Mājmācība ir likumīgs izglītošanas veids 16 Eiropas valstīs, taču 1985.gadā Grieķijas parlaments pieņēma likumu, kas nosaka, ka mājmācība ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja bērnam ir nopietnas veselības problēmas, un ir nepieciešams oficiāls apstiprinājums tam, ka bērns tiešām fiziski nav spējīgs apmeklēt skolu. Vecāki, kuri vēlas saviem bērniem mājmācību, tiek uzskatīti par bīstamiem, dīvainiem un trakiem.
Pret Annu (sievietes vārds ir mainīts) šobrīd ir ierosināta tiesvedība par bērna tiesību atņemšanu, jo viņa savu astoņus gadus veco meitu nav reģistrējusi skolā, bet vēlas apmācīt pati mājmācībā.
Grieķijas Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas vadītāja un Annas advokāte Elektra Kutra sarunā ar lsm.lv atzina, lai arī meitenes māte apzinās, ka viņas rīcība ir bijusi pretlikumīga Grieķijas likumdošanai, sieviete tiesai esot iesniegusi memorandu uz 128 lapām, tajā detalizēti paskaidrojot, kāpēc viņa ir izvēlējusies mājmācību un kā notiek mācību process. Annas vecākais bērns šobrīd studē universitātē, taču bērna reģistrēšana valsts skolā esot bijusi kļūda, ko sieviete nevēlas atkārtot, jo cīņa ar Grieķijas izglītība sistēmas radītajām problēmām prasījusi pārāk daudz enerģijas un finanšu līdzekļu.
Anna ir kipriete un vecākais bērns skolu apmeklēja Kiprā, kur izglītības sistēma un reitingi ir daudz augstāki nekā Grieķijā, turklāt Kiprā nav arī paralēlā mācību industrija, kad pēc mācībām valsts skolā bērni dodas uz privātskolu, lai būtu spējīgi apgūt mācību vielu. „Šī mazā meitene ir astoņus gadus veca, tāpat kā mans dēls, un viņa mājmācībā ir iemācījusies daudz vairāk nekā mans bērns, kurš apmeklē skolu.
Meitene var novadīt ekskursiju arheoloģiskajā muzejā. Viņai patīk matemātika, un viņa šobrīd raksta pati savu grāmatu. Sākumskolas vecuma bērnam ir arī savs blogs, un viņa savos astoņos gados apgūst datorzināšanas, lai varētu uzturēt ierakstus blogā. Meitene ir apbrīnojama un ļoti komunikabla,” saka Elektra.
Viens no galvenajiem mājmācības pretinieku argumentiem ir tas, ka bērni, kuri neapmeklē skolu, neiemācās socializēties un nespēj komunicēt ar citiem cilvēkiem. Cilvēktiesību aizsardzības speciāliste šos argumentus noraida: „Skolas sistēma neatbilst reālai dzīvei. Meitene, kuru cenšas atņemt mātei, prot un labprāt spēlējas gan ar bērniem ar īpašām vajadzībām, gan ar jaunākiem un vecākiem bērniem, gan ar visu nacionalitāšu un reliģijas pārstāvjiem. Viņas izglītība ir orientēta uz cieņu. Meitene nav ierobežota un ierāmēta uzskatos un rīcībā, jo skolas nevis palīdz socializēties, bet iedala cilvēkus noteiktās klasēs, grupās, rajonos, reliģijās un nacionalitātēs.”
Advokāte uzskata, ka izglītības galvenais mērķis ir iepotēt cilvēkos pareizticīgās baznīcas tradīcijas. „No cilvēktiesību skatu punkta tā ir liela problēma, jo modernā sabiedrība ir multikulturāla. Bez pareizticības eksistē daudzas citas ticības. Tas, ka vecākiem skolai ir jāiesniedz oficiāls paziņojums par to, kāda ir viņu reliģiskā pārliecība, ir nepieņemami, jo nevienam nav obligāts pienākums paziņot, kam viņi tic,” paskaidro Elektra.
Cilvēktiesību aizsardzības speciāliste atbalsta savas klientes pārliecību, ka aizliegums izglītot bērnus mājmācībā nav bērnu interesēs un obligāta skolas apmeklēšana iznīcina bērna radošo garu. „Ja Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ir teikts, ka visiem vecākiem ir tiesības izglītot savus bērnus atbilstoši savai pārliecībai, tad arī Grieķijas likumam ir jāatbilst konvencijai. Šajā gadījumā Annai ir tiesības sniegt savam bērnam izglītību atbilstoši viņa vajadzībām un spējām,” uzsver Elektra.
