Ņemot vērā, ka rēķins par apkuri ziemas mēnešos vai arī vasaras mēnešos par elektrību var sasniegt pat 500 eiro, grieķu sabiedrība tās jau nodēvējusi par „bada pensijām”.
Savu stāstu par pensionāru dzīvi lsm.lv piekrita uzticēt Katerina Atanasiu. Viņai šobrīd ir 74 gadi un grieķiete dzīvo Atēnās trīsstāvu privātmājā, kuru paša spēkiem uzbūvējis viņas vīrs. Pirmajā stāvā atrodas Katerinas dzīvoklis, otrajā mitinās viņas meita Sonia ar ģimeni, bet trešajā – dēls Dimitris ar sievu un diviem pirmskolas vecuma dēliem.
„Šo krīzi grieķi var pārdzīvot, jo mūsu ģimenes ir ļoti stipras un tuvas savstarpējās attiecībās. Ja kādam no ģimenes locekļiem klājas grūti, neviens cits nedrīkst labi pavadīt laiku, bet visiem kopā ir jāpalīdz tam, kurš nonācis grūtībās,” sarunu uzsāk Katerina, uzsverot, ka sabiedrībā ģimenes vērtības ir pirmajā vietā.
Katerinas dzimtā puse ir Larisas pilsēta, bet 19 gadu vecumā viņa pārcēlās uz Atēnām, sāka strādāt telekomunikāciju uzņēmuma „OTE” starptautisko sakaru nodaļā. 20 gadu vecumā apprecējās, un, nostrādājusi 25 gadus, devās pensijā 45 gadu vecumā.
„Dimitrim bija 12 gadi un Soniai – 17. Atbilstoši tā laika likumdošanai es drīkstēju doties pensijā, jo mans darba stāžs bija 25 gadi un bērni vēl nebija sasnieguši pilngadību,” lsm.lv atklāj Katerina.
Likums, kas deva iespēju saņemt pensiju pirms 50 gadu sasniegšanas, ja sievietes aprūpē bija vismaz viens nepilngadīgs bērns, šobrīd vairs nav spēkā. Pensionāre neuzskata, ka saņēmusi pensiju pārāk agri: „Nedomāju, ka pirms 30 gadiem tas bija kas ļoti ārkārtējs. Visus tos 25 gadus jau pulksten 6 no rīta devos uz autobusa pieturu, lai brauktu uz darbu, pusdienlaikā atgriezos mājās, lai pagatavotu pusdienas vecvecākiem, jo tolaik veikalos nepārdeva jau gatavas maltītes un cilvēki deva priekšroku mājās gatavotam ēdienam. Protams, vēl arī rūpes par abiem bērniem un mājas uzkopšana un uzturēšana prasīja daudz laika un enerģijas. Biju noskrējusies vēl trakāk nekā zirgs hipodromā, lai paspētu visu izdarīt. Turklāt jāņem vērā, ka tagad ir palielinājies cilvēku dzīves ilgums. Agrāk par 50-gadīgiem teica, ka viņi ir jau veci, bet tagad dažs labs grieķis 50 gados vēl nav apprecējies.”
Katerina neatceras, cik liela bija viņas pensija drahmās, bet pirms pieciem gadiem viņa saņēma 900 eiro. Tagad pensionāre ik mēnesi saņem 600 eiro. „Katru mēnesi manā algas lapiņā bija rakstīts, cik daudz no manas nopelnītās summas tiek ieskaitīts izglītības, veselības apdrošināšanas un arī pensijas fondā. Es ar savu darbu nopelnīju savu pensiju. Ja nebūtu visu to atvilkumu no algas, es taču pelnītu daudz vairāk. Un tāpēc arī cilvēki tagad ir ļoti neapmierināti un dusmīgi par šīm samazinātajām pensijām,” nosodošā balsī saka grieķiete.
„Ļeņins padomju laikos paziņoja, ka izglītība būs bez maksas, kā arī iedeva ģimenei par brīvu vienu istabu, taču mēs maksājam par izglītību un neesam ar mieru dzīvot vienā istabā. Mēs liedzām sev pārtiku un apģērbu, lai tikai paši saviem spēkiem varētu uzbūvēt šo māju tā, kā mēs to vēlamies. Valsts mums neko neuzdāvināja. Sešu gadu laikā mans vīrs neatļāvās sev pat vienu kurpju pāri nopirkt, lai tikai viņa bērniem būtu māja, kur dzīvot. Ne jau sev, bet saviem bērniem mēs ceļam mājas. Kapā līdzi tās nepaņemsim. Tāpēc cilvēki no citām valstīm, kuri nesaprot grieķu kultūru un tradīcijas, nevar ierasties šeit un mācīt, kā mums ir jādzīvo,” saka Katerina.
Vaicāta par ikmēneša izdevumiem, Katerina atklāj, ka lielākā daļa pensijas tiek atdota bērnu un mazbērnu atbalstam: „Mana mazmeita Dafne strādā katru dienu 12 stundas, taču viņas darba devējs, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina, ir noslēdzis pusslodzes līgumu, protams, maksā arī kā par pusslodzes darbu, turklāt ne jau katru mēnesi – kad viņam ir nauda, tad arī maksā. Ja naudas nav, tad Dafnei arī algas nav, taču rēķins, piemēram, par mobilo tālruni vai interneta pieslēgumu jāmaksā katru mēnesi. Arī mazmeitas izglītību un valodas kursus apmaksāju es.”
Sarunā iesaistās Katerinas vedekla Omaira: „Vīramāte palīdz arī mūsu ģimenei, jo kopš pērnā gada decembra Dimitris ir bez darba. Mans darba devējs tieši vienu dienu pirms referenduma paziņoja, ka mani pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami.
(Katerina, viņas vedekla Omaira un dēls Dimitris. Foto no Omairas personīgā arhīva)
"Mēs dzīvojam, pateicoties vīramātes finansiālajam atbalstam. Ja salūst mašīna, kurš maksā par remontu? Vīramāte! Viņa arī maksā 100 eiro katru mēnesi par mūsu dēla Hermis fizioterapiju, kas ir nepieciešama, jo viņš slimo ar Dišēna muskuļu distrofiju,” stāsta Omaira.
Arī Katerinas meitai Soniai nepieciešams mammas atbalsts, jo izrādās, ka krīzes dēļ viņas alga esot samazināta par 400 eiro. Pirms dažiem gadiem pensionāre piedzīvoja ļoti smagu auto avāriju. Visus darba gadus tika maksāta nauda par veselības apdrošināšanu, tāpēc zāles aptiekā iespējams iegādāties ar atlaidēm, un par tām Katerina var samaksāt no savas pensijas. Pēdējais rēķins par fiksētā tālruņa sakariem bijis 65 eiro, taču konkrētāk par citiem ikmēneša izdevumiem grieķiete nevēlas īpaši runāt: „Naudai nav nekādas vērtības, ja tā netiek izmantota labiem mērķiem. Man nav svarīgi, kas notiek ar mani, man ir svarīgi, kas notiks ar maniem bērniem un mazbērniem, kā izaugs jaunā paaudze. Tas mani interesē. Tieši tāpēc mēs rāvāmies melnām mutēm un būvējām māju, lai jaunajai paaudzei vismaz būtu, kur dzīvot.”
