SPECIĀLI no Grieķijas: Krīzes spelgonī Mihalis pamet biznesu Lietuvā un atgriežas dzimtenē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Krīzes dēļ ik dienas no Grieķijas uz citām valstīm pārceļas daudzas ģimenes. Taču ir arī cilvēki, kurus nebiedē stāsti par ekonomisko un politisko nestabilitāti. Mihalis Jerakakis šogad neilgi pirms kapitāla kontroles izsludināšanas pārcēlās no Lietuvas uz Grieķiju un ir noskaņots optimistiski.

Mihalis ir precējies ar lietuvieti un pirms trīs gadiem pārcēlās dzīvot uz Lietuvu, Viļņu. „Manai sievai pietrūka dzimtenes, viņa bija palikusi bez darba, jaunu darbu atrast neizdevās, bet es nolēmu pārdot savu uzņēmumu, kas nodarbojās ar augļu pārstrādi. Tas bija mazs uzņēmums. Biju noslēdzis līgumus ar dažādām kafejnīcām, piemēram, „Grigoris”, arī „Ikea” un tām piegādāju augļu salātus plastmasas trauciņos. Taču biju nonācis līdz punktam, kad bija nepieciešams ieguldīt naudu attīstībā, lai uzņēmums varētu turpināt pastāvēt, piemēram, iepirkt jaunas kravas automašīnas, bet man nebija tik daudz brīvu finanšu līdzekļu,”  atcerējās Mihalis. „Pirms tam vienu vasaru biju aizbraucis ceļojumā uz Lietuvu, man tur patika, tāpēc teicu: „Labi! Braucam! Paskatīsimies, kas notiks.””

Mihalis pabijis arī Latvijā: „Aizbraucām svinēt Jāņus, un tas bija brīnišķīgs piedzīvojums. Tik ļoti patika! Ziedu vainagi, ugunskuri, alus, dziesmas un dejas līdz rīta gaismai. Lieliskas atmiņas man ir arī par Rīgu, skaista pilsēta, taču Latvija šķita dārgāka nekā Lietuva.” 

Lietuvā Mihalis saredzēja biznesa iespējas augļu un dārzeņu importa nozarē, jo tirgū bija ļoti maz uzņēmumu, kas ar to nodarbojās. Pirmajā gadā visgrūtākais bijis pārdzīvot aukstos ziemas mēnešus. „Tādu aukstumu es nebiju gaidījis,” atzīst grieķis.

Runājot par biznesu, viņš norāda - sākumā šķitis, ka viss būs labi. Lēnām tika iepazīts tirgus un spēles noteikumi, taču ar laiku viņš saskārās ar vairākām problēmām: „Grieķijā ir daudz mazu veikaliņu, kuros tirgo augļus un dārzeņus. Lietuvā tā nav. Trīs milzīgi lielveikalu tīkli diktē savus noteikumus un ir nožņauguši visu tirgu. No Grieķijas jāved lielā kravas mašīna ar 20 tonnām augļu, lai varētu noslēgt kādu līgumu, tāpēc uzsāku sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, kuri iepirka ne tikai persikus, nektarīnus un vīnogas, bet arī banānus un ananāsus, un kravas tika sūtītas uz Krieviju un Baltkrieviju.

Taču tad Krievija noteica embargo, viss mans darbs tika iznīcināts, un sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem nācās pārtraukt.”

Viņš gan mēģināja turpināt biznesu tikai ar lietuviešiem: „Tas bija briesmīgi. Trīs dienas nevarējām vienoties par darījumu viena centa dēļ. Visas tās s**a „Maximas”!” īsumā savu trīs gadu pieredzi izstāsta Mihalis.

Auksto laika apstākļu dēļ Mihalim radās veselības problēmas, un viņš nolēma, ka Lietuvā vairāk dzīvot negrib. „Pērn ziemā uz četriem mēnešiem devāmies ceļojumā uz Vjetnamu, Malaiziju un Filipīnām, lai es varētu uzlabot savu veselību,” stāsta grieķis, „un tad kārtojām formalitātes, lai atgrieztos Grieķijā.”

Mihalis atzīst, ka viņa sieva vēlējusies palikt Lietuvā, taču trīs gadu laikā sākotnējās simpātijas pret valsti lēnām izzudušas. Grieķis izstāsta lsm.lv, kas viņam nepatika:

„Lietuvā dzīve nemaz nav tik lēta. Pārtika ir ļoti sliktas kvalitātes, ja vēlies kvalitatīvus produktus, tie ir dārgāki nekā Grieķijā. Tikai maize un alus lietuviešiem ir lieliski.”