Uz jautājumu, kā tad Grieķijā var darboties Montesori skolas, kuru darbības filozofija un mācību principi neatbilst tradicionālo skolu kārtībai, advokāte atbild: „Montesori skolas savus principus ir pārveidojušas atbilstoši Grieķijas Izglītības ministrijas prasībām, jo citādāk šīm skolām nebūtu atļauts funkcionēt šajā valstī. Es neesmu droša, ko tu domā ar „Montesori” Grieķijā.”
Runājot par izglītību Grieķijā kopumā, advokāte norāda, ka pat deputāti atzīstot, ka izglītības līmenis valstī ir ļoti zems. „Lai cilvēks varētu izvēlēties, viņam ir jābūt vismaz divām iespējām, bet Grieķijā vecākiem ir tikai viena iespēja – legāli ciest no ļoti zemas un nekvalitatīvas izglītības sistēmas,” sašutusi ir Elektra.
„Vecākiem ir jāmaksā par mācību stundām privātskolās pēc tam, kad beigušās stundas valsts skolā. Bērniem ir jāpavada skolā visa diena, taču nevajadzētu aizmirst, ka bērniem ir tiesības spēlēties. Anna varēja sūtīt bērnu valsts skolā un pēc tam vēl astoņas stundas mācīt pēc tādiem principiem, kā viņai pašai patīk, taču bērnam miegam nepieciešamas vismaz 10 stundas. Kad bērnam būs laiks izmantot savas tiesības spēlēties?”
Grieķijas likumdošana nosaka, ka, nereģistrējot skolas vecuma bērnu skolā, vecāki tiek sodīti ar naudas sodu. Annas situācijā prokurors nepiemēro naudas sodu, bet vēlas atņemt mātes tiesības.
Savu rīcību prokurors pamato ar Civillikuma pantu, kurā ir teikts, ka tādos gadījumos, kad bērna fiziskajam un morālajam stāvokli ir nopietni draudi, steidzamā kārtā var tik pieņemti jebkuri līdzekļi bērna aizsardzībai.
Tiesvedībā ir iesaistīta tikai bērna māte. Izrādās, ka bērna tēvs un māte nebija precējušies. Līdz meitene sasniedza viena gada vecumu, viņš savu atvasi finansiāli atbalstīja, bet pēc tam pārtrauca. Kad viņam ienāk prātā doma – reizi pāris gados vai pāris mēnešos – apciemot savu meitu, viņš to dara. Lai izvairītos no alimentu maksāšanas, tēvs ir izvēlējies nepieprasīt aizbildniecības tiesības, tēva attieksmi pret mājmācību skaidro bērna māte.
„Tiesības izvēlēties savam bērnam izglītības iespējas tiek aizsargātas ar vairākām konvencijām. Vecākiem ir tiesības izglītot bērnu atbilstoši viņu pārliecībai, ja tā neapdraud demokrātiskās vērtības. Tās ir arī bērna tiesības, kas Grieķijā tiek pilnībā ignorētas,” sarunas noslēgumā saka Elektra.
Izglītības ministrijas pārstāvis Angeloss Bovalis sarunā ar lsm.lv atbalsta esošo Grieķijas izglītības sistēmu: „Ko gan vecāki var iemācīt mājās? Jūs pēc izglītības esat žurnāliste, vai jūs spējat kvalitatīvi savam bērnam iemācīt matemātiku? Pirmskolas un sākumskolas pirmajās klasēs jums varbūt kaut kas izdosies, bet ko bērns darīs vēlāk?
Sieviete, kura nolemj nesūtīt savu bērnu skolā, zina, ka viņa pārkāpj likumu, taču likumi ir jāievēro. Mājmācība Grieķijā nav atļauta ar likumu. Viena no šīs valsts problēmām ir tā, ka cilvēki neievēro likumus Grieķijā. Tā nedrīkst! Ir izglītības sistēma un noteikta kārtība, kurai ir jāpakļaujas. Ja katrs darīs, ko gribēs, te būs džungļi!”
Angeloss uzskata, ka viedokļi par zemo Grieķijas izglītības līmeni neatbilst patiesībai, kā vienu no argumentiem minot, ka tādā gadījumā grieķu jauniešiem nebūtu iespējams studēt un strādāt ārzemēs, ko ļoti daudzi dara. „Vienalga, kādas zināšanas māte var sniegt savam bērnam, vispirms ir jāievēro likums. Vienas dienas laikā izmainīt likumu par mājmācību nav iespējams, tas ir sarežģīts jautājums, kura risināšanai nepieciešams laiks,” pārliecināti saka Angeloss.
