20.aprīlī sākās tiesas process pret partiju „Zelta rītausma”, to apsūdzot par kriminālas organizācijas izveidi un vardarbības kampaņu īstenošanu pret politiskajiem pretiniekiem un imigrantiem. Lai arī partijas biedri publiski komentārus nesniedz, intervijai lsm.lv piekrita viens no apsūdzētajiem un cietumsodu izcietušajiem „Zelta rītausma” deputātiem Artemis Matteopulos.
Grieķijas iekšlietu ministrs Nikos Vutsis TV kanālā „Mega” atklāja, ka valdības un starptautisko aizdevēju sarunu gaitā bijušas vairākas nopietnas domstarpības par daudziem jautājumiem, kas jāatrisina. Turklāt, no 5. līdz 19.jūnijam paredzētais maksājums 1,6 miljardu eiro apmērā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) netiks pārskaitīts. “Naudas nav, tā neeksistē, lai varētu samaksāt,” paziņoja Vutis.
Nedēļas nogalē notikušajā partijas „Syriza” Centrālās komitejas sanāksmē viens no galvenajiem sarunu tematiem bija par Grieķijas parāda atmaksas noteikumiem un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Premjerministrs Aleksis Cipras uzsvēra, ka valdība meklē dzīvotspējīgu risinājumu, tāpēc netiks pieņemti pazemojošie nosacījumi.
Gatavojoties 2015.gada Eiropas sieviešu čempionātam, Latvijas sieviešu basketbola valstvienība ar mainīgām sekmēm aizvadījusi pirmās trīs pārbaudes spēles pret Grieķiju. Par šīgada komandas darbu, neveiksmīgi sastādīto čempionāta spēļu kalendāru un mērķiem lsm.lv pastāstīja izlases galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš.
Grieķija vilina ceļotājus ar skaistiem piedāvājumiem - tirkīzzila un dzidra ūdens pludmales, baltas smiltis, saule un romantika. Jūlijā un augustā, kas ir viskarstākie mēneši gadā ne tikai tūrisma nozarē strādājošajiem, pludmales tiek koptas, taču pavisam bēdīga aina paveras maijā, kad peldēties uzdrošinās vien daži drosminieki un bērni, bet pārējie sauļojas vai spēlē kādas bumbiņu spēles.
Ceturtdien speciāli izveidotā tiesas sēžu zālē paaugstinātas drošības cietumā Koridallos, Atēnās, notiek tiesas procesa pret Grieķijas galēji labējo politisko partiju „Zelta rītausma” otrā diena. No 83 apsūdzētajiem tiesas priekšā jāstājas 69 partijas deputātiem, viņu vidū arī partijas dibinātājam un vadītājam Nikos Mihaloliakos un ierindas biedriem.
Marta sākumā pēc Grieķijas laikraksta „Efimerida ton Syntakton” pasūtījuma mārketinga, izpētes un komunikāciju uzņēmums MARC veica sabiedriskās domas aptauju, lai noskaidrotu Grieķijas iedzīvotāju viedokli par Alekša Cipra izveidoto valdību, tās darbiem un jaunievēlēto valsts prezidentu. 64% aptaujāto norādīja, ka viņi līdz šim paveiktos darbus vērtē pozitīvi, bet 31,4% - negatīvi vai drīzāk negatīvi, 4,6% savu viedokli neatklāja.
Latvijā ziemas mēnešos lauksaimniekiem ir brīvāks solis, bet Grieķijā olīvu, apelsīnu un mandarīnu audzētājiem tas ir karstākais darba laiks. Aptaujājot draugus un paziņas, uzzinu, ka, viņuprāt, visgaršīgākie citrusaugļi un olīvas augot Peloponesas pussalā. Uz augļu dārziem, kas zaļo starp Nafplio un Argos pilsētām, dodos dienā, kad ieplānota olīvu vākšana, un ar savas ģimenes augļkopības biznesu lsm.lv iepazīstina lauksaimnieks Fotis.
Grieķija - maratona un Spartatlona dzimtene - piedāvā plašu dažādas grūtības skriešanas pasākumu programmu visa gada garumā, sākot ar pāris kilometru labdarības skrējieniem līdz pat 246 kilometru ultramaratonam. Tajos savus spēkus izmēģinājuši arī vairāki latvieši.
