Līdzīgi kā Latvijā, arī Grieķijā svin Jāņus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

23. un 24.jūnijā arī Grieķijā tiek svinēta Jāņu diena. Senās tautas tradīcijas, atzīmējot vasaras saulgriežus, laika gaitā ir savijušās ar baznīcas tradīcijām, kad tiek svinēta Jāņa Kristītāja dzimšanas diena. Svētkus sauc par Svētā Jāņa dienu,  Lambadari (Λαμπαδάρη), Liotrupiju (Λιοτρουπιού) vai arī par Klidonas (Κλήδονας).

Jāņu diena un tās priekšvakars tiek aizvadīts ar dažādām šiem svētkiem raksturīgām tautas dziesmām, dejošanu un nākotnes zīlēšanas rituāliem, turklāt daudzas tradicionālās izdarības ir līdzīgas latviešu Jāņu dienas svinēšanai.

Šobrīd gan ļoti daudzi lielajās pilsētās dzīvojošie grieķi par tādu svētku svinēšanu nav dzirdējuši, bet vairākos Peloponēsas pussalas, Kefalonijas un Krētas salas, kā arī Trāķijas novada ciematos senās tradīcijas joprojām tiek ievērotas. Ja ne visi rituāli, tad dziesmu dziedāšana, dejošana un lēkšana pār ugunskuru ir saglabājusies kā neatņemama svētku tradīcija.

Svētā Jāņa dienai Grieķijā ir raksturīga ugunskuru dedzināšana. Senos laikos tie tika veidoti no veciem krēsliem, salauztiem galdiem, kastēm, pītiem groziem un kartona, jo notika arī sacenšanās ciema iedzīvotāju vidū, kuram būs lielāks ugunskurs. Ugunī tika sadedzināti 1.maija ziedu vainagi, grieķi ticēja, ka pelniem ir maģisks spēks. Kiklādu salās ugunskura pelni tika kaisīti uz koku saknēm, ticot, ka tādā veidā tiks nodrošināta labāka raža.

Drosmīgākie arī lec pāri ugunskuram. Kā vēsta ticējums, uguns spēks attīra cilvēka garu un pasargā no ļauna visa gada garumā. Lecot pāri ugunskuram jāsaka: "Atstāju slikto gadu un eju pretī labajam!".

Senos laikos Svētā Jāņa dienā devās peldēties, jo ticēja, ka tas palīdz būt veselam un nesaslimt. 

Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, uz ko jaunas meitas gan Latvijā, gan Grieķijā meklē atbildes, ir saistīts ar precēšanos. Vai apprecēsies? Ar ko apprecēsies? Peloponesas pussalā bija tradīcija, ka neprecētas meitas pina ziedu vainagus un tos lika zem spilveniem, jo ticēja, ka tad sapnī redzēs savu nākamo vīru.

Cits zīlēšanas rituāls vairāk zināms Krētā un Kefalonijas salā. Vienā mājā sapulcējas kopā neprecējušās meitas, no kurām viena no avota vai akas atnes tā saukto "klusējošo ūdeni", kas savu nosaukumu ieguvis tāpēc, ka rituāla veikšanas laikā nedrīkst runāt. Pēc tam ūdeni ielej kādā māla traukā, kurā katra meitene iemet kādu no sev piederošiem priekšmetiem - sarkanu vai zaļu ābolu, rotas lietas, gredzenus, auskarus, atslēgas. Trauku pārklāj ar sarkanu audumu un ar auklu nosien. Tas tiek novietots verandā vai kādā citā atklātā vietā, bet meitenes atgriežas mājās. Ticējums vēsta, ka  naktī viņas sapnī redz savu nākamo vīru.

Trāķijā šim rituālam ir nedaudz citāds izpildījums. Piecas vai sešas meitenes, virs galvas turot baltu audumu vai palagu un dziedot īpašu Svētajam Jānim domātu tautas dziesmu, dodas no vienas mājas uz otru. Katras mājas saimniece uzlej uz palaga ūdeni, kas tiek savākts māla vāzē. Kad vāze ir piepildīta ar ūdeni, meitas tajā ievieto savus gredzenus, kas ir apsieti ar diegu. Trauku noliek zem kāda koka un atstāj uz visu nakti. 

Kefalonijas salā Svētā Jāņa dienā tiek veikts rituāls, kas atgādina latviešu Ziemassvētku tradīciju. "Klusējošā ūdenī" jaunas meitas ielej izkausētu metālu, kas, saskaroties ar auksto ūdeni, iegūst dažādas formas. Vecākā no sievietēm pēta radušās figūras un tās izskaidro, pareģojot nākotni. Ja sastingušajā materiālā saskatīja kuģa formu, tas nozīmēja ceļojumu vai vīru jūrnieku, ja kādu mūzikas instrumentu, tas simbolizēja prieku, bet soma - vēstules saņemšanu. Dažos ciematos bija tradīcija iemest olas baltumu ūdens glāzē, un tad no dažādajām ūdenī peldošajām olbaltumu formām vecākās sievas prata pareģot nākotni. Tā ir zīlēšanas kafijas biezumos grieķu versija.

Latviešu izdarībām līdzinās vēl kāds grieķu rituāls, kas saucas "Gregorakis". Tā ir lelle ar cigāru mutē, saģērbta glaunā uzvalkā un cepurē un nosēdināta uz krēsla uz kāda paaugstinājuma, parasti novietota uz galda. Šis tēls tiek izsmiets un pēc tam ugunskurā sadedzināts, simbolizējot ļaunā iznīcināšanu, kā arī tas ir nepieciešams, lai uzturētu Svētā Jāņa dienas ugunskuru.

Ja ciemats atradās upes, jūras vai ezera krastā, tad "Gregorakis" tika novietots uz plosta, aizdedzināts un palaists peldēt pa ūdeni. Līdzīga tradīcija ir Lieldienu laikā, kad Klusās nedēļas beigās tiek veikts rituāls "Jūdas dedzināšana".

Lai arī šīs dienas nav brīvdienas, arī Grieķijā dzīvojošie latvieši svin Jāņus - dedzina ugunskurus, liek galdā Jāņu sieru un alu, kā arī neiztiek bez vainagu pīšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti