„Migrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts un politiski jūtīgs. Tas prasa viedu un līdzsvarotu pieeju un nepaģērē risinājumus uz ātru roku. Ilgtspējīgs risinājums ir iespējams tikai mērķtiecīgas, visaptverošas un sabalansētas pieejas ietvaros, kas sistemātiski tiek ieviesta soli pa solim,” tā savā uzrunā Eiropas Padomes deputātiem teica Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība"), runājot par migrācijas jautājumiem, norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis satrauc Ungārijas plāni būvēt 175 kilometrus garu un četrus metrus augstu žogu uz valsts robežas ar Serbiju, lai cīnītos pret nelegālajiem imigrantiem. „Vienpusēja rīcība no atsevišķu dalībvalstu puses nav risinājums. Tikai dialogā un kopējā rīcībā, konsekventi ieviešot spēkā esošo tiesību aktu kopumu, ir iespējams rast atbildi esošajiem izaicinājumiem. Ir jāatrod līdzsvars starp solidaritāti un atbildību, kas ir būtiskas Eiropas Savienības migrācijas politikas sastāvdaļas," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Kamēr ES vadītāji sava starpā nevar vienoties par bēgļu kvotām, nelegālie imigranti nav informēti par politiķu gatavību izrādīt solidaritāti un lēnā garā atrast risinājumu migrācijas plūsmu radītajai ārkārtas situācijai un kopš janvāra sākuma strauji ieceļo Eiropā. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Itālijā, Grieķijā, Spānijā un Maltā, šķērsojot Vidusjūru, nonākuši vairāk nekā 103 000 bēgļu.
Hios salas Ostas pārvaldes darbinieks Stefans Caggets sarunā ar lsm.lv norādīja, ka no šī gada janvāra līdz jūlijam salā reģistrēti 12 000 bēgļu, bet jūnijā vien salā ieradušies 5 500 bēgļu.
Nelegālie imigranti neapmetas uz dzīvi salā, bet divu līdz trīs dienu laikā tiek nosūtīti uz Atēnām, kur viņi klaiņo pa ielām, meklē patversmes un iespējas, kā nokļūt tālāk, piemēram, uz Vāciju, Franciju vai Zviedriju.
Vienā dienā dažu stundu laikā Grieķijā Lesvos salas krasta apsardze identificējusi 633 imigrantus. Lesvos salas Zaļās partijas deputāts un Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Mihaels Baks sarunā ar lsm.lv atklāja, ka salas iedzīvotāji tiek pārbaudīti ar jauniem imigrantu pieplūdumiem, jo šī gada pirmajos sešos mēnešos jau vairāk nekā 30 000 bēgļu ieradušies Lesvos salā. Daudzi ierodas no Afganistānas, bet visvairāk esot Sīrijas pilsoņu.
„Pēc visoptimistiskākā scenārija no salas vienā dienā var aizbraukt 300 imigrantu, taču ierodas uz pusi vairāk. Tā kā no Turcijas krastiem līdz Lesvos salai ir tikai 10 km, bēgļi ierodas gumijas laivās, par pārcelšanu maksājot 1500 eiro par personu. Krasta apsardzei nav transporta līdzekļu, lai viņus nogādātu pilsētā, līdz ar to bēgļi, kuru vidū ir arī grūtnieces un mazi bērni, ir spiesti vasaras svelmē pa kalnu ceļiem iet kājām 60 km līdz pilsētai,” sacīja Baks.
Karstajā vasaras laikā bēgļi guļ parkā, kur nav pat civilizētas iespējas aiziet uz tualeti. Bieži vien nelegālie imigranti klaiņo pa pilsētu, cerībā tikt arestēti, jo tādā veidā viņi tiek reģistrēti un drīzāk var nokļūt uz Atēnām, no kurienes caur Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Serbiju, Ungāriju un Austriju nonāk savā galamērķī. Imigrantiem savu iespēju robežās cenšas palīdzēt brīvprātīgie, taču Grieķijas krīzes dēļ nav iespējams uzņemt un paēdināt visus patvēruma meklētājus.
Baks ir neapmierināts par amatpersonu neieinteresētību: „Lesvos salu apmeklēja imigrācijas ministrs, taču nekāda konkrēta rīcība nav sekojusi. Arī Eiropas Kopiena, šķiet, nevēlas tikt iesaistīta migrācijas jautājumu risināšanā.” Deputāts ir pārliecināts, ka bēgļi nerada vietējiem iedzīvotājiem nekādas problēmas: „Nelegālie imigranti nevēlas palikt Grieķijā. Piemēram, Sīrijas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt patvērumu uz sešiem mēnešiem, taču viņi to negrib izmantot, jo galvenais mērķis ir nokļūšana Ziemeļeiropas valstīs.”
Baks uzskata, ka žogu būvēšana uz valstu robežām nav risinājums. Lai situāciju kontrolētu, viņaprāt, to valstu iedzīvotājiem, kuri vēlas pamest dzimteni kara un citu nelabvēlīgu apstākļu spiesti, nepieciešams nodrošināt drošu migrācijas veidu, piemēram, iesaistot vēstniecības.