„Grieķi prot tērēt, diedelēt, solīt, šantažēt. Viņi visi tic pasakai par Buratino, kad zemē ierok dažas naudiņas un izaug naudas koks. Slinka tauta” – tā Grieķiju raksturo kāds anonīms latviešu komentētājs internetā. Stereotipu pamatā ir skaļie virsraksti avīzēs un ziņu pieteikumos; tie tik vien kā palīdz palielināt pārdoto laikrakstu skaitu un piesaistīt lielāku skatītāju uzmanību, bet neparāda patieso Grieķijas situāciju.
Pēc Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām sabiedrības attieksme pret politiku ir mainījusies radikāli. Ja iepriekšējos gados tika rīkotas demonstrācijas pret valdību, demolējot Atēnu centru un iesaistoties kautiņos ar policiju, pēdējā mēneša laikā grieķi jau divas reizes ir pulcējušies parlamenta priekšā, lai paustu savu atbalstu ievēlētajiem politiķiem. Vietējā prese publicē labklājības ministra solījumu minimālo algu palielināt līdz 751 eiro, ārzemju prese savukārt pilna ar ziņām par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas. Savas sajūtas šajā pretrunīgās informācijas mutulī sarunā ar lsm.lv atklāj divas latvietes, kuras dzīvo Grieķijā.
Lai arī Grieķijas jaunievēlētās valdības vadītāju – premjerministra Alekša Cipra un finanšu ministra Jaņa Varufaka – sarunās ar Eiropas valstu vadītājiem par valsts parāda atmaksu nav vēl nav panākta vienošanās, redzams, ka Vācija šajā jautājumā ir viskategoriskākā un negatīvi noskaņota pārskatīt Grieķijas glābšanas programmas nosacījumus. Kas ir šīs kategoriskās nostājas pamatā?
Svētdien, kad Grieķijā notiek parlamenta vēlēšanas, lielāko partiju līderi arī devušies, lai atdotu savu balsi. Viņi izmantoja žurnālistu uzmanību, lai paustu savu viedokli par vēlēšanām un valsts nākotni, kritizējot viens otru un uzsverot drošības un demokrātijas nozīmi, vēlmi pēc labklājības, izaicinājumus nākamai valdībai un modinot domāt reālistiski.
Mākslas galerijā „The Image Gallery” Atēnās pagājušajā nedēļā tika atklāta foto izstāde „AthensX2”. Divi mākslinieki – latvietis Ivars Pundurs un grieķis Tasos Venecenopulos iemūžinājuši pilsētas stāstus melnbaltajās bildēs, kas apskatāmas līdz 25. janvārim. Sarunai ar lsm.lv labprāt piekrita fotogrāfs Ivars Pundurs, kurš ir arī Latvijas vēstnieks Grieķijā. Saruna notiek izstādes atklāšanas dienā, Latvijas vēstniecības Grieķijā telpās.
Mums nav naudas, bet mēs gribam apceļot pasauli – tas ir sākums Andras Pērkones un Kristīnes Antonovas drosmei uzdrīkstēties sakārtot visas nepieciešamās mantas divās mugursomās, paņemt akadēmisko atvaļinājumu Latvijas Universitātē, pārtraukt darba attiecības un paziņot saviem draugiem un radiem, ka atvadās no Latvijas uz vienu gadu un dodas iepazīt Eiropu.
Vai ir iespējams doties uz skolu un norēķināties par iegūtajām zināšanām un prasmēm nevis ar čaukstošiem eiro papīriņiem, bet gan, piemēram, ar ziediem, tēju vai rotaļlietām? Jā, tas ir iespējams! Pirms četriem gadiem Ņujorkā tika uzsākts alternatīvas arodskolas projekts, kas darbojas, pateicoties preču un pakalpojumu apmaiņas sistēmai jeb barteram. Šobrīd projekts tiek īstenots jau vairāk nekā 32 dažādās pilsētās visā pasaulē un kopš 2013.gada marta veiksmīgi darbojas arī Atēnās.
Lai arī vairāk nekā 71% Latvijas interneta lietotāju iepērkas internetā, ir vairāki interneta veikali, kuri atsakās piegādāt sūtījumus Latvijas teritorijā, norādot, ka valstī ir ļoti zema pirktspēja un pārāk mazs tirgus. Taču Grieķijas uzņēmums "Yoleni’s" ne tikai piedāvā iepazīt dažādus tradicionālos Vidusjūras valsts produktus un izstrādājumus, bet apsola tos piegādāt uz Latviju 36 stundu laikā. Internetā izveidots arī piedāvājums iepazīties ar grieķu virtuvi, lai, turp aizbraucot, ēdienkarte neizskatās pēc ķīniešu ābeces.