk – Turcijā un Grieķijā. „Grieķijā antibiotikas aptiekās ikviens var iegādāties bez receptes. Tikai tiem ārstniecības līdzekļiem, kuru sastāvā ir kairinošas vielas, ir nepieciešamas ārsta izrakstītas zāļu receptes. Cilvēks, kuram nav medicīniskās izglītības, taču nespēj izvērtēt, kādos gadījumos nepieciešamas antibiotikas, piemēram, ja kāds ir saslimis ar gripu smagā formā, kad vairāk nekā trīs dienas ir nemainīgi augsta temperatūra, bet kad ir tikai viegla vīrusa infekcija, ko ar pacietību un tādām zālēm kā „Depon” (Latvijā tās tirgo ar nosaukumu „Paracetamols”) var uzveikt pāris dienās. Ja vienu dienu temperatūra ir nedaudz virs 37 grādiem, grieķi dodas uz aptieku un pērk antibiotikas,” par aizraušanos ar antibiotiku lietošanu Grieķijā lsm.lv skaidro medmāsa Vasilina Nikolaidi.

Medmāsa stāsta, ka pēdējos gadus grieķu ārsti organizē dažādas kampaņas un cenšas novērst sabiedrības maniakālo tieksmi pirkt antibiotikas, ja ir tikai nelielas veselības problēmas, piemēram, vienu reizi nošķaudoties, nav nepieciešams desmit dienu „Amoxil” kurss.

Vasilina norāda, ka arī medicīnas darbinieki nereti pārspīlē, tāpēc, lai mazinātu arī ārstu vēlmi izdalīt medikamentu receptes pa labi un pa kreisi, ir veiktas dažas izmaiņas veselības nozarē Grieķijā. Viena no tām ir kārtība, ka ārsts nevar izrakstīt zāles tādām slimībām, kas neattiecas uz viņa specifikāciju, piemēram, ķirurgs nevar izsniegt receptes medikamentiem, kas domāti ginekoloģisku problēmu ārstēšanai.

ESAO pārskatā par veselību norādīts, ka paredzamais dzīves ilgums ik gadu stabili paaugstinās par trīs līdz četriem mēnešiem.

Šobrīd vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,5 gadi, bet Japānā, Spānijā un Šveicē tas pārsniedz 82 gadus, turklāt izrādās, ka sievietes dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā vīrieši, un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni dzīvo par sešiem gadiem ilgāk nekā tie, kuriem ir zems izglītības līmenis.

Grieķijā ekonomiskās krīzes dēļ daudzas pašnodarbinātās personas un cilvēki, kuri ilgāku laiku ir bez darba, zaudēja veselības apdrošināšanu. Lai arī kopš 2014.gada jūnija tiek veikti dažādi pasākumi, lai tiem, kuriem nav veselības apdrošināšanas, arī tiktu nodrošinātas iespējas iegādāties izrakstītās zāles un būtu pieejama neatliekamā palīdzība, krīzes laikā nespēja norēķināties par medicīniskajiem pakalpojumiem ir dubultojusies.

Smēķēšanas atkarība

Lai arī uz cigarešu paciņām tiek rakstīti dažādi riski, ko veselībai nodara šis kaitīgais ieradums, tiek veiktas dažādas kampaņas šī kaitīgā ieraduma ierobežošanai, piemēram, paaugstināti nodokļi tabakas izstrādājumiem un ierobežota smēķēšana publiskās vietās, katru gadu smēķēšana nogalina aptuveni sešus miljonus cilvēku.

Grieķijā smēķēšanas aizliegumi, iespējams, ir domāti klaiņojošiem kaķiem un suņiem vai arī baložiem, jo tiek smēķēts, ne tikai atrodoties blakus aizlieguma zīmei, bet ir cilvēki, kuri uzdrošinās uzvilkt dūmu, pat braucot sabiedriskajā transportā.

Smēķējoša grūtniece vai tēvs, kurš smēķē blakus zīdainim ratiņos, nav nekāds brīnums šajā valstī. Topošo vecāku skolās grieķu ārsti dod padomus, kad ir vislabākais laiks smēķēt tām māmiņām, kuras baro jaundzimušos ar krūti.

Grieķija ir smēķēšanas čempioni. Vecumā sākot no 15 gadiem un vairāk smēķē 38,9% grieķu, nekur tālu neatpaliek Indonēzija, kur 37,9% iedzīvotāju smēķē katru dienu, bet Latvija ar 34,3% ieņem godpilno trešo vietu. Salīdzinājumā ar 2000.gada datiem, smēķētāju skaits Latvijā ir palielinājies par vienu procentu, un katrs otrais latviešu vīrietis smēķē ik dienu.

Alkoholisma problēma

Lai arī statistikas dati liecina, ka no pārmērīgas alkohola lietošanas gada laikā nomirst mazāk cilvēku nekā no smēķēšanas – 3,3 miljoni, tomēr alkoholisms daudz plašāk ietekmē sabiedrību, jo jāņem vērā ne tikai alkoholiķu darbaspēju samazināšanās un priekšlaicīga nāve, bet arī to cilvēku, kuri nelieto alkoholu, ievainojumi un nāves gadījumi, piemēram, situācijās, kad ceļu satiksmes negadījumu izraisa autovadītājs alkohola reibumā.

ASV veselības aprūpes izmaksas saistībā ar pārmērīga alkohola lietošanu gada laikā sasniedz 25,6 miljardus ASV dolāru. Grieķija uz Baltijas valstu fona izskatās labāk (protams, jo visa nauda taču ir iztērēta cigaretēm un kafijai!). Kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā alkohola patēriņš ir palielinājies, bet Grieķijā – samazinājies. Lietuva ir absolūtā rekordiste, jo gada laikā viens iedzīvotājs vecumā sākot no 15 gadiem un vairāk gada laikā izdzer vairāk nekā 14 litrus alkohola, ar gadā izdzertiem aptuveni 12 litriem alkohola seko Austrija un Igaunija, bet Latvija ierindojas 13.vietā ar alkohola patēriņu aptuveni 10,2 litri gadā, bet Grieķija ir 32.vietā, jo viens iedzīvotājs gadā patērē mazāk nekā 8 litrus alkohola.

Augļi un dārzeņi uzturā

Runājot par veselīgu dzīvesveidu, līdervalstis ir Austrālija un Jaunzēlande. Uz jautājumu: „Cik bieži jūs ēdat augļus?” atbildes ir ļoti atšķirīgas. Vismazāk augļus uzturā lieto Somijā, tikai 30% iedzīvotāju atbildēja, ka katru dienu, bet visvairāk Austrālijā -  94%. Apkopojot datus par 29 valstīm, izrādās, ka augļus ikdienā uzturā lieto aptuveni 55% vīriešu un 66% sieviešu. Šveice ir vienīgā valsts, kur vīrieši augļus ikdienā uzturā lieto vairāk nekā sievietes. Grieķijā 60,7% iedzīvotāju augļus lieto ik dienas, sulas uzskatot par augļu porcijām. Dārzeņus ikdienā vismazāk lieto Slovēnijas iedzīvotāji, tikai 33% , bet visvairāk Korejas (99,4%), Austrālijas (99%) un Jaunzēlandes (95,6%) iedzīvotāju. Grieķijā dārzeņus ik dienas uzturā lieto 63,8% iedzīvotāju, zupas uzskatot par dārzeņu porcijām.

Par Latviju šajos jautājumos datu nav, taču, spiežot pēc statistikas par lieko svaru, latvieši ar augļu un dārzeņu lietošanu īpaši neaizraujas. Latvijā aptaukošanās problēmas ir 23,6% iedzīvotājiem, bet Grieķijā – 19,6%.

„Latvijā valda krīze, un cilvēkiem nav naudas, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, bet cigaretes ir dārgas, un, kā redzams statistikas datos, cilvēki tomēr atļaujas tērēt naudu un smēķēt katru dienu. Uzskatu, ka cilvēki nevis nevēlas atbrīvoties no smēķēšanas atkarības, bet negrib. Visapkārt valda vienaldzība, pusaudži smēķē, bet pieaugušie tam nepievērš uzmanību. Katrs ierāvies savā kaktiņā un domā tikai par sevi,” sarunā ar lsm.lv skumjos Latvijas statistikas datus komentē ārsta palīdze Ivita Krevica Mālupē.

Viņa uzskata, ka alkoholisms ir vēl briesmīgāks par atkarību no nikotīna. Tas izjauc ģimenes un sagrauj cilvēku intelektu un dzīves: „Tiem, kuri regulāri lieto alkoholu, ir ielaistas veselības problēmas. Pēdējo trīs gadu laikā savā darbā esmu pieredzējusi trīs ļoti smagus gadījumus, kad cilvēkiem, kuri bija atkarīgi no alkohola, tika atklāti audzēji pēdējā stadijā, un mēs vairs neko nevarējām palīdzēt.” Sarunas noslēgumā Ivita piebilst: "Lai arī daudzi sūdzas, ka laukos neesot iespējams atrast darbu, patiesībā, ja arī ir iespējas strādāt, lielākā daļa nespēj noturēties vienā darba vietā tieši pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ."