Grieķu referendumu riņķa dancis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Naktī uz svētdienu, 28.jūniju, Grieķijas parlaments ar 178 balsīm (no 300) atbalstīja priekšlikumu rīkot referendumu par starptautisko aizdevēju piedāvāto reformu plānu. Tautas nobalsošana notiks 5.jūlijā. Jau pēc šī gada janvārī notikušajām parlamenta vēlēšanām tikai prognozēts, ka Alekša Ciprs kļūšana par ministru prezidentu var beigties ar referendumu. Arī pagātnē grieķu politiķi vairākkārt ir izvēlējušies savu atbildību strīdīgos jautājumos novelt uz iedzīvotāju pleciem

Grieķijas partijas "Centristu savienība" līderis Vasilis Levendis, komentējot Alekša Cipra ievēlēšanu par premjerministru, pirms sešiem mēnešiem intervijā televīzijai teica: "Ja viņš [Aleksis Ciprs] izliksies par stipru, stingru un izturīgu vīru, viņš panāks Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Viņš darīs tādas pašas muļķības un rīkos referendumu un dažādas kampaņas pret Eiropu tieši tāpat kā Jorgakis [bijušais Grieķijas premjerministrs Jorgos Papandreu]. Ciprs Grieķijas problēmās vaino eiropiešus, jūs, žurnālisti, lamājiet Merkeli no rīta līdz vakaram. Neizglītotu grieķu prātā ekonomiskās krīzes iemesls ir nevis Papandreu, Karamanlis un Mitsotakis, bet gan eiro ieviešana. Tas, ka vācieši mums tagad atņemšot dabas resursus, naudu un visu pārējo, ir kļūdaina domāšana. Ne jau eiro, bet gan grieķu politiķi radīja šīs problēmas, taču viņiem nav atbildības sajūtas par notiekošo. Vācijas nomelnošanas kampaņa tiek atbalstīta no bijušajiem ministriem, kuriem patiesībā tagad būtu jāatrodas cietumā."

Plašu starptautisku rezonansi izraisīja bijušā Grieķijas premjerministra Jorgos Papandreu plāns rīkot referendumu 2011.gadā, kas viņam maksāja amata zaudēšanu. Kļūstot par ministru prezidentu Papandreu 2009.gadā paziņoja, ka valsts finansiālā situācija ir daudz sliktāka nekā tika atklāts pirms tam. Gada deficīts bija 12,7% no IKP, kas bija četras reizes vairāk par eirozonas atļauto, kā arī valsts parāds sastādīja 410 miljardus dolāru.

2011.gadā toreizējais Grieķijas ministru prezidents paziņoja par plānoto referendumu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu. Tam būtu bijis jānotiek decembrī vai 2012.gada janvārī, taču ES līderi, kuri piedalījās G20 samitā Francijā, paziņoja, ka referendumam ir jābūt nevis par aizdevēju prasību īstenošanu, bet par Grieķijas palikšanu eirozonā.

Viens no visskarbākajiem bija toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš nosauca Papandreu par "riebīgu psihopātu", kā arī uzstājoties Francijas televīzijā pauda viedokli, ka Grieķijas uzņemšana eirozonā ir bijusi kļūda. Sarkozī sašutums bija saprotams, jo viņš nonāca konfliktā ar Francijas banku vadību, lai panāktu Grieķijas parādu norakstīšanu 50% apmērā. Notikušo savā labā izmantoja tolaik opozīcijā esošais Antonis Samars, ierosinot uzticības balsojumu valdībai, un Papandreu bija spiests atkāpties no Ministru prezidenta amata.

Interesanti, ka vairāki iepriekš Grieķijā rīkoto referendumu rezultāti tika atzīti par nelikumīgiem. Arī pēc valdības balsojuma par labu referenduma rīkošanai 5.jūlijā vairāki juristi norāda, ka šī tautas nobalsošana nevar būt konstitucionāla, jo pastāv likums par 30 dienām, kas ir nepieciešamas no balsojuma izsludināšanas brīža līdz faktiskajai balsojuma dienai. Tāpat pastāv likums, ka Grieķijā nav atļauts rīkot referendumus par valsts finanšu vai budžeta jautājumiem.

Šobrīd izskatās, ka partijas "Jaunie demokrāti" vadītājs un bijušais ministru prezidents Antonis Samars ir gandarīts par notiekošo, jo piepildās viņa teiktie vārdi par gaidāmo haosu, ja šī gada janvāra parlamenta vēlēšanās uzvarēs partija "Siriza".

Savā uzrunā parlamentā pirms balsojuma par referendumu Samars neskopojās ar bargiem epitetiem un teica: "Cipra kungs, jūs esat dramatiski un skaļi izgāzies. Jūs piedāvājāt nepieņemamu vienošanos un vadāt valsti laukā no eirozonas un Eiropas. Otrdienas naktī valsts būs bez programmas un Eiropas aizsardzības vairoga."

Kamēr politiķi meklē grēkāžus, tikmēr tūristi no citām valstīm uztraucas, kas notiks ar viņu izplānotajām vasaras brīvdienām Grieķijā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, bažām ir iemesls, piemēram, viena no lielākajām Grieķijas privātbankām "Alpha Bank", reaģējot uz politiķu lēmumu, nedēļas nogalē ierobežojusi internetbankas pakalpojumu pieejamību.

Sestdien un svētdien nav iespējams pārsūtīt naudu vai veikt maksājumus internetbankā. Klienti var apskatīties konta bilanci, bet pārsūtījumi un maksājumi tiks apstrādāti tikai pirmdien pēc plkst. 8 rītā. Iedzīvotāju vidū manāma panika - trijos naktī pie bankomātiem izveidojušās rindas. Tie ir laimīgi grieķi, jo viņiem izdevies atrast bankomātu, no kura iespējams izņemt skaidru naudu. Citiem tik ļoti neveicas, un visas brīvdienas bez panākumiem aizvadītas, cenšoties atrast kādu bankomātu, uz kura nav paziņojums par tehniskām problēmām.

Tūristi, kuri devušies brīvdienās uz Grieķijas salām, atklāj, ka daudzas viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nepieņem maksājumus ar kartēm un pieprasa norēķināties skaidrā naudā, jo baidās, ka bankas varētu neatsākt darbu pēc brīvdienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti