Vēlēšanās piedalījās 56,6% balsstiesīgo Grieķijas pilsoņu, kas ir par 7% mazāk nekā janvārī notikušajās parlamenta vēlēšanās. No tiem 2,4% izvēlējās balsot ar tukšu aploksni. 12 partijas nav pārvarējušas 3% barjeru un parlamentā neiekļūst. Vieni no lielākajiem zaudētājiem ir iepriekš valdībā esošā partija „Tautas vienotība”, kas ir saņēmusi tikai 2,86% balsu. Visas pārējās partijas ir ieguvušas mazāk par 1% balsu.
Svētdienas naktī savā uzrunā tautai Aleksis Ciprs pateicās partijas „Neatkarīgie grieķi” līderim Panos Kamenos par gatavību sadarboties valdības veidošanā. „Šī ir milzīga uzvara, šī ir tautas uzvara. Cīņa bija grūta. Grieķu tauta ir devusi mums skaidru četru gadu mandātu, un korupcija, kas valdīja šo valsti tik daudzus gadus, tiks izbeigta. Mums ir dota otrā un svarīga iespēja izbeigt šo režīmu. Pēdējos septiņus mēnešus mēs cīnījāmies ar asimetriskiem spēkiem, bet „Syriza” pierādīja, ka mūs ir grūti uzvarēt.
Sākot ar rītdienu, mēs veco režīmu atstājam pagātnē. Sākot ar rītdienu, mēs strādāsim, lai panāktu Grieķijas līdzvērtību, progresu, spēku un taisnību.
Mūs sagaida grūtības, bet arī stabils pamats. Būs nepieciešams daudz darba un izaugsmes plāns, lai atgūtos no notikušā,” sacīja Ciprs.
“Gribu pateikties visiem, kuri palīdzēja šajā cīņā gan no Atēnu rajoniem, gan citām vietām mūsu valstī. “Siriza” pierādīja, ka ir pārāk sīksta, lai izjuktu. Kad visi pārējie mūs nostādīja pret lodēm, mēs pierādījām, cik stipra ir mūsu saikne ar strādnieku šķiru,” pēc rezultātu paziņošanas sacīja Ciprs.
Tikmēr partijas „Neatkarīgie grieķi” līderis savā uzrunā atklāja, ka telefonsarunā ar Aleksi Cipru abas partijas esot vienojušās par sadarbību, tādējādi koalīcijai nodrošinot 155 deputātu vietas. „Ar mīlestību un ar kopīgu mērķi par Grieķijas labklājību pirmdien sākas jauna diena,” teica Kamenos.
Savukārt pret šo apvienību ir noskaņots „Centristu savienības” līderis Vasilis Levendis, kurš preses konferencē uzsvēra, ka „Syrizas” un „Neatkarīgo grieķu” veidotajai valdībai nebūs ilga nākotne, jo neesot iespējama produktīva sadarbība starp kreisi un labēji noskaņotām partijām, turklāt Kamenos regulāri radot dažādas problēmas. „Demokrātija Grieķijā atrodas vēl bērna attīstības stadijā, neesam nobrieduši,” uzskata Levendis, „ja Ciprs domā, ka iespējams izveidot stabilu valdību kopā ar „Neatkarīgajiem grieķiem”, viņam ir problēmas ar galvu.”
Partijas „Centristu savienība” pārstāvji ir gandarīti un priecīgi par iekļūšanu parlamentā, jo pirmsvēlēšanu aptauju dati liecināja, ka viņus atbalsta mazāk nekā 3% vēlētāju. Arī PASOK-DIMAR apvienības prezidente Fofi Jenimata ir apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem, jo partija parlamentā ieguvusi par četrām vietām vairāk.
Bet partijas „Upe” līderis Stavros Teodorakis atzina, ka viņa partijai vēlēšanu rezultāti bija nepatīkams pārsteigums, un uzņēmās atbildību par pieļautajām kļūdām. Partija „Upe” salīdzinājumā ar janvāra vēlēšanu rezultātiem ir zaudējusi 2% vēlētāju balsu un četras vietas parlamentā.
Vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas Aleksi Cipru ar uzvaru sveica Francijas prezidents Fransuā Olands un apsolīja tuvākajās nedēļās ierasties Atēnās: „Grieķija izbaudīs stabilitātes periodu ar skaidru parlamentāro vairākumu.” Arī partijas „Jaunā demokrātija” vadītājs Vangelis Meimarakis apsveica „Syrizu” ar uzvaru. „Janvāra vēlēšanās daži domāja, ka mūsu partija ir sakauta, taču mēs bijām un esam stabilitātes pīlārs,” sacīja Meimarakis.
Plānots, ka pirmdienas, 21.septembra, vakarā pulksten 20 Aleksis Ciprs nodos zvērestu un atkal oficiāli uzņemsies premjerministra amata pienākumus.
Ārkārtas vēlēšanas Grieķijā tika izsludinātas pēc tam, kad Cipra valdība zaudēja parlamentāro vairākumu, jo vairāki viņa paša partijas biedri, protestējot pret panākto vienošanos ar aizdevējiem, pameta koalīciju un izveidoja jaunu partiju, kurai nav izdevies iekļūt parlamentā.
Starptautiskais tirgus uz Grieķiajs vēlēšanu rezultātiem reaģējis ļoti piesardzīgi, ņemot vērā, ka vēl jāveido jauna valdība, kurai nāksies ieviest nepopulārus taupības pasākumus, tostarp pensiju samazināšanu, nodokļu celšanu un dažādu piemaksu sistēmu atcelšanu.
“Tirgus noteikti gaidīja valdību ar vairāk partijām un lielāku parlamentāro vairākumu. Tagad sācies nogaidīšanas periods. Pirmkārt, jāskatās pirmie jaunās valdības soļi, jāsaprot, kurš vadīs visnozīmīgākās ministrijas un kā rīkoties. Kopumā gan jāsaka, ka tas nav iznākums, uz kuru starptautiskais tirgus cerēja,” atzina tirgus eksperts Evangels Siutis.
Grieķijai piešķirts jau trešais aizdevums, kura apjoms ir 86 miljardi eiro. Šī summa tiks izmaksāta pakāpeniski, reaģējot uz valdības solījumiem ieviest reformas, lai padarītu Grieķijas ekonomiku efektīvāku un konkurētspējīgāku.
Jau trešdien, 23.septembrī, viņš dosies uz Briseli, bet 27.septembrī uz ASV, kur satiksies ar Amerikas prezidentu Baraku Obamu.
Vēstīts, ka parlamenta ārkārtas vēlēšanas Grieķijā notika pēc tam, kad 20.augustā premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Vēlēšanas tika sarīkotas svētdien, 20.septembrī, un jau provizoriskie rezultāti liecināja par "Syriza" uzvaru.
