Grieķijas TV kanāli ik pa laikam pārtrauc ziņu raidījumus ar jaunākajām ziņām no Parīzes saistībā ar piektdien notikušajiem teroraktiem, bet ielās cilvēki steidzas savās gaitās un tikai retais apstājas iepretim Francijas vēstniecībai Grieķijā, pie kuras vārtiem ir nolikti pāris ziedi un uzraksti „Je Suis Paris”.
Francijas un Eiropas Savienības karogi uz vēstniecības ēkas jumta ir nolaisti pusmastā, pie vārtiem dežūrē policijas auto. Ik pa laikam piestāj cilvēki, izmantojot savus mobilos tālruņus, nofotografē pie žoga noliktos ziedus, sveces un uzrakstus un dodas tālāk. Divas vecāka gājuma kundzes apstājas līdzās jauniešiem un viena no viņām jautā: „Ak! Kas tad te ir noticis?” Viņai atbild: „Tas ir par vakardienu Parīzē.”
Pēc ilgāka laika pie žoga piestāj divas sievietes, katra noliek vienu baltu rozi. „Es uz Grieķiju atbraucu pirms trīs mēnešiem,” lsm.lv stāsta jauniete vārdā Kolete Herbulu, „Ierados šeit Au-Pair programmas ietvaros. Mana ģimene dzīvo Francijas dienvidos. Viņiem viss ir kārtībā. Mans draugs dzīvo Parīzē, esam sazinājušies, un arī viņam nekas nekaiš. Es šodien jūtos labi.” Runājot par teroristu uzbrukumiem Kolete ir neizpratnē: „Es viņu rīcību nesaprotu. Domāju, ka viņi nav cilvēki, viņi ir psihopāti!”
Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopuls sestdienas pēcpusdienā sazinājās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai visas tautas vārdā izteiktu līdzjūtību par piektdien Parīzē notikušajiem teroraktiem. Telefonsarunas laikā Pavlopuls uzsvēra, ka galvenā ļaunuma sakne ir karš Tuvajos Austrumos, jo īpaši Sīrijā, un tam ir jābeidzas pēc iespējas drīzāk.
Sarunā ar žurnālistiem Grieķijas prezidents teica: „Šis noziegums netika pastrādāts pēkšņi. Jau ilgu laiku pirms tam bija zīmes, ka kaut kas tāds ir gaidāms, taču ir absolūti nepieciešams nepieļaut kam tādam atkārtoties. Mēs esam Rietumu civilizācijas, demokrātijas un cilvēktiesību simbols. Bailes nevar būt atbilde brīvības ienaidniekiem. Kultūra māca, ka šādos gadījumos brīvības ienaidniekiem ir jāatbild ar zināšanām un apņēmību. Zināšanas māca, ka nepieciešams atrast nozieguma cēloni, bet apņēmība māca, ka šie cēloņi ir jāizrauj ar saknēm.” Prokopis Pavlopuls norādīja, ka cēloņi esot lielā nevienlīdzība, ka radusies kara dēļ, jo īpaši uzsverot karu Tuvajos Austrumos. „Lai cīnītos ar nevienlīdzību, nepieciešams aizsargāt likuma varu, un ikvienam ir jāpalīdz apturēt kara darbība. Ja šis karš netiks pārtraukts, tiek apdraudēta Rietumu demokrātija. To es nesaku tikai tagad, to esmu teicis jau iepriekš,” noslēgumā uzsvēra Grieķijas valsts prezidents.
Jau vēstīts, ka, visticamāk, koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē piektdienas vakarā nogalināti vismaz 128 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus. Uzbrukumi notikuši sešās dažādās Parīzes vietās. Aptuveni 100 cilvēki nogalināti "Bataclan" koncertzālē Parīzes austrumos, kur bija paredzēts rokgrupas no Kalifornijas koncerts. Koncertzāle atrodas tikai 200 metru attālumā no bijušās satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijas, kur janvārī teroristi nogalināja 12 cilvēkus.
Uzbrucēji arī atklājuši uguni uz tuvumā esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem, nogalinot daudzus cilvēkus. Iespējams, pie restorāniem cilvēkus bez šķirošanas šāvuši tie paši teroristi pašnāvnieki, kas pēc tam veikuši nākamo slaktiņu koncertzālē. Vēl trīs pašnāvnieki uzspridzinājušies pie stadiona Parīzes pievārtē, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases. Šo futbola spēli klātienē vērojis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viņš nogādāts drošībā.
Atbildību par uzbrukumiem pagaidām vēl neviens nav uzņēmies, taču teroristiskais grupējums “Islāma valsts” tviterī jau paudis atzinību par notiekošo. Francijas prezidents ir izsludinājis ārkārtas stāvokli visā Francijā un slēdzis valsts robežas.
