Krīze maina grieķu atvaļinājumu tradīcijas, bet ārzemju tūristi atpūtu Grieķijā nesmādē

Politisko un ekonomisko situāciju Grieķijā mainījusi pašu vietējo iedzīvotāju vasaras brīvdienu un atvaļinājumu tradīcijas, taču ceļotājiem no ārzemēm tas aizvien ir pievilcīgs ceļojuma galamērķis. Īpaši audzis ceļotāju daudzums no ASV un Vācijas.

Tūrisms – būtisks ienākumu avots valstī

Tūrisms ir viens no Grieķijas ekonomikas galvenajiem ienākumu avotiem. Grieķijas tūrisma konfederācijas „SETE” pārstāvis Ksenofons Petropulos lsm.lv atklāja, ka pērn tūrisma nozare nodrošinājusi 17 miljardus eiro tiešos ienākumus, kas ir 9,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un 45 miljardus eiro netiešo ienākumus, ko veido, piemēram, maksa par tūrisma objektu apmeklēšanu, tēriņi veikalos un restorānos.

„Gandrīz 19% no kopējās nodarbinātības ir saistīti ar tūrismu,” norādīja Ksenofons, „šī gada sākumā tika noteikts mērķis sasniegt 25 miljonu ārvalstu tūristu apmeklējumu un 14,5 miljardu eiro tiešos ienākumus, taču tūrisma sezonas sākumā politisko un ekonomisko apstākļu dēļ esam mainījuši plānu un mērķis ir sasniegt iepriekšējā gada rezultātus – 24 miljonu ārvalstu tūristu apmeklējumu un 13,5 miljardu eiro tiešie ienākumi. Šogad pirmajos sešos mēnešos apkalpoto ārvalstu tūristu skaits un tiešie ienākumi bija par 10% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Par laimi jāsaka, ka jūlijā un augustā nebija tik daudz atceltu ceļojumu, lai runātu par būtiskiem un brīdinošiem skaitļiem.

Kad tika izsludināts referendums, novērojām 20-30% pēdējā brīža piedāvājumu samazināšanos, taču augusta sākumā situācija jau bija normalizējusies.”

Saskaņā ar Grieķijas bankas sniegtajiem datiem, šī gada pirmajos sešos mēnešos par 60,6% samazinājās tūristu skaits no Krievijas, taču palielinājies ceļotāju daudzums no ASV (par 41,6%), Vācijas (23,5%), Lielbritānijas (18%) un Francijas (12,5%).

Grieķijas krasta apsardze ir apkopojusi datus par šī gada jūliju un augusta pirmajām 15 dienām, kad lielākā daļa grieķu dodas atvaļinājumā atpūsties uz kādu no salām, un šogad ceļotāju skaits ir samazinājies par 250 000 salīdzinājumā ar 2014.gada datiem. Arī ar prāmjiem pārvadāto automašīnu skaits ir sarucis par 18,09%.

Statistikas dati liecina, ka par 5,26% palielinājies pasažieru skaits uz Saronikas līča salām (Salamina, Egina, Agistri, Poros, Idra, Dokos un Spetses), jo tās atrodas vienas līdz divu stundu brauciena attālumā no Piraeus ostas. Līdz ar to biļetes ir lētākās nekā uz tālākajām salām, piemēram, Santorini vai Karpatos, kur ceļā jāpavada četras līdz pat 20 stundas.

Ekonomiskie un politiskie notikumi valstī ir mainījuši grieķu vasaras brīvdienu tradīcijas, bet ārzemniekiem Grieķija kļuvusi par pievilcīgāku ceļojuma galamērķi.

Grieķijas salas nesmādē arī Latvijas ceļotāji

Kā lsm.lv informēja ceļojumu padomdevējs Kristaps Veide no ceļojumu biroja „Jēkaba ceļojumi”, nav bijusi neviena situācija, kad kāds no uzņēmuma klientiem būtu atcēlis jau ieplānotu un rezervētu ceļojumu uz Grieķiju: „Iespējams, kāds ir svārstījies starp Grieķiju un Turciju un izvēlējies Turciju Grieķijas politiskās situācijas dēļ, taču atceltu rezervāciju uz Grieķiju nav. Problēmas ceļojumu laikā arī nav bijušas, jo mūsu klienti lielākoties dodas uz Krētas vai Rodas salām, kur viss balstās uz tūrismu un mazāk izjūt ekonomiskās problēmas.”

Kristaps arī atklāja, ka šogad ir liela interese par ceļojumiem uz Grieķiju, par vienu no iemesliem minot pieejamās cenas.

„Visiecienītākie galamērķi šogad Grieķijā ir Krētas un Rodas salas, jo no Rīgas ir tiešie lidojumi uz šīm divām salām, kā arī daļa tūristu dodas uz Korfu salu, Atēnām vai arī Salonikiem. Šīs ir visiecienītākās vietas Grieķijā,” saka Kristaps.

Vērts atcerēties par streikiem un zemestrīcēm

Dodoties ceļojumos, noteikti vajadzētu reģistrēties konsulārajā reģistrā un iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi. Nereti vēstniecības uzzina par Latvijas iedzīvotājiem, kuri atrodas ārzemēs, kad viņi nonāk grūtībās. Arī tie, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs ir aicināti reģistrēties konsulārajā reģistrā, lai ne tikai zinātu, cik latviešu atrodas ārzemēs, bet arī krīzes vai dabas katastrofas gadījumā ir iespējams operatīvi sniegt palīdzību.

Tiem, kuri domā, ka Grieķijā nevarētu atgadīties nekas līdzīgs 2004.gada Indijas okeāna zemestrīcei un negadījumi notiek tikai filmās, derētu zināt, ka Grieķijā pērn bija 133 zemestrīces. Viena no spēcīgākajām bija Lemnas salā, kur 6,9 baļļu stiprā zemestrīcē bojā gāja viens cilvēks. Bet aizvadītajā mēnesī Grieķijā konstatētas 13 zemestrīces ar stiprumu no 4 līdz 5 ballēm. Valsts atrodas seismiski aktīvā joslā, un 1999.gadā Atēnās notika viena no traģiskākajām zemestrīcēm, kurā bojā aizgāja 143 cilvēki.

Zinot, cik grieķi ir naski uz streikošanu, ceļotājiem nevajadzētu žēlot un taupīt naudu apdrošināšanai, jo aizkavētu reisu vai kādu citu neparedzētu apstākļu dēļ tiek izmaksātas kompensācijas. Bet pāris desmit ietaupīti eiro veselības problēmu dēļ var pārvērsties par milzīgiem zaudējumiem.

Ceļotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem un jāsargā savi dokumenti, nauda un citas vērtīgas lietas. Situācija Grieķijā ir saspringta, un uz tā rēķina mēģina iedzīvoties ļaundari, tāpēc nevajadzētu atstāt mantas bez uzraudzības, piemēram, ejot peldēties, neatstāt pludmalē naudas makus vai mašīnas atslēgas. Neskaitāmas reizes ir dzirdēti gadījumi, ka cilvēks tikai uz piecām minūtēm ieiet veikalā iepirkties un atstāj mašīnā somu, bet, atgriežoties atpakaļ, viņa soma ir nozagta, vai arī uz ielas garnadži norauj somu no pleca, vai sabiedriskajā transportā izvelk naudas maku no kabatas.

Ne velti Atēnās daudzās metro stacijās, kur vērojama lielāka cilvēku plūsma, ir dzirdami aicinājumi sargāt savas personīgās mantas. Arī suvenīru medījumos ir jābūt uzmanīgiem, jo nereti ir dzirdami stāsti par somu nozagšanu veikalos. Ja arī veikalu skatlogos vai iekštelpās ir izvietotas zīmes par to, ka tiek veikta video novērošana, bieži vien izrādās, ka veikala īpašnieks, lai ietaupītu naudu, neveic nekādu video novērošanu.

Tiem, kuri dodas uz Grieķiju, ieteiktu, cik vien iespējams, plānotās brīvdienas apmaksāt jau Latvijā, piemēram, viesnīcas vai transfēra pakalpojumus.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt