Nikos kopā ar savu draudzeni Sandru un meitu Sāru uz dzīvi Latvijā pārcēlās 10.augustā. Tagad viņš uz dažām nedēļām ir atgriezies Grieķijā, lai nokārtotu „papīru lietas”, un jau drīzumā dosies atpakaļ pie ģimenes. Grieķis atklāj, ka viņa vecāki lēmumu dzīvot Latvijā atbalstījuši ar „pusi sirds”, tomēr viņš pats ir pārliecināts, ka rīkojies pareizi. „Grieķijā mums nav nākotnes. Uzskatu, ka šī krīze turpināsies vēl vismaz 10-15 gadus. Darbu dzimtenē es nevaru atrast, bet man ir tikai 33 gadi. Esmu jauns cilvēks un nevēlos gaidīt 15 gadus, kamēr situācija uzlabosies,” ar nožēlu saka Nikos,
„ja nav finansiālas neatkarības un cilvēka cienīgi ikmēneša ienākumi, tad siltā saule un zilā jūra paliek otrajā plānā un nav vairs svarīga. Protams, ka man tūkstoš reižu bija žēl pamest savu dzimteni, taču Latvijā es sev redzu nākotni.”
Uz jautājumu, vai, dzīvojot Lemnas salā, nav bijusi iespēja saredzēt nākotni tūrisma jomā, jo grieķu salas ir viens no ārzemnieku sapņu ceļojumu galamērķiem, Nikos atbild, ka šis gads Lemnas salas iedzīvotājiem arī nav bijis viegls: „Tūristi, kuri ieradās salā, lielākoties apskatīja tikai galvaspilsētu un tērēja naudu Mirinā. Uz ienākumiem varēja cerēt vien tie, kuriem ir kāds bizness Mirinā. Ko darīt tiem, kuri dzīvo ciematos un ārpus galvaspilsētas?”
Viņš arī atklāj, ka, viņaprāt, Grieķija nemāk pienācīgi organizēt tūrisma nozari. „Grieķijai ir 16 000 km gara jūras robeža, taču ostas ir absolūti neorganizētas un nepiemērotas tūrismam. Daudz naudas tiek pazaudēts tieši šīs neorganizētības dēļ. Piemēram, viens mans paziņa stāstīja, ka kāda tūrisma kompānija vēlējās organizēt tūri uz Santorini salu, taču tur nebija, kur atstāt kuģi, tāpēc viņi izvēlējās izveidot ceļojuma maršrutu uz Turciju. Latvija prot izmantot savas iespējas, piemēram, Jūrmalā atpūšas visi Krievijas oligarhi. Iedomājieties, ko Latvija būtu izdarījusi, ja tai būtu iespēja organizēt tūrismu tik plašā teritorijā kā Grieķija?”
Nikos atklāj, ka pēc profesijas ir zivsaimnieks. Strādājis kādā zivsaimniecībā, taču nav saņēmis nopelnīto: „Kad darba devēja parāds par nostrādāto laiku sasniedza 6000 eiro, nolēmu meklēt citu darbu, taču tas ir kā neiespējamā misija. Šobrīd Grieķijā ir izveidojusies situācija, ka cilvēkiem ir jāizvēlas starp labi atalgotu darbu, kad algu neizmaksā, un zemu atalgotu darbu, par ko maksā laicīgi. Vienu gadu nostrādāju benzīntankā, kur ikmēneša alga bija 500 eiro. Latvijā, saņemot tādu algu, ir iespējams nomaksāt rēķinus un vēl ik mēnesi kādus 50 eiro atlikt nebaltām dienām, Grieķijā – iztērēt vienas stundas laikā. Cenas Grieķijā ir daudz augstākas. Piemēram, viens litrs piena Grieķijā maksā 1,20 eiro, Latvijā par to pašu cenu par nopirkt divus litrus piena.”
Nikos, salīdzinot nodarbinātību abās valstīs, ievērojis savdabīgu paradoksu, ka Latvijā ir daudz brīvu darba vietu, bet nav, kas strādā, savukārt Grieķijā ir daudz bezdarbnieku, kuriem nav, kur strādāt.
Viņš arī atklāj, ka pagaidām Latvijā nav atradis pastāvīgu darbu. „Ja grib strādāt Latvijā, ir nepieciešama automašīna, tāpēc ceru, ka šo nedēļu laikā man izdosies visu nokārtot tā, lai varētu atgriezties Latvijā ar auto.” Otrs šķērslis darba meklējumos esot valodas nezināšana. „Nav viegli, jo daudzi cilvēki nezina angļu valodu. Tie, kuri zina, runā diezgan zemā līmenī. Daudz vairāk māk krievu valodu, bet to savukārt es nemāku. Mācos latviešu valodu, tā man šķiet viegla. Māku lasīt latviski, lasu avīzes. Varbūt ar kādām garumzīmju, mīkstinājuma zīmju vai vārda uzsvara kļūdām, bet lasu. Alfabētu zinu. Klausoties vien, esmu iemācījies daudzas frāzes.”
Pirms tam Nikos Latvijā nav bijis un saka, ka jau no pirmās dienas viņam valsts ir ļoti iepatikusies. „Iemīlējos no pirmā acu skatiena! Rīga ir ļoti skaista un sakopta galvaspilsēta. Kad esmu Latvijā, man pietrūkst Grieķijas, taču tagad, kad esmu Grieķijā, man pietrūkst Latvijas. Visvairāk man patīk zaļums visapkārt. Tik daudz mežu un parku! Un arī daudz skaistu ezeru! Ir redzama attīstība, izaugsme un nākotne, turklāt valsts palīdz uzņēmējiem un atbalsta uzņēmējdarbību.”
Vēl pie pozitīvajām lietām grieķis min to, ka Latvija ir ļoti tīra un labi organizēta valsts. „Baltijas valstīs es jūtos droši. Vienmēr uz ceļiem ir policija, un arī tiesiskuma ziņā valsts ir daudz soļus priekšā Grieķijai, kur policija apcietina noziedzniekus, bet tiesa pēc tam visus atlaiž brīvībā, un viņi turpina zagt, tirgot narkotikas un citas noziedzīgās darbības. Ja vēlies caur tiesu panākt taisnību, ir jāgaida vairāki gadi, līdz kamēr kāds lēmums tiek pieņemts,” teic Nikos.
Negatīvu iespaidu rada alkoholisma problēmas: „Latvijā ir pārmērīgi daudz alkoholiķu. Nesen iepazinos ar vienu grieķi, kurš dzīvo Gulbenē un strādā uzņēmumā „Gaujas koks”, kur problēmas ar dzērājiem samilzušas tik tālu, ka katram pirms darba pienākumu veikšanas ir jāiziet alkohola tests. Kurš ir dzēris, tiek atbrīvots no darba. Lai arī pēc pulksten desmitiem vakarā ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus, jau deviņos no rīta redzu pa ielu ejam piedzērušos cilvēkus. Grieķijā neko tādu neredzēsi!” Arī Grieķijas ēdieni Nikos šķiet gardāki: „Jūs izmantojat ļoti maz garšvielu. Arī sieru lielākoties gatavojat no govs piena, bet Grieķijas kazas un aitas piena sieri ir citādāki un daudz gardāki.”
Aukstos laika apstākļus grieķis nemin pie negatīvajām lietām. „Protams, ka Latvijā ir aukstāks nekā Grieķijā. Lai paspētu uz lidostu no Rīgas uz Salonikiem, no mājām izgāju piecos no rīta. Mīnus grādi. Zeme balta. Salna. Ierados Grieķijā, te vēl vasara – vairāk nekā 20 grādu silts un saulains, tomēr karstās vasaras man ir lielāka problēma nekā aukstās ziemas. Ja ir auksti, cilvēks taču var satuntuļoties, savilkt vairākas apģērba kārtas mugurā, bet, ko darīt vasarā, kad ir karsts?”
Nikos uzskata, ka tie grieķi, kuri ir emigrējuši, atpakaļ vai neatgriezīsies, jo grieķu politiķi ir ļoti tuvredzīgi un nedomā par valsts nākotni, bet tiem grieķiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs ir liegta iespēja piedalīties valsts veidošanā.
„Kad ir vēlēšanas, grieķiem nav iespēju balsot no citām valstīm. Latvija šo situāciju ir sakārtojusi. Kad Latvijā bija parlamenta vēlēšanas, Sandra varēja doties uz Latvijas vēstniecību Grieķijā un nobalsot. Un ne jau daži simti grieķu dzīvo ārvalstīs. Miljoni! Kāpēc Grieķijas vēstniecības nevar sakārtot šo jautājumu?”
Šobrīd Nikos kopā ar Sandru dzīvo Rankā un plāno pārcelties uz Gulbeni, kur ir vairāk darba iespēju. Vēl tiek kalti plāni tālākai nākotnei, kad iecerēts pārcelties uz Rīgu un izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. „Iemācīšos valodu un viss būs labi. Latvijā ir nākotne, un mums ir gan plāns A, gan B, gan C. Tagad ir grūti pateikt, ko darīsim pēc pieciem gadiem. Mana ģimene tagad ir Latvijā, un es esmu laimīgs,” Nikos ir optimistiski noskaņots.
