Kopš šī gada oktobra samazinātā PVN likme, kas bija piemērota Grieķijas salām, pakāpeniski tiks paaugstināta. Saskaņā ar memorandu, vispirms tas tiks atcelts Paros, Mikonos, Santorini, Naksos, Rodos un Skiatos salās. Pārējās salas ir sadalītas divās grupās, un tām samazinātais PVN nodoklis tiks atcelts 2016.gada jūnijā un 2017.gada janvārī.
Līdz šim Grieķijā uzņēmējiem tika piemērotas trīs dažādas nodokļu likmes – 6,5%, 13% un 23%, taču tām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Grieķijas salās, bija jāmaksā attiecīgi 4%, 9% un 16% PVN.
Valdības lēmumam nepiekrīt Paros salas mērs Marks Koveoss: „Tas, ka salās, pateicoties tūrismam, neizjūt ekonomisko krīzi, nav taisnība.
Turklāt jāņem vērā, ka salās vislielākā nodarbinātība saistībā ar viesu uzņemšanu ir tikai divus mēnešus, pārējos desmit uzņēmumi ir slēgti un cilvēki cenšas izdzīvot par vasarā nopelnīto naudu.
Būvniecības nozare uz salas ir teju vai apstājusies, un darba apjoms ir samazinājies par 70%. No nodokļu paaugstināšanas cietīs arī lauksaimnieki.”
Koveoss uzskata, ka nodokļu paaugstināšana neatrisinās Grieķijas finansiālās problēmas. Viņaprāt, valdībai jādomā, kā palielināt darba vietu skaitu un iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. „1.oktobrī beidzas tūrisma sezona, un tieši tad arī paaugstina nodokļus! Ko lai saku?” neapmierināts ir Paros salas mērs, „jūras transporta izmantošana sadārdzina preču piegādi, tāpēc nodokļu atlaides palīdzēja noturēt konkurētspējīgas cenas, kas tagad vairs nebūs iespējams. Kaimiņvalstīs PVN ir 6 līdz 9%, līdz ar to Paros salai ar 23% likmi būs ļoti grūti konkurēt.”
Naksos salas mērs Manolis Margaritis sarunā ar lsm.lv norādīja, ka valdības lēmums paaugstināt nodokļus salām nepalīdzēs uzlabot ekonomisko situāciju valstī un Grieķiju no krīzes neizglābs, taču negatīvi ietekmēs tūrisma nozari.
„Grieķijas salām samazināts PVN ir kopš 1989.gada, jo nevar salīdzināt dzīvi uz sauszemes ar dzīvi uz salām. Uz jebkuras salas pastāv izolētības problēmas,” saka Naksos salas mērs.
Kā piemēru viņš min veselības aprūpi: “Salu iedzīvotāji, piemēram, gan veselības, gan izglītības jomā ir daudz nevienlīdzīgākā un grūtākā situācijā nekā tie, kuri dzīvo Atēnās vai kādā citā Grieķijas sauszemes daļā. Ja Atēnās kāds saslimst, tad sēžas automašīnā vai izsauc ātro palīdzību, vai arī dodas uz slimnīcu ar sabiedrisko transportu. Naksos salā nav slimnīcas, iedzīvotājiem ar kuģi jādodas uz Siros salu vai nopietnākas saslimšanas vai negadījuma situācijā jāizmanto helikopters, kas nozīmē, ka laika un finanšu ziņā izmaksas ir daudz dārgākas. Mums ir tikai viens veselības centrs, kurā ir nopietnas problēmas ar personāla nokomplektēšanu, drīz te vispār nebūs neviena mediķa.”
Šādas izolētības problēmu risināšanai ir nepieciešams atbalsts, un samazinātie nodokļi tam bija vienīgais veids. “Nodokļu paaugstināšana nozīmē, ka sadārdzināsies visi produkti. Naksos salā tiek ražots, piemēram, savs siers un kartupeļi.
Viss kļūs dārgāks, un, protams, tas ietekmēs arī tūrisma nozari. Mēs esam neapskaužamā situācijā,” sacīja Margaritis.
Rodos salas mērs Fotis Hadzidiaku uzsver, ka pieņemtais likums ir pretkonstitucionāls un rupjš Grieķijas konstitūcijas 101. un 102.panta pārkāpums: „Ar šo likumu būtībā tiek likvidēta īpašā salu politika. Līdz par šim brīdim neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nav atteikusies no tiesībām izdevīgi regulēt PVN jomu. Samazināta PVN atcelšana Grieķijas salām uzliks pārmērīgi smagu slogu salas iedzīvotājiem, jo īpaši sāpīgi skarot ģimenes ar zemiem ieņēmumiem, kā arī visus vidējos un mazos uzņēmumus.
Tūrisms ir vienīgā nozare, kas pārdzīvoja krīzi un kas ir mūsu gan vietējās, gan nacionālās ekonomikas dzīvības avots. Mēs riskējam zaudēt konkurētspēju, jo īpaši tāpēc, ka citās Vidusjūras reģiona valstīs attiecīgais nodoklis ir 6 līdz 10% robežās.”
Uz iebildi, ka daudzi grieķi samazināto PVN nodokli salām uzskatīja par netaisnīgu un norādīja, ka salinieki ir vienīgie, kurus neskar krīzes problēmas, Fotis Hadzidiaku lsm.lv atbildēja: „Nāciet un padzīvojiet uz salas ziemas mēnešos, kad tūrisma sezona ir beigusies, nav satiksmes ar sauszemi, pastāv izolētība, trūkst atbilstoša nodrošinājuma veselības un izglītības nozarēs, kā arī netiek piegādātas sadzīves pamatpreces. Un tad jūs sapratīsiet, ka šīs frāzes ir apvainojums salas iedzīvotājiem.”
Savukārt Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots savā uzrunā parlamentam atbalstīja valdības pieņemto lēmumu saistībā ar nodokļu paaugstināšanu: „Vai tā ir problēma, ka dažām bagātām salām tiek atceltas PVN atlaides? Jā, tā ir problēma, jo bagātās salās dzīvo arī nabadzīgi cilvēki, taču nodokļu sistēma nevar palīdzēt šajā jautājumā. Ir jābūt īpašai salu politikai. Līdzīgi kā jautājumā ar nodokļu paaugstināšanu lauksaimniekiem. Tas radīs daudz problēmu, bet tās nevar risināt ar nodokļu sistēmas palīdzību, ir jāizstrādā lauksaimniecības attīstības programma. Es neizskaistinu un nesamazinu izmaksu apmērus daudzām sabiedrības grupām, taču tās ir pagaidu problēmas, un tās var atrisināt tikai tad, kad atrisināsim reālās problēmas.”
