Neskatoties uz lietu un sliktajiem laika apstākļiem, otrdien notikušajā demonstrācijā 20 000 cilvēku atbalstīja aizdevēju prasības, bet iepriekš notikušajā demonstrācijā pret starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanā piedalījās 17 000 iedzīvotāju.
Ciprs otrdien nāca klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja grieķu tauta pieņem aizdevēju nosacījumus, viņš atkāpšoties no amata, taču izskatās, ka to viņš tomēr nevēlas. Pirms vēlēšanām izskanējušie solījumi ir bijušas tukšas runas vēlētāju atbalsta piesaistīšanai.
Vēstīts jau, ka pirms sešiem mēnešiem partijas "Siriza" (“Syriza”) pārstāvji bija kategoriski noskaņoti pret starptautisko aizdevēju prasībām, bet šobrīd ir ar mieru tām piekrist, ja vien netiek atcelta īpašā nodokļu atlaide Grieķijas salām un tiek atļauts pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un samazināt pensiju piemaksas.
Iepriekš arī solīts, ka netiks paaugstināti nodokļi, taču jau pirmajā valdības piedāvājumā kreditoriem iekļauts plāns paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 26% līdz 29%. Grieķijā šobrīd ir aktuāla anekdote: "Pirms vēlēšanām man bija draugs, kurš teica, ka jābalso par "Sirizu", lai netiktu paaugstināti nodokļi, bet tagad viņš neatbild uz maniem telefona zvaniem."
Ja svētdien notiks referendums, tā iznākumu tomēr ir grūti prognozēt, jo daudzi iedzīvotāji vēl nav izlēmuši, kā balsos. Viena daļa nevēlas izteikt savu viedokli, lai izvairītos no konfliktiem. Abas puses ir ļoti agresīvi un radikāli noskaņotas par sava viedokļa pareizību. Ja kādam veikalā vai tirgū pajautā par gaidāmo referendumu, karstasinīgie grieķi skaļā balsī uzsāk strīdu.
Kāda sieviete šodien tirgū skaļā balsī darīja zināmu, ka jābalso tikai un vienīgi "jā" par aizdevēju nosacījumiem, jo Grieķija esot Eiropas Savienībā (ES). Kad viņai blakus esošais vīrietis iebilda, ka negatīva atbilde nenozīmējot izstāšanos no ES, kā to maldīgi cenšas pasniegt presē, sieviete kļuva nikna un vēl skaļākā balsī aizstāvēja savu viedokli.
Kādas aptiekas vadītāja sarunā ar lsm.lv norādīja, ka viņa vēl neesot izlēmusi, kā balsos, tomēr daudz bažīgāku par referenduma rezultātu viņu darot tas, ka pretējo viedokļu grupas esot ļoti naidīgas savā starpā, un tā jau emocionāli sarežģītais periods tiek padarīts vēl grūtāks. Viņa uzskata, ka šobrīd neesot piemērots laiks, lai grieķi cīnītos viens ar otru, bet tautai vajadzētu būt daudz iecietīgākai.
Bioloģisko produktu veikala īpašniece uz lsm.lv jautājumu, kā viņa plāno balsot vēlēšanās, ļoti pārliecināti atbildēja, ka noteikti balsos pret kreditoru izvirzītajiem priekšlikumiem, jo piekāpšanās Eiropas Savienībai, viņasprāt, nozīmējot valsts atdāvināšanu ārzemniekiem, kuri to par lētu naudu nopirks un uz citas tautas nelaimes iegūs lielu peļņu. Viņa uzskata, ka balsojums „jā” nozīmē to, ka mēneša algas samazināsies līdz 50 eiro, valstij tiks atņemtas visas tai piederošās salas un pilnībā iznīcināta kuģubūves un jūrniecības nozare. Viņa uzsvēra, ka grieķi paši vēlas būt saimnieki savā zemē.
Otrdien ļoti lielas grieķu simpātijas izpelnījās viens no lielākajiem lielveikalu tīkliem Grieķijā „Sklavenitis”, kura vadība paziņoja, ka visiem saviem darbiniekiem algas pilnībā tiks izmaksātas skaidrā naudā, lai viņiem nav jāuztraucas par finansiālo situāciju un jāstāv rindās pie bankomātiem, lai izņemtu 60 eiro dienā.
Jau ziņots, ka dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu. Eirozonas finanšu ministri otrdienas vakarā atteicās pagarināt aizdevuma programmu Grieķijai un neatsaucās uz aicinājumu noslēgt jaunu vienošanos, kas ietvertu arī jaunu 29 miljardu eiro piešķiršanu ekonomisku sabrukumu piedzīvojušajai valstij.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnijā, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