„Viļņā par 65 kvadrātmetru dzīvokli ik mēnesi maksājām īri 280 eiro, taču tad, kad Lietuva pievienojās eirozonai, saimnieks paziņoja, ka nedaudz paaugstinās īres maksu. Cik? 500 eiro! Un vēl piebilda, ka patiesībā plāno dzīvokli pārdot, un, ja mums kaut kas nepatīk, varam iet projām. Lietuvā nav likumu, kas aizsargātu īrnieku tiesības. Grieķijā es nevaru tā palūgt izvākties no telpām savus īrniekus, ja nav beidzies līguma termiņš. Tad man jārēķinās ar tiesu darbiem. Ko mēs darījām? Protams, ka meklējām citu dzīves vietu.”

Kad medijos parādījās informācija par Grieķijas problēmām atmaksāt parādus, ļoti nepatīkami esot bijis lasīt negatīvos un apmelojošos komentārus par grieķiem. Lai arī ar sievas radiem, draugiem un paziņām izveidojušās labas attiecības, Mihalim pietrūcis atvērtības un sabiedrības: „Lietuvā cilvēki ir ļoti noslēgti. Tikai tad lietuvietis kļūst par tavu draugu, ja esat kopā dzēruši. Vēl man šķita dīvaini, ka izklaidēties un atpūsties dodas tikai jaunieši. Lietuvieši, kuri ir vecāki par 30 gadiem, sēž mājās un nekur neiet. Kad ej laukā pastaigāties, jūties it kā būtu bērnu rotaļu laukumā.”

Pašlaik grieķis nodibinājis savu uzņēmumu, kas darbojas nekustamā īpašuma nozarē. Ik mēnesi ģimenes budžetu papildina nauda, ko iegūst, izīrējot viņam piederošā ēkas telpas birojiem. Taču krīzes dēļ ir samazinājušās cenas, un ir arī problēmas ar nodokļu nomaksu.

„Pasaulē uzskata, ka grieķi krāpjas ar nodokļu maksāšanu un nemaksā nodokļus, taču patiesība ir tāda, ka nodokļu ir tik daudz un tik nesamērīgi augsti, ka mēs nespējam tos visus nomaksāt,” sašutis skaidro Mihalis, „piemēram, man par telpām, ko izīrēju firmām, un savu dzīvokli kopā jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis ENFIA 5 500 eiro apmērā. Kāds sēdēja un no zila gaisa pagrāba kaut kādus ciparus, un tagad mums, īpašniekiem, tas viss ir jāmaksā. Pat turku okupācijas laikos tā neizrīkojās! Ciprs izdomāja, ka dos iespēju cilvēkiem samaksāt nekustamā īpašuma nodokļus septiņu gadu laikā 100 daļās, taču nākamgad būs jāmaksā atkal jauns nodoklis. Bezcerīgi!”

Mihalis norāda, ka Grieķijā situācija nav ideāla, ir liels bezdarba līmenis un pārāk augsti un daudz nodokļu, tomēr šeit viņš redz vairāk iespēju strādāt un pelnīt naudu.

„Lietuvā man nebija stabila darba un algas, bet uzskatu, ka vīrietim ir jāspēj nodrošināt sava ģimene. Tur bija problēmas, šeit arī ir problēmas, tomēr Atēnās mums nav jāuztraucas, kur dzīvosim. Ir patīkami, silti un saulaini laika apstākļi, un arī mana sieva ir atradusi iespēju tikt pie papildu ienākumiem. Viņa apguva mākslīgo skropstu pieaudzēšanas tehniku. Grieķijā šis prieks izmaksā 60 eiro par vienu reizi.”

„Tas, ka krīzes laikā cilvēki taupa naudu, nav gluži mana pieredze. Kad tika izsludināta kapitāla kontrole, neviena no klientēm neatcēla savu pierakstu. Neviena! Grieķietes labāk nomirs bada nāvē, bet ar skaistām skropstām.”

Grieķis atklāj, ka iepriekš ir astoņus gadus studējis un strādājis Londonā: „Var jau teikt, ka Anglijā ir lielākas algas, bet zināt, cik tur ir lielas izmaksas. Es pelnīju labu algu, taču lielāko daļu iztērēju pārtikā. Daudzi domā, ka citā valstī viņus gaida labāka dzīve, tomēr bieži vien, ja tev dzimtenē pieder kaut vai tikai viens dzīvoklis, laimi labāk meklēt savās mājās. Var jau sēdēt un žēloties, ka ir krīze un nevar darīt to un šo, bet tad beigās sanāk, ka vispār neko nevar darīt. Mēģināšu te kaut kā izgrozīties un domāju, ka pienāks laiks un situācija mainīsies uz labo pusi.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti